Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Atklātā vēstule

Par Aijas Biezaites pārdomām laikrakstā „Latvietis“ Nr. 304

Laikraksts Latvietis Nr. 305, 2014. g. 16. apr.
Andrejs Lucāns -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Cienījamā Aijas kundze!

Manas pārdomas iestrēga Jūsu pārdomu ievadā: „mūsu tautai jākļūst iekļaujošākai..., ar pašcieņu...“ Jūsu pārdomās tālāk paustais paliek kā fons „iekļaušanai“, uzsverot traucējošo: „nepieņemami ir karojoši latviešu nacionālisti, patriarhālo vērtību pārspīlētāji..., mums kā nācijai laiks kļūt pieaugušiem. Izaugt no sava aizvainotā nacionālisma – ne tikai nākotnes vārdā, bet arī mūsu dvēseles integritātes un miera labā.“ Precedentam Jūs salīdziniet Somijā pastāvošo iekļaujošo situāciju starp somiem un zviedriem, taču tā nav salīdzināma ar latviešiem iekļaujamo kontingentu un apstākļiem, kuros tas jādara.

Latviešiem liktenis ir uzvēlis ne tikai būtiski atšķirīgu mentalitāšu cilvēkus no Austrumiem, bet arī atšķirīgus „glābējus“ no Rietumiem – ar nezināšanu un nesapratni par latviešu tautai divu lielvaru – krievu un vāciešu nodarītajiem milzīgajiem cilvēku upuriem (kas salīdzinoši ir vislielākie no valstsnācijām, kas gājušas cauri 2. Pasaules karam un okupācijām), materiālajiem un morālajiem zaudējumiem. Rietumu „draugi“ (piemēram, Nils Muižnieks, Makss van der Stūls u.tml.) ar savu bezrāmju demokrātijas mandātu, ačgārni interpretētām cilvēktiesībām un morāli, bezdvēseles biznesa liberālisma ideoloģiju un filozofiju, ir Latviju palīdzējuši ierindot ES dalībvalstu pēdējā trijniekā. „Draugi“ ieteica „demokrātiski“, pretēji starptautiskajām nostādnēm par okupāciju un tās seku likvidāciju, pretēji Saeimas pieņemtajai Deklarācijai par Latvijas okupāciju, ievērot cilvēktiesības, kas paceltas pāri ģimenes, tautas un valsts tiesībām, integrēt kolonistus, radot tiem „nepilsoņu“ statusu, kas nepakļaujas starptautiskiem likumiem un dot tiem iespēju atviegloti kļūt par Latvijas pilsoņiem. Piedraudot neuzņemt ES un NATO, ja rīkotos citādi. „Iekļaušanas“ uzstādījumam cauri vijas bijušās okupētājvalsts Krievijas kolonizācijas un rusifikācijas leģitimācija, kas ir noziegums pret latviešu tautu un Latvijas valsti.

Vai mēs esam bijuši par maz „iekļaujoši“? Minēšu faktus. Kolonistu („nepilsoņu“) naturalizācijas temps no 1995. gada līdz 2013. gadam ir bijis vidēji (141 358 naturalizētie kopā: 18 gadiem =7 853 naturalizētie gadā: 2080 darba stundām gadā = 3,8 naturalizētie stundā jeb 60 min.: 3,8 = ) viens naturalizētais 15,8 minūtēs. Visiekļaujošākie mēs esam bijuši 2005. gada novembrī, kad iekļaušanai altruistiski sagatavotais jaunpilsoņu štancēšanas konveijers palielināja darba ražīgumu līdz (4200 : 20 = 210 : 8 = 26 gab./stundā jeb 60 : 26 = ) 1 gab. 2,3 minūtēs. Kā šo neadekvāti atviegloto „iekļaušanos“ bija sapratuši „iekļautie“ jaunpilsoņi?

Lai runā skaitļi. 2012. g. 18.02. referendumā „Pret“ krievu valodu kā otro valsts valodu nobalsoja 821 722 (75%) Latvijas pilsoņi un „Par“ – 273 347 (25%) Latvijas pilsoņi. No 320 650 (100%) referendumā piedalījušamies Latvijas pilsoņiem cittautiešiem „Pret“ nobalsoja (320 650 – 273 347) 47 303 (15%) cittautieši. 15% par latviešu nācijas interesēm „Pret“ balsojušos var uzskatīt par latviešu tautai un Latvijas valstij lojāliem un vajadzīgiem, bet nevar uzskatīt par cittautiešu „vairākumu“, kā tas bieži tiek apgalvots. Turpretī 85% pret latviešu nācijas interesēm „Par“ balsojušos nevar uzskatīt par latviešu tautai, Latvijas valstij lojāliem un vajadzīgiem, vai cerēt, ka viņi tādi kļūs. Nav iebildumu pret tautībām, bet ir iebildumi pret viņu ideoloģijām un mērķiem, ja tie ir pretēji latviešu tautas un Latvijas valsts ideoloģijai un mērķiem. Šis bija lojalitātes apliecināšanai izšķirošs balsojums un nopietns pretarguments „iekļaušanai“ – neadekvāts politiskā altruisma precedents. Apliecinājums parunai: baro vilku kā gribi, uz mežu vien skatās.

Šādas „iekļaujošas“ politikas rezultātā notiek nepārtraukta latviešu tautas diskriminācija – latvieši, kas neprot okupētāj un kolonizētāj valsts valodu – krievu valodu, daudzos gadījumos nevar dabūt darbu un spiesti emigrēt. Sabiedriskā vide nevis latviskojas, bet gan krieviskojas. Latviešu pašcieņas izpausmes – nacionālisms, latviskas Latvijas vīzija, prasība pēc latviešu valodas valsts finansētajos bērnudārzos un skolās, no „iekļaujamo“ puses tiek interpretētas kā „fašisms“ un „nacisms“. Lai gan tieši šīs „iekļaujamo“ prasības ideoloģiski un filozofiski reprezentē Krievijas šovinistiski impēriskos mērķus, kas pēc satura atbilst nacismam un fašismam, nevis „antifašismam“ – lozungam, ar ko tie piesedzas. Kā saka – zagļi sauc ķert zagli. Kā latvietis jūtos diskriminēts.

Cienījamā Aijas kundze, Jūs aiciniet „izaugt no sava aizvainotā nacionālisma“. Atvainojos, esmu spiests iebilst: gluži otrādi – mēs nemaz neesam ieauguši nacionālismā, līdz ar to nav iespējams no tā izaugt.

Kas ir nacionālisms? Tas ir savas dzimtenes, tēvzemes, tautas, valsts mīlestība un kalpošana tām. Kura sastāvdaļa te būtu izmetama un traucējoša „iekļaušanai“? Prasība „izaugt no sava aizvainotā nacionālisma“ rezonē ar:

1) Krievijas prezidenta V. Putina 2005. gadā Izraēlā deklarēto: „Mēs vēlamies stiprināt sadarbību cīņā pret tādiem mūsdienu postiem kā terorisms, ekstrēmisms un nacionālisms.“ (LA, 29.04.2005.);

2) Saskaņas centra 9. Saeimas priekšvēlēšanu programmā deklarēto: „Mēs esam pret jebkāda veida nacionālismu.“ (2006. g. 7.10.);

3) Latvijas galvaspilsētas Rīgas mēra Nila Ušakova uzsvērto: „...vēl efektīvāk jārūpējas par nacionālajām minoritātēm, vēl sīvāk jācīnās pret rusofobiju, ksenofobiju un nacionālismu.“ (LA, 11.11.2013.)

4) ES prezidenta H. van Rompeja izpratni: „Eiropas lielākais naidnieks patlaban ir bailes, bet bailes noved pie egoisma, egoisms – pie nacionālisma, un nacionālisms noved pie kara. Mūsdienu nacionālisms ļoti bieži vairs nav pozitīvs lepnums par savu identitāti, bet negatīva attieksme pret citām.“ (Diena, 29.11.10.);

5) Eiropas Parlamenta liberāļu grupas vadītāja Gija Verhovštata šizofrēniju:  „Īsāk runājot, „identitāte“ ir koncepts, uz kura bāzes nav iespējams uzbūvēt miermīlīgu un plaukstošu sabiedrību.. .galīgās sekas no domāšanas, kas balstīta uz identitāti, ir gāzes kameras Aušvicā!!!“ (LA, 04.03.10.).

No citētā var secināt, ka lielāku briesmu par nacionālismu nav. Un to deklarē tie, kas mazākā vai lielākā mērā pārstāv agresīvā šovinistiskā nacionālisma ideoloģiju un filozofiju. Taču bez nacionālisma ideoloģijas latviešu tautai nav nākotnes vīzijas un motivēta mērķa – tauta un valsts zaudē dvēseli un kļūst no citiem atkarīgas. Rezultātā: Latvijas lauki iztukšojas; 150 000 bezdarbnieki uz vietas un 250 000 uz ārvalstīm aizbraukušo; zeme, kas ir tautas pastāvēšanas neaizstājams pamats, milzīgā platībā izpārdota personām bez pilsoniskās atbildības; demogrāfija ar mīnus zīmi; valsts ekonomiski viena no nabadzīgākajām ES.

No svešos „iekļaujošajiem“ esam pārveidoti par svešo „iekļaujamajiem“ – bez nacionālās pašapziņas, pašcieņas un savas valsts saimnieka apziņas. Runājot Edvarta Virzas vārdiem:

Mēs esam pārpilni tik pieļāvīga gaisa,
Ka viņu domas nāk un mūsos ligzdas taisa.
Ja kādā paaudzē reiz bērnus laidīs tās,
Pie kādām krastmalām tad latvju kuģi stās?
Jo paši cēluši tad būsim mēs to tiltu,
Pār kuru svešie nāks un paņems mūs ar viltu.

Ar cieņu,

Andrejs Lucāns
Burtniekos, 11.04.2014.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com