Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


ALB muzejs iziet pasaulē

Latviešu izstādes atklāšana Migrācijas muzejā

Laikraksts Latvietis Nr. 303, 2014. g. 3. apr.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
ALB

Adelaides Latviešu biedrību

No kreisās: Marija Perejma, Valdis Tomanis, Māra Kolomitseva. FOTO Pēteris Strazds.

Māra Kolomitseva izstādē. FOTO Pēteris Strazds.

Māra Kolomitseva izstādē. FOTO Pēteris Strazds.

Muzeja izstāde. FOTO Pēteris Strazds.

Ja arī ne visi, tad noteikti, ļoti daudz Austrālijas latvieši zina, ka Adelaidē ir ALB muzejs. Kultūras dienu un citu lielu sanākšanu laikā adelaidieši ar lepnumu tur ved savus ciemiņus no citām pavalstīm. Ka muzeju apmeklē ne tikai paši latvieši, bet arī cittautieši, ir lielā mērā Māras Kolomitsevas, muzeja vadītājas, nopelns, jo četrpadsmit gados, kopš viņa pārņēma vadību, viņa ir cītīgi piestrādājusi pie muzeja popularizēšanas plašākā sabiedrībā un iesaistīšanas vietējos etniskos festivālos. Tādā veidā ir nodibinātas ciešas saites ar Dienvidaustrālijas Migrācijas muzeju un šogad, sakarā ar Adelaides Latviešu Biedrības sešdesmit piecu gadu jubilejas svinībām, Migrācijas muzejā ir iekārtota izstāde par Latviju un latviešiem. Izstādi zem nosaukuma Looking back – looking forward (Skatoties uz priekšu – skatoties atpakaļ) 22. martā atklāja Latvijas Goda konsuls Dr. Valdis Tomanis, un izstāde paliks šai vietā veselus trīs mēnešus.

Izstāde sastāv no plakātiem ar bildēm, paskaidrojumiem un vitrīnām, kurās ir apskatāmi mūsu zemes un tautas raksturīgākie priekšmeti, kā piemēram, izšuvumi un audumi, dzintara rotas, kokle, jostu un prievīšu aužamās stellītes, ļoti veca un arī visjaunākā laikā izdota pavārgrāmata un ļoti veca Bībele. Veselu vitrīnu aizņem rakstaini dūraiņi zem virsraksta Mad about Mittens! Izstādes vislielākajā vitrīnā dabiskā lielumā stāv tautu dēls un tautu meita krāšņajos Nīcas tautas tērpos. Plakāti vēsta par latviešu tradīcijām – Jāņiem, Lieldienām, Ziemassvētkiem, kā arī Adelaides latviešu sabiedrību, Tālavu, latviešu skolu un jau trešo paaudzi, kas šīs latviskās tradīcijas vēl ciena un uztur caur koriem, tautas dejām, Kultūras dienām, Vasaras Vidusskolu utt.

Tā kā muzeja izstādi atvēra reizē ar Marijas Perejmas grāmatas laišanu tautā, abi runātāji, Dr. Valdis Tomanis un Astra Kronīte, vienlīdz sumināja gan Māru, gan Mariju. Ziedu veltes tika abām.

Par Māru var teikt, ka viņa ir no tiem klusiem darba rūķiem, kuri paši sevi nereklamē, bet kurus var pazīt no viņu darbiem. Blakus darbam ALB muzejā, Māra katru gadu organizē latviešu kontingentu Austrālijas dienas gājienam, kurā latviešu dalībnieku skaits ar katru gadu pieaug. Viņa arī pielika svētīgu roku pirms pāris gadiem izdotajai ALB pavārgrāmatai Latvian Flavours un brīvajā laikā dzied ALB jauktajā korī Dziesmu Laiva. Viņas darbības laikā muzejs ir krietni pārveidots, un ir uzņemti sakari, lai tas nebūtu tikai mums pašiem (mēs jau to visu zinām), bet lai ar to vairāk iepazītos arī sveštautieši, un Latvijas vārds izietu plašākā sabiedrībā arī nākotnē. Ir svarīgi arī parādīt citiem, kādā veidā latviešu iebraucēji pa visiem šiem gadiem ar savu darbu ir veicinājuši Dienvidaustrālijas saimniecisko un kulturālo attīstību. Paldies Mārai par pašaizliedzīgo darbu.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com