Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Adelaidē atkal notikumu pieblīvēta diena

Piedzīvojumu pilns 2014. gada 22. marts

Laikraksts Latvietis Nr. 302, 2014. g. 30. martā
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Grāmatas „Flinderiešu māju stāsti – The Flinders Street Latvians“ vāks.

Marija Perejma ar grāmatu „Flinderiešu māju stāsti – The Flinders Street Latvians“. FOTO Pēteris Strazds.

Marija Perejma pacienā viesus ar pīrāgiem. FOTO Pēteris Strazds.

No kreisās: Ilze Nāgela, Valdis Tomanis, Marija Perejma, Māra Kolomitseva, Elīna Poikāne. FOTO Pēteris Strazds.

Māra Kolomitseva izstādē. FOTO Pēteris Strazds.

Māra Kolomitseva izstādē. FOTO Pēteris Strazds.

Vai tā bija sagadīšanās, vai vienkārši neveiksmīga sazināšanās, nav svarīgi; fakts paliek, ka sestdien, 22. martā, ne tikvien visos Adelaides latviešu sabiedriskos namos, bet arī Adelaides Migrācijas muzejā, notika latviešiem veltīti sarīkojumi un, turklāt, tanī pašā laikā. Visa sabiedrība sanēja kā bišu strops. Vienīgi baznīca stāvēja tukša un klusa.

Jau no agra rīta Biedrības namā un blakus esošajā mašīnu novietnē reģistrēja kastes un lādēja humānās palīdzības tilpni Latvijai; Biedrības nama pagalmā latviešu skolas spēļu grupas bērniņi gāja rotaļās; turpat aiz žoga Latviešu Nama mazajā zālē Laimas Pavārmākslas kursos Paulīna Vovere pārdesmit interesentiem demonstrēja, kā jāgatavo siļķe kažokā, un augšā, skolas telpās, jaunie latvieši mācījās savu tēvu un vectēvu valodu un parašas. Tanī pašā laikā Daugavas Vanagu namā lietuviešu šefi simts viesiem klāja galdus un gatavoja pusdienas.

Parasti ar to visu vietējai sabiedrībai jau pilnīgi pietiktu, bet šī bija īpaša diena, jo pēcpusdienā, Adelaides Migrācijas muzejā atklāja latviešiem veltītu izstādi, kuru varēs apskatīt veselus trīs mēnešus, un muzeja pagalma nojumē, izmantojot un baudot skaisto rudens dienu, „izlaida tautās“ Marijas Perejmas grāmatu Flinderiešu māju stāsti jeb The Flinders Street Latvians.

Grāmata ir, ja ne unikāla, tad noteikti ievērojama un neparasta ar to, ka ir divās valodās uzreiz: vienā lapas pusē latviski, pretējā lapā – tieši tas pats angliski. (Man kādreiz bija tāda pati vācu dzeju grāmata). Stāsti oriģināli parādījās laikrakstā Latvietis par latviešu ģimenēm, kuras, no Vācijas dīpīšu nometnēm Adelaidē iebraukušas, visas apmetās uz īsāku vai garāku laiku vienā vietā – Flinders ielā, Edwardstown, SA.

Autore savus viesus sagaidīja ar vīnu un pīrāgiem un, protams, ar jaunās grāmatas eksemplāriem, kurus varēja uz vietas iegādāties. LR goda konsuls Dienvidaustrālijā Dr. Valdis Tomanis, pats bijušais flinderietis, atklāja gan izstādi, gan grāmatu; Astra Kronīte, Adelaides Latviešu biedrības vārdā pateicās Mārai Kolomitsevai, latviešu biedrības muzeja vadītājai, par pūlēm izstādes iekārtošanā, un apsveica Mariju Perejmu par lielo darbu, ģimeņu stāstu savākšanā un sakopošanā. Liels paldies pienākas arī Gunāram un Ilzei Nāgeliem par redakcijas darbu, Gunāram Nāgelam par teksta tulkošanu angļu valodā un grāmatas salikšanu un Elīnai Poikānei par skaisto vāka dizainu.

Stāstu savākšana prasīja lielas pūles, jo liela daļa no tiem, kas savas Adelaides dzīves iesāka Flinders ielā, jau dus smilšu kalniņā, un viņu stāstus pēc sešdesmit gadiem varēja savākt tikai no viņu pēcteču mutēm un bērnības un jaunības atmiņām. Citi izklīduši kur nu kurais, pat citās pavalstīs un ārzemēs, tā kā informācijas savākšana prasīja lielu pacietību un rūpīgu darbu. Atmiņas atdzīvināja vecās ģimenes albumu fotogrāfijas – gan melnbaltas, gan krāsu, kas arī kuplina grāmatas saturu. Jāsaka, ka pūles attaisnojās, un grāmata bagātina latviešu tautas dzīves stāstu, jo tā runā par īstiem notikumiem, kuros iesaistīti īsti, pašai autorei pazīstami cilvēki – arī Marijas ģimene savas Adelaides gaitas sāka Flinders ielā, un grāmata ir mīlestības velte viņas vecākiem un tai paaudzei, kas bija zaudējuši visu, tikai ne ticību labākai nākotnei sev un saviem bērniem.

Grāmatā aprakstītas astoņas mājas un to iemītnieki – gan īpašnieki, gan īrnieki. Citēju: Švinku ģimene bija pirmā.....tiem sekoja Ozoliņu, Dreimaņu, Skrastiņu, Rudaku, Tumuļu, Kronīšu, Začestu, Rozentālu ģimenes, Brigmaņu, Pauliņu, Pukstu, Grīnmaņu, pāri, un Osis Krūmiņš, Arvīds Lūks, Alīse Stelberga, Pēteris Jaudzems, un Erna Tomane. (6. lpp.). Ar bērniem, tur jau iznāk vesels latviešu ciems!

Abas atklāšanas apmeklēja tuvu pie 70 viesu, ieskaitot Ilzi Nāgelu un Elīnu Poikāni, un daļa no šiem viesiem tad steidzās uz Vanagu namu cerībā, ka viss nebūs apēsts un vēl varēs iebaudīt pusdienas. Citi pakavējās turpat izstādē vai pagalmā pie vīna glāzes un pīrāgiem.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com