Emīls Dēliņš – patriots, žurnālists, diplomāts

Palielināt / Enlarge

Maruta Dēliņa-Tauriņa un viņas dēls, E. Dēliņa mazdēls, Dainis Karnups. FOTO Ērika Pētersone.

Palielināt / Enlarge

No kreisās Aina Kučera, Jānis Dēliņš. FOTO Ērika Pētersone.

Palielināt / Enlarge

Trudi Bisniece ar Jāni Dēliņu. FOTO Ērika Pētersone.

Grāmatas atvēršana Melburnas Latviešu ciemā piektdien, 2014. gada 21. februārī. Emīla Dēliņa piemiņas sarīkojumu iesāka Maruta Dēliņa-Tauriņa, kā arī viņas dēls Dainis Karnups, Emīla Dēliņa mazdēls.

Rakstu angļu valodā par E. Dēliņa dzīves stāstu uzrakstījis ilggadīgais laikraksta Austrālijas latvietis līdzstrādnieks Eduards Silkalns. Raksts publicēts laikrakstā The Sydney Morning Herald 19.04.2004.

Turpinājumā Jānis Dēliņš pastāstīja kā tapa grāmata par Emīlu Dēliņu – 2011. gada novembrī apgāds Jumava izdeva grāmatu Latvijas leģendas – par cilvēkiem, kas dara Latviju lielāku. Grāmatas autors bija Andrejs Ēķis. Grāmatas nolūks bija iepazīstināt Latvijas jauniešus ar Latvijas leģendāriem varoņiem.

2012. gadā Jumavas apgāda valdes priekšsēdis Juris Visockis uzaicināja Jāni Dēliņu uz apgādu, lai aprunātos par iespēju nākamajā Latvijas leģendas grāmatā ievietot stāstu par Emīlu Dēliņu. Tā 2012. g. beigās iznāca grāmatas otrais izdevums ar Ilonas Bērziņas rakstu par Emīlu Dēliņu. Ar nosaukumu Austrālijā ar Latviju sirdī; tā kā nebija iespēju visu ietilpināt vienā stāstā, Jumavas apgāds ierosināja izdot grāmatu par Emīlu Dēliņu.

Grāmatas atvēršana Latvijā notika 2013. g. 5. decembrī Rīgas centrālajā bibliotēkā (Red.: skatīt rakstu laikraksta „Latvietis“ Nr. 288; http://www.laikraksts.com/raksti/4044).

Draudzīgā Aicinājuma dienā 2014. g. 28. janvārī Maruta Dēliņa-Tauriņa un Jānis un Daris Dēliņi grāmatu uzdāvināja visām skolām Latvijā.

Grāmatu var vēl aizvien arī nopirkt, sazinoties ar Jāni Dēliņu; e-pasts: latcon@ozemail.com.au

Ļoti svarīga daļa no E. Dēliņa jaunības bija viņa pavadītie gadi Franču licejā, Rīgā. Par to pastāstīja Mirdza Stilve. Kara sākums 1939. gada septembrī skolas gaitas daudz neietekmēja. Krievu karavīrus sākumā Rīgā tikpat kā neredzēja. Klasē gan par vēstures skolotāju ieradās Rīgas krievs Oļegs Aņisimovs. Martā atsākās drudžaina gatavošanās gala pārbaudījumiem, kam sekoja beigšanas akts ar liecību izdalīšanu un visu Rīgas vidusskolu abiturientu kopīgu svinīgu sanāksmi Nacionālajā Operā. Šai laikā arī skolu sāka sasniegt kara trokšņi. Dēliņš stāsta: Vēlāk dzirdējām radio ziņu, ka valsts prezidents aizkavēts un Daugavpils dziesmu svētkos neieradīsies. Vakarā mani sasniedza ziņa, ka klases biedrenei Vijai vecāki liekot steidzīgi braukt uz Tallinu (kur viņas tēvs bija Latvijas sūtnis). Ja gribot atvadīties, lai atbraucot rītā agri. No stacijas pārnācis, redzēju, ka pāri pilsētai it zemu lido svešas neredzētas divmotoru lidmašīnas. Krievi bija klāt. Kā šodien atceros, ka tēvam jautāju: „Vai tu domā, ka divdesmit neatkarības un laimīgas, mierīgas dzīves gadus tā vienkārši var noslaucīt un izdzēst?“ Neatceros ko tēvs atbildēja. Man liekas, ka viņš tikai skumji klusēja. Skolas dienas Rīgas Franču licejā bija beigušās.

Tālāk Evas Brenneres stāstījums. Ievadam viņa min, ka ir atmiņas, kas izbālē, bet arī ir atmiņas, kas spilgti paliek prātā. Viena tāda atmiņa, kas nav izbālējusi, ir par mūsu ievērojamo patriotu, žurnālistu un diplomātu Emīlu Dēliņu. Daudzi no mums esam viņa laikabiedri un esam piedzīvojuši viņa lielo darbu un panākumus mūsu tautas un tēvzemes labā. Jau pieminot viņa dibināto laikrakstu Austrālijas latvietis; tur tiešām vajadzēja spējas, lielu uzņēmību un drosmi, jau 1949. gadā dibinot laikrakstu latviešu valodā zemē, kur viss notika angļu valodā. Kamēr vēl nebija vajadzīgā darba komanda, Dēliņa kungs pie avīzes daudz ko darīja pats, ieskaitot rakstus un kritikas. Laikraksts iznāk vēl šodien, tātad vairāk nekā 65 gadus!

Domāju, ka ikviens labi atceras, kad 1974. gadā tā laika Austrālijas Strādnieku partijas valdība G. Vitlama vadībā atzina de jure Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā. Tas Austrālijas latviešos izsauca milzīgu sašutumu, un rīkoja demonstrācijas un gājienus. Mūsu patriots, žurnālists un diplomāts Emīls Dēliņš ar savām zināšanām, prasmi un kontaktiem ar Austrālijas politiķiem un žurnālistiem veica tiešām lielu un iespaidīgu darbu, kas ļoti palīdzēja novest pie tā, ka valdībai mainoties, šis lēmums tika atcelts. Pieņemu, ka lasot grāmatu par Emīlu Dēliņu, ikviens varēs to atkal pārdzīvot.

Vēl jāpiemin Emīla Dēliņa darbība latviešu sabiedriskā laukā – referāti, uzrunas, ieskaitot svētku runas. Viņš vienmēr uzsvēra – bez valodas nav tautas, bez tautas nav valsts; vienmēr uzsverot, cik svarīgi ir kopt un uzturēt savu valodu un kultūru, savu latvisko identitāti.

Nezinu nevienu Austrālijas latvieti, kas būtu vairāk darījis un panācis Austrālijas latviešu labā, kā mūsu patriots, žurnālists un diplomāts Emīls Dēliņš. Par to viņam pienākas vislielākā atzinība un pateicība!

Pēc tam vēl visi sarīkojuma dalībnieki saņēma parakstītu Ilonas Bērziņas rakstīto grāmatu Emīls Dēliņš – patriots, žurnālists, diplomāts. Liels paldies par to visu klātesošo vārdā.

Sarīkojuma nobeigumā vēl pakavējāmies pārrunās pie glāzes vīna un uzkodām.

Rasma Celma
Laikrakstam „Latvietis“