Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Jānis Čečiņš – AL55KD rīcības komitejas priekšsēdis

Kas notiks šī gada Kultūras dienās Sidnejā?

Laikraksts Latvietis Nr. 300, 2014. g. 17. martā
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Cecins_Janis

Jānis Čečiņš. FOTO Aina Gailīte.

AL55KD rīcības komitejas priekšsēdis Jānis Čečiņš (karogam pa labu) saņem Kultūras dienu karogu no AL54KD rīcības komitejas vadītājiem Jura un Intas Skābēm (karogam pa kreisu un aiz tā) AL54KD Kopkora koncerta noslēgumā 2012. g. 30. decembrī.

Vilcienā ceļā uz Austrālijas Latviešu 19. Kultūras dienām Pertā 1969. gadā ar Anitu Apini. FOTO Linda Ozere.

„Zelta zirga“ izrādē 1973. g. 23. Kultūras dienās. Inta Krastiņa, Jānis Čečiņš. FOTO Imants Sveilis.

Ulda Siliņa lugā „Ir akmeņi raud“ 34. Kultūras dienās 1984. g. Lonsestonā. No kreisās: Uldis Siliņš, Ruta Ošiņa, Jānis Čečiņš, Lija Veikina.

„Pēc kaut kā cēla, nezināma“ izrādē 2012. g. 54. Kultūras dienās Adelaidē. No kreisās: Andris Kariks, Iveta Rone, Jānis Čečiņš. FOTO Gunārs Nāgels.

AL55KD

2012. gada decembra pēdējās dienās, Adelaidē – šķiet, tas bija nesen – Jānis Čečiņš pārņēma no Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienu rīkotājiem Adelaidē – Intas un Jura Skābēm Kultūras dienu karogu, un līdz ar to arī sākās gatavošanās nākamajām – AL55. Kultūras dienām. Un jau šī gada beigās tās būs klāt, un atkal svinēsim Kultūras dienu (KD) svētkus. Esmu aicinājusi uz nelielu sarunu šo Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdi.

Ilze Nāgela: Vai Tu, Jāni, pirmo reizi vadīsi Austrālijas Latviešu Kultūras dienas? Ja esi jau to darījis agrāk, tad kad tas bija?

Jānis Čečiņš: Šīs te man ir pirmās Kultūras dienas, kad es esmu vadītājs. Es esmu bijis trīs citu Kultūras dienu rīcības komitejās; citās Kultūras dienās es esmu vadījis atsevišķus sarīkojumus vai pasākumus, un, protams, daudzās piedalījies, bet šīs ir pirmās KD, ko es vadu.

IN: Varbūt būs sarīkojumi un pasākumi, kuri paliks publikai kā tāds pārsteigums līdz pašām KD, bet par kuriem jau tagad Tu vēlētos kaut ko tuvāk pastāstīt un iepazīstināt Kultūras dienu apmeklētājus?

JČ: Nu, protams, es domāju, ka neviens sarīkojums kā tāds nepaliks kā noslēpums, bet varbūt tieši tas izveidojums, tas izpildījums, mēs ceram, būs kā īpašs pārsteigums. Protams, ka mums Kultūras dienas galvenokārt balstās uz ierastajiem un iemīļotajiem sarīkojumiem, varbūt varētu teikt – tādiem latviešu kultūras stūrakmens sarīkojumiem, kas ir Kopkora koncerts, Tautas deju lieluzvedums un teātris. Tie varbūt ir tie lielākie. Tad, protams, klāt nāks citi sarīkojumi, citi koncerti, izstāde, lielā balle KD noslēgumā, saviesīgie pasākumi un tamlīdzīgi.

Kas mums šoreiz būs pirmoreiz, kas ir daļa no mūsu devīzes šīm Kultūras dienām, kaut arī nav uzrakstīta devīze, tas ir, kā mēs paši runājam: Mēs cenšamies veicināt Austrālijas latviešu radošos māksliniekus! Vienmēr jau mums ir tieši tie mākslinieki, kuru mākslu kar pie sienām; mums ir varbūt kādi komponisti, kas uzkomponē kādu gabalu kopkorim vai korim un mums, protams, pēdējos gados ir tautas deju horeogrāfi, kas rada jaunas dejas. Bet šoreiz mēs īpaši aicinām Austrālijas latviešu komponistus, lai tie piesakās un komponē gabalus tieši KD. (Red.: Skat. LL Nr. 296 http://www.laikraksts.com/raksti/4200) Arī pirmo reizi mēs aicinām filmu darinātājus, jo tagad jau gandrīz jebkuram ir iespēja radīt filmu. Mēs rīkojam filmu konkursu, taču mēs netaisām tikai Austrālijas latviešu mērogā, bet visas pasaules apmēros. Īsfilmu konkursā jābūt vienam objektam katrā filmā, un tas ir latviešiem iemīļotais pīrāgs. (Red.: Skat. LL Nr. 297 http://www.laikraksts.com/raksti/4221)

IN: Es domāju, ka tas ir labi pazīstams ne tikai latviešiem, bet arī visiem latviešu draugiem; tā ir pirmā lieta, par ko prasa, kad nāk ciemos: Vai būs pīrāgi?

IČ: Tieši tā! Tātad mēs varam teikt, ka šais Kultūras dienās noteikti būs pīrāgi. Skatoties filmas, apmeklētājiem un skatītājiem būs iespēja arī balsot; tātad būs arī skatītāju un pašu dalībnieku līdzdalībā vērtēšanā.

IN: Vai arī būs nogaršojami pīrāgi?

JČ: Jā, noteikti būs; ir sarunāts, ka būs pīrāgi, kurus varēs nogaršot.

IN: Vai Kultūras dienām būs savs patrons/patronese?

JČ: Nē, mēs neesam par šo runājuši un domājuši, tas ne katrreiz ir bijis KD; šis ir jautājums, ar ko mēs saskaramies tagad, kad Tu to jautā.

IN: Tagad sekos ļoti tradicionālie jautājumi, un kā pirmais: kas šajās KD būs savādāk nekā bijis līdz šim?

JČ: Pirmkārt, kā jau teicu, tas ir īsfilmu konkurss – tas nekad līdz šim vēl nav bijis KD.

Ir interesanti par Saviesīgajiem vakariem, kas visumā nāk no jauniešiem pašiem; viņi ir teikuši, ka viņi vēlētos Saviesīgos vakarus veidot kā kaut ko drusku vairāk nekā tikai ar aiziešanu un pasēdēšanu kādā krogā, kur kāds dīdžejs spēlē mūziku un pašiem jāpērk dzērieni utt. Tātad, mēs paredzam, ka Saviesīgie vakari būs Latviešu namā, un arī katrs ar savu programmu. Tie nebūs tikai jauniešiem, tie būs domāti visām paaudzēm. Saviesīgajos vakaros būs drusku kāda speciāla programma, varēs arī dabūt paēst; būs mūzika – varēs padancot un varēs parunāties ar draugiem. Bieži ir tā – nu sarīkojums ir cauri, bet ko mēs tagad darīsim? Kur mēs tagad iesim?

Mēs ļoti ceram visu KD notiekošo apvienot, lai viss galvenokārt notiek Latviešu namā. Latviešu nams būs arī Kultūras dienu mājas, kur visu laiku varēs no agra rīta līdz vēlam vakaram iegriezties un satikties ar draugiem, pačalot un parunāt.

IN: Tātad Sidnejas Latviešu nams būs AL55KD centrs?

JČ: Jā, tā ir viena lieta. Un otra lieta, ko es gribētu pieminēt, ir mūsu Kultūras dienu emblēma, kas ir tāda īpatna; Maija Kīna no Rietumaustrālijas to mums darināja, un mums radās dažādas idejas, ko es teiktu visiem Laikraksta Latvietis lasītājiem tagad uz priekšu skatīties un pēc pāris nedēļām mūsu mājas lapu www.al55kd.com, jo mūsu Kultūras dienu emblēma mainīsies. Tas ir kaut kas tāds, kas citreiz nav bijis. Un tādā veidā es domāju, ka tas iezīmēs to, ka mums gan Kultūras dienu programma, gan vispār tas Latviešu nama paskats, gan pati tā sajūta Latviešu namā arī tajās Kultūras dienās visu laiku mainīsies. Vismaz uz to mums ir tā cerība.

IN: Jau labi zināmajiem Raiņa vārdiem runājot, Pastāvēs, kas pārmainīsies; ļoti laba ideja, bet ko saglabāsit no tā, kas ir KD tradīcijas?

JČ: Nu, protams, mums būs tradicionālā Atklāšana, kaut gan tur paredzam dažas maiņas tanī veidā, kā tas Atklāšanas sarīkojums notiks. Kopkora koncerts – tas ir nemainīgs; tur būs gan jauktie, gan vīru kori. Ir jau izmeklētas 27 dziesmas. Nesen, pašā pagājušā gada nogalē mums Austrālijā notika diriģentu kursi (Red.: Skat. rakstus LL Nr. 292 (http://www.laikraksts.com/raksti/4126) un LL Nr. 293 (http://www.laikraksts.com/raksti/4151)), un tagad mums ir vairāk diriģentu nekā jebkad. Tagad redzēsim, cik daudzi mums atsauksies, esam izsūtījuši aicinājumus gan koriem, gan diriģentiem pieteikties uz Kultūras dienām. Redzēsim, ko mēs varēsim no tā visa veidot. Protams, Kopkoris kā tāds paliek, bet tā programma un tas veids drusku mainīsies.

Tautas dejas Sidnejā vienmēr ir zināmā veidā problemātiskas, jo mums nav ļoti lielas zāles, kas varētu uzņemt daudz skatītāju. Es zinu, ka laiku atpakaļ Paramatas nams Riverside teātris KD laikā bija izpārdots, daži pat netika iekšā. Mēs ceram, ka tāda pati situācija būs šīm Kultūras dienām, jo, diemžēl, šī ir tā labākā zāle, kas mums ir pieejama šajā gada laikā. Diemžēl Sidnejā nav daudz tādas sarīkojumu zāles, kur var uzvest Tautas deju uzvedumu un kuras ir pieejamas tajā gada laikā, un kuras nav nenormāli dārgas. Tātad arī tiem, kas ir bijuši iepriekš uz Tautas deju sarīkojumu Paramatā, tā būs tāda ierasta vieta.

Tradicionāla jau vienmēr ir arī Kultūras dienu Noslēguma balle; tā notiks arī šoreiz, bet šis ir viens no sarīkojumiem, kas nenotiks Latviešu namā. Balle būs netālu no Latviešu nama – Austrālijas 200 gadu parkā, kas ir kādi 6 km no Latviešu namā. Mēs esam atraduši tur ļoti piemērotas, jaunas, modernas telpas ezera malā, lielā parkā, un mēs ceram, ka varēsim uzrīkot tiešām skaistu, piemērotu balli. Bet tā būs ar zināmu tēmu – pagājušā gadsimta 20., 30. gadu noskaņā. Tātad, Balles nācēji, lūdzu, gatavojieties jau uz to, ka būs balle ar nostaļģijas tēmu.

IN: Tas ir brīnišķīgi. Balles apmeklētājiem jāsāk laicīgi par piemērotiem tērpiem domāt. Nākamais jautājums – teātris. Austrālijas latviešiem nav noslēpums, ka teātris ir Tava sirdslieta; vai šajās KD varbūt baudīsim kādu īpašu uzmanību teātrim?

JČ: Ne īpašu uzmanību tieši teātrim, bet noteikti būs īpašs teātris. Visiem pazīstams, bet tomēr nepazīstams.

IN: Tā jau izklausās kā mīkla...

JČ: Es domāju, ka visi ir dzirdējuši vai vismaz redzējuši amerikāņu filmu Smaragda pils burvis (The Wizard of Oz). Latvijā to pirms 10 gadiem komponists Valts Pūce pārveidoja par Burvi no Oza zemes – pilnīgi citu latvisku tekstu un jaunu mūziku, ko uzveda Dailes teātris. Valts Pūce to tieši tagad Latvijā atjauno – jaunu iestudējumu iestudē, un mūsu režisore Ilona Brūvere pašlaik (Red.: Intervija ierakstīta 1.02.2014.) Rīgā sadarbojas ar šo ansambli, smeļ idejas, jo tas būs mūsu Kultūras dienu uzvedums – Burvis no Oza zemes – mūzikls.

IN: Vai tiks aicināta uz Kultūras dienām Latvijas Kultūras ministre vai kāda cita Latvijas valdības amatpersona?

JČ: Mēs vēl neesam par to izlēmuši. Es domāju, ka mēs varbūt aicināsim, jo es domāju, ka tas, ka Latvijas Kultūras ministre bija pagājušās Kultūras dienās Adelaidē, – tas ļoti pacēla Austrālijas latviešu darbību vispār. Latvijā, Latvijas presē, kaut gan negatīvā noskaņā, bet es domāju, ka tas mums nāca ļoti par labu. Latvijā jau vienmēr būs tādi, kas peļ jebkādu darbību, bet, manuprāt, vēl ir par agru tiem aicinājumiem, nāks tuvāk Kultūras dienām, tad mēs ar šīm lietām nodarbosimies.

IN: Latvieši ir lieli ceļotāji, daudz un bieži brauc apceļo pasauli; vai ir paredzēts aicināt uz Kultūras dienām arī publiku no Latvijas?

JČ: Mēs noteikti laidīsim ziņu Latvijā par Austrālijas Kultūras dienām. Es zinu, ka daži jau tad, kad bijām uz Dziesmu svētkiem Latvijā, teica, ka brauks uz Sidneju uz Kultūras dienām, ka ir ieinteresēti. Es zinu, ka mums ir daži no Amerikas, no Īrijas ir izteikuši vēlēšanos braukt un arī piedalīties Kopkora koncertā; mums jau prasa notis. Tātad viesi un dalībnieki no citām zemēm būs. Mēs netaisīsim kaut kādu īpašu, lielu kampaņu, bet noteikti: visi ir aicināti!

IN: Kādi sarīkojumi un kuri pasākumi notiks tieši Sidnejas Latviešu namā?

IČ: Namā noteikti būs Atklāšana, visi Saviesīgie vakari, viesu koncerts un arī Kopkora koncerts; tāpat Raibais sarīkojums notiks namā. Arī īsfilmu konkursa izrādes notiks Latviešu namā, un mēs domāja, ka varēsim Latviešu namu iekārtot attiecīgi arī izstādēm; ¾, ja ne vairāk no visiem KD sarīkojumiem un pasākumiem, notiks Latviešu namā.

IN: Kādi KD sarīkojumi, pasākumi notiks arī kādās citās vietās? Kur un kādēļ?

JČ: Garīgajam koncertam mēs izmantosim Sv. Jāņa baznīcu, kas ir tikai 3 km no Latviešu nama, turpat nākamajā priekšpilsētā; tur arī notiks Ģimenes diena un tur būs arī vairāki mēģinājumi. Paramatā Riverside teātrī notiks Tautas deju uzvedums, bet Noslēguma balle – 200-gades parkā. Viss ir samērā tuvu Latviešu namam, atskaitot Paramatu, kas ir varbūt kādi 10 km no Nama, bet viegli sasniedzams ar publisko transportu.

IN: Vai gaidot Kultūras dienas, Sidnejas Latviešu nama telpas tiek kā īpaši gatavotas, uzpostas, remontētas, varbūt pat pārbūvētas?

JČ: Pilnībā tie darbi vēl nav sākušies, bet uzpošana Latviešu namā sākusies ar nevajadzīgo lietu likvidēšanu un ir sastādīts saraksts ar darbiem, kas ir paveicami šajā finansiālajā gadā un kas nākamajā finansiālajā gadā pirms Kultūras dienā. (Red.: Finansiālais gads Austrālijā sākas ar 1. jūliju). Es domāju, ka tie, kas atbrauks, manīs drusku dažas pārmaiņas.

IN: Zinot, ka Kultūras dienu rīkošana nav tikai milzīgi liels, brīvprātīgs darbs no katra darbinieka un palīga, kas piedalās KD rīkošanā, bet tie ir arī finansiāli izdevumi. Vai Austrālijas valsts vietējās pašpārvaldes varētu palīdzēt? Vai Latvijas valsts šai ziņā, atbalstot darbu ar diasporu utt., varētu palīdzēt?

JČ: Runājot par vietējo Austrālijas valdību, Jaundienvidvelsas valdība nav pārāk devīga ar šādiem piešķīrumiem; tur jābūt it sevišķi lielai saistībai ar vietējo austrāliešu publiku, lai kaut kādu atbalstu saņemtu. Tie maksājumi ar jauno liberāļu valdību tagad ir diezgan niecīgi. Mēs domājam, ka nebūs vērts daudz laika tam veltīt. Mēs tomēr gribam, lai Kultūras dienas būtu pieejamas arī latviski nerunājošiem, bet mēs necenšamies īpaši tās lietot, lai latviešus parādītu plašākai austrāliešu publikai. Tādā gadījumā mums vajadzīgas citas telpas un citas vietas, lai to darītu, jo Latviešu nams nav tik liels, lai mēs varētu piesaistīt lielāku publiku no ārpuses.

Kas attiecas uz Latvijas valdības piešķīrumiem, es runāju ar Rolandu Lappuķi, kad viņš šeit bija, un viņš teica, ka pašlaik Latvijas valdībai, kaut gan ir tā nauda, tad tomēr nav daudz naudas; nav tā, kā bija pirms varbūt 6 gadiem vai pat agrāk, bet ko viņš varēja mums solīt, tā ir palīdzība ar dažādiem izkārtojumiem, un to mēs domājam izmantot turpmākajos mēnešos. Un arī pēc Kultūras dienām mums ir daži projekti, kas turpināsies.

IN: Ja esam par finansēm sākuši runāt, tad zinu, ka jums jau bijuši vairāki Kultūras dienām nepieciešamo līdzekļu vākšanas sarīkojumi un pasākumi; vai tādus vēl turpināsit rīkot?

JČ: Jā, kaut arī nav pilnīgi izlemts, kādi tie būs, bet mēs tos noteikti turpināsim; doma ir, ka tāds būtu viens sarīkojums ik pa diviem mēnešiem, jo Sidnejā jau tā notiek diezgan daudz sarīkojumu, un mēs negriba sarīkojumu kalendāru pilnīgi pārslogot. Lai nav tā, ka uz Kultūras dienām cilvēki saka: Nu tagad gan man pietiek kultūras visam gadam un nenāk uz pašām Kultūras dienām, kas būs tas gada kalngals.

IN: Jāni, vai Tu varētu mazliet, lūdzu, pastāstīt un iepazīstināt ar AL55KD rīkotāju plašo saimi! Tā lielā bilde ir Tavās rokās, bet katram sarīkojumam un katram lielākam vai mazākam pasākumam ir savs rīkotājs; pastāsti par viņiem mazliet!

JČ: Pastāstīšu par galvenajiem sarīkojumiem. Atklāšanas koncerta rīkotāja ir visiem labi pazīstamā mūziķe Viktorija Mačēna, kas bija iepriekšējo Kultūras dienu Sidnejā priekšsēde. Viņas sirdslieta ir mūzika, un viņai nodevām šī koncerta rīkošanu. Otra, kam sirdslieta ir mūzika, ir Daina Kaina (bijusī Bogdanoviča), kura daudziem ir pazīstama kā vijolniece, tautas deju dejotāja, dziedātāja; Daina vadīs Kopkora koncertu.

IN: Bet kopš decembra viņa Melburnā ir arī pazīstama kā diriģente!

JČ: Jā, viņa noteikti ir pazīstama ar kā diriģente. No Sidnejas pavisam četri aizbrauca uz Melburnu mācīties diriģentu kursos pie Ivara Cinkusa, un Daina bija viena no tiem. Jā, man liekas, ka vismaz visus Sidnejas jaunos diriģents mēs redzēsim Kopkora koncertā; Daina pie tā piestrādā.

Tautas dejas vada, es domāju visiem tautas deju dejotājiem pazīstamā, Iveta Rone, kas jau vairākkārt ir veidojusi tautas deju uzvedumus. Viņas palīdze šais KD būs Sarma Strazda (bijusī Upeniece), kas pēdējās Jaunatnes dienās Sidnejā vadīja Tautas deju uzvedumu.

Kā jau minēju, teātri – režiju un visu sarīkojumu vada Ilona Brūvere.

Mākslas izstādi organizē pazīstamais Ojārs Greste, ALMA (Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības) de facto priekšsēdis; viņš arī vada īsfilmu konkursu. Tas viss ir saistībā ar vizuālo mākslu.

Ģimenes diena ir Sandras Dragūnas vadībā; viņa arī ir viena no mūsu pazīstamajām diriģentēm, kā arī viena no skolotājām latviešu sestdienas skolā.

Jauniešu pasākumus, ieskaitot Danču vakaru un pārējos Saviesīgos vakarus vada Jānis Daniklifs ar komandu, ko viņš sastādīs.

Noslēguma balli vadīs divas jaunietes, kas pašas nāca un pieteicās, ka viņas labprāt gribētu rīkot balli, pirms es vēl biju sācis meklēt balles rīkotāju; tās ir Elita Luce un viņai palīdzēs Klāra Brūvere, bet par šo es vēl visu neatklāšu; atstāsim uz kādu citu reizi.

KD rīcības komitejā ir Andris Kariks – kasieris, Andra Rone – sekretāre un Rita Vīksniņa ir atbildīga par informāciju, Inese Pētersone par iepazīšanās sarīkojumu un vēl citi palīgi citiem sarīkojumiem. Ir daudzi, kas ir pieteikušies, kas palīdzēs uz atsevišķiem darbiņiem; gan darbiņi, gan palīgi vēl būs.

IN: Tagad daži jautājumi par Tevi pašu. Zinot, ka esi dzimis un audzis Austrālijā un esi cieši bijis saistīts ar latviešu sabiedrību, vai Tu atceries savas pašas pirmās Austrālijas Latviešu Kultūras dienas? Varbūt tik kādu atsevišķu sarīkojumu vai notikumu no tām atceries?

JČ: Es atceros vienu sarīkojumu, bet neesmu īsti drošs, vai tas bija tieši Kultūras dienās. Es esmu dzimis Pertā. Kad man bija četri gadi, mūsu ģimene pārcēlās uz dzīvi Sidnejā. Kad notika Austrālijas Latviešu 5. Kultūras dienas Sidnejā, man bija kādi pieci ar pusgadi. No tām es tikai vienu lietu atceros, un tas bija lielais krāsns sprādziens izrādē Skroderdienas Silmačos. Tas man ir palicis ļoti labā atmiņā. Tātad ir jābūt kaut kādam ļoti efektīgam notikumam, lai to atcerētos visu mūžu.

IN: Šīs būtu tās pirmās, bet pa visiem šiem gadiem, kas būtu tādas īpaši spilgtas no atmiņām par Austrālijas Latviešu Kultūras dienām?

JČ: Jā, varētu teikt – spilgtas un raibas. Tās nākamās atmiņas, kas man būtu, ir no AL18. Kultūras dienām, kad uzveda Princesi Gundegu un karali Brusubārdu. Vija Spoģe-Erdmane bija dekoratore, un es biju viņai palīgs. Viņa mālēja gan dekorācijas, gan kostīmus; un tur bija daudziem tādas mālētas zeķubikses. Es atceros, ka tās dekorācijas un tērpus sāka vienmēr taisīt tikai tad, kad mēģinājumi bija beigušies, tas bija, apmēram, kādos vienpadsmitos naktī. Es tajā laikā tikko biju pabeidzis vidusskolu, man nebija nekāds vasaras darbs, un es Vijai tur palīdzēju. Tad man vienmēr bija jāuzvelk tās zeķubikses, kuras dažādās krāsās nomālēja; kādu laiku tai krāsai bija jāpažūst, tad es tās novilku un tad vilku nākamās, un tad Vija atkal tās mālēja. Tātad, vari iedomāties, kādas ļoti raibas un ļoti spilgtas – ja pazīst Vijas dekorācijas – bija manas kājas pēc vairākām nedēļām!

Un tad man jāsaka, ka vislielākais prieks bija 2002. gadā Kultūras dienās šeit Sidnejā. Iepriekšējā gadā mēs bijām Adelaidē satikuši Artūru Uškānu, un man bija tāda doma, ka mums vajadzētu Austrālijā arī ieviest dančus. Un 2001. gada sākumā mēs uzaicinājām Artūru Uškānu, lai viņš atbrauc uz Austrāliju un apmāca mūziķu grupas Sidnejā, Brisbanē, Adelaidē un Melburnā, kuri tad iemācījās dančus, iemācījās spēlēt. Tad 2002. gada Kultūras dienās notika lielais Sadancis, kur mums spēlēja muzikāli ansambļi, un Latviešu nams bija stāvgrūdām pilns ar dancotājiem. Kopš tā laika, man šķiet, ka danči nav izpalikuši nevienās Kultūras vai Jaunatnes dienās Austrālijā. Tas man ir ļoti paticis.

Un arī šoreiz – danči neizpaliks!

IN: Vai Tu vēlētos kaut ko vēl piebilst, bez šiem maniem jautājumiem? Ko Tu vēlētos tagad teikt laikraksta Latvietis lasītājiem, visiem tiem, kas brauks uz Kultūras dienām, skatīsies, dziedās, dejos un aplaudēs?

JČ: Mēs aicinām gan dalībniekus, gan skatītājus! Mūsu doma ir tāda, ka vēlamies veicināt mākslinieku radošo darbu. Tātad, es domāju, ka būs daudz kas tāds, ko nebūs cilvēki redzējuši. Mēs arī cenšamies padomāt par varbūt dažādām sabiedrības grupām, jo arī tādi, kas aizgājuši no latviešu sabiedrības; kas viņus varētu interesēt? Esmu diezgan drošs, ka jebkurš atradīs vismaz vienu vai divus sarīkojumus (Es ceru, ka visus sarīkojumus!), kas viņus varētu interesēt. Es cerētu, ka visi brauks un izbaudīs tās Kultūras dienas un izmēģinās varbūt vienu vai divus tādus sarīkojums, uz kuriem agrāk nav bijuši.

Sidnejā ir ļoti daudz latviešu, un daudz tādu latviešu, kas nāk uz sarīkojumiem un kuriem ir pazīstami latvieši, kas nenāk uz sarīkojumiem. It sevišķi tiem es teiktu tādu aicinājumu: Uzaiciniet kaut pāris tādus paziņas, kas parasti nenāk uz latviešu sarīkojumiem, un lai viņi šajās Kultūras dienās atnāk vismaz uz vienu sarīkojumu! Es ceru, ka to Sidnejas tautieši varētu izdarīt un tad sabiedroties visi kopā ar visiem viesiem no visas Austrālijas un pārējās pasaules.

IN: Liels paldies par interviju! Uz tikšanos Kultūras dienā Sidnejā!

JČ: Uz tikšanos!

2014. gada 1.  februārī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com