Uldis Brūns no Rīgas

Liekas, ka Latvijā ziema jau beigusies. Vakar redzēju jau pirmo pudeli kļavu sulu pārdošanā. Šodien temperatūra Rīgā jau sasniegusi 8 grādus, un daži cilvēki staigā bez cepurēm. Pēdējā nedēļā pirms siltais laiks iesākās, es piedalījos demonstrācijā pie Brīvības pieminekļa, atbalstot Ukrainas centienus, atbrīvoties no saviem austrumu orientētiem vadoņiem. Demonstrācijas beigās zili un dzelteni baloni, Ukrainas karoga krāsās, tika uzlaisti gaisā. Sanākušo skaits nebija liels, ap 200 cilvēku.

Nedēļas vidū saņēmu ielūgumu uz (un arī apmeklēju) Cilvēktiesības un sabiedrisko lietu komisijas sēdi Saeimas Sarkanā zālē. Tur deputātu, žurnālistu un ieinteresēto pilsoņu starpā uzklausīju cilvēktiesību aizstāvjus par cilvēktiesību situāciju Krievijā un arī par pasaulē plaši izskanējušo Magņitska lietu. Valdis Liepiņš (Reformu partija) bija uzlūdzis, un kopā ar komisijas priekšsēdi Ināru Mūrnieci (Nacionālā Apvienība) organizējis vizīti, lai Elena Servetaza, žurnāliste no Francijas, un Vladimirs Kara-Murza, krievu politiķis, vēsturnieks, žurnālists un Krievijas opozīcijas koordinācijas padomes pārstāvis, kā arī Kārlis Altau, Baltijas Amerikas apvienotās komitejas direktors, varētu izteikties par šiem tematiem. Elena Servetaza ir angļu valodas grāmatas Kāpēc Eiropai vajadzīgs Magņitska likums: vai ES jāseko ASV? (Why Europe Needs a Magnitsky Law: Should the EU Follow the US?) autore. Komisija notika, kā parasti, latviešu valodā, bet ar simultāntulkojumu, un mani pārsteidza tas, ka viesi sniedza savas runas labā angļu valodā.

Īsumā rezumējot, no komisijas sēdes laikā saņemtajiem materiāliem (ieskaitot Re:Baltica rakstu, Magņitska lietā sodīta banka varētu būt PrivatBank) Sergejs Magņitskis, kurš strādāja Heritage Fund, mira Krievijā 2009. gada novembrī, pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Advokāts, nodokļu un finanšu eksperts Magņitskis bija arestēts pēc tam, kad bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un budžeta apzagšana. Pirms sava aresta viņš bija pētījis masīvu nodokļu izkrāpšanas shēmu. Starp citu, pēc Hermitage Fund aprēķiniem, vismaz 63 miljoni no 230 miljoniem dolāriem, kas izkrāpti no Krievijas nodokļu pārvaldes kontiem, nonāca sešās Latvijas bankās. Viena no iesaistītajām Latvijā strādājošām bankām saņēmusi maksimālo sodu – 100 tūkstošu latu par nepilnībām klientu darījuma izpētē. Banku regulators, Latvijas finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), atsakās izpaust sodītās Latvijā strādājošās bankas nosaukumu.

Magņitska likums aizliedz Krievijas amatpersonām, kuras uzskatītas par vainīgajām Sergeja Magņitska nāvē, iebraukt Amerikas Savienotajās Valstīs vai arī lietot ASV bankas sistēmu. Kā izteicies Kara-Murza kungs: „Magņitska likums... dod triecienu Kremļa mafiozās sistēmas pašā sirdī: nekas cits Putina autokrātijas nodrošinātājiem neliek sarauties, kā vien atziņa, ka pat paša Kremļa aizstāvība nevar nodrošināt viņu nelikumīgi iegūto labklājību...“

Vakarā, Valda Liepiņa un Lolitas Čigānas (Vienotība) rīkotās tikšanās ar iepriekš minētiem cilvēktiesības aizstāvjiem Eiropas mājā, Aspazijas bulvārī, es prasīju Saeimas pārstāvjiem jautājumu, vai Saeima nevarētu bankas regulatoram piespiest nosaukt iesaistītās bankas vārdu, jo nenosaukšana negatīvi ietekmē gan Latvijas starptautisko tēlu, kā arī Latvijas bankas sistēmu uzticībai pasaulē. Atbilde bija, ka FKTK ir autonoma valsts iestāde un ka Saeima nevar spiest tai nosaukt bankas vārdu, un ka nosaukšana varētu destabilizēt banku. Varbūt laiks mainīt likumu? Elena Servetaza arī tikšanas laikā paziņoja, ka Krievijas iestādes zvanījušas viņas radiem Francijā un likušas spiedienu uz viņiem, sakot, ka radi varētu nesaņemt vīzas, Krievijas apciemošanai nākotnē. Nu tā uzvedās mūsu lielais austrumu kaimiņš.

Uldis Brūns
Laikrakstam „Latvietis“