Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lai dzīvo Ukraina! Varoņiem Slava!

Piemiņas brīdis pie vēstniecības

Laikraksts Latvietis Nr. 298, 2014. g. 27. febr.
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ukrainas vēstniecība Rīgā. FOTO Aina Gailīte.

Piemiņas brīdis pie Ukrainas vēstniecības. Sarmīte Ēlerte. FOTO Aina Gailīte.

Piemiņas brīdis pie Ukrainas vēstniecības. FOTO Aina Gailīte.

Piemiņas brīdis pie Ukrainas vēstniecības. FOTO Aina Gailīte.

Piemiņas brīdis pie Ukrainas vēstniecības. FOTO Aina Gailīte.

Piemiņas brīdis pie Ukrainas vēstniecības. FOTO Aina Gailīte.

Ceturtdien, 20. februāra vakarā arī Rīgā pie Ukrainas vēstniecības Kalpaka bulvārī piemin Kijevā un Ukrainā brīvības cīņās bojāgājušos. Pulcējas ļaudis, kas satumstot, aizņēmuši ietvi jau kvartāla garumā, un policija uz laiku slēdza satiksmi ielas malējā joslā. Katrs atnācējs noliek svecīti pie vēstniecības žoga un iesprauž ziedus žoga režģos. Pustumsā veidojas spilgts ugunsceļš.

Visapkārt skan ukraiņu valoda, paceļas Ukrainas un Latvijas karogi, daudziem ir plakāti A4 lapas lielumā. Sāku atpazīt ukraiņu aktīvistus, piemiņas pasākuma organizētājus un redzu arī dažus vietējos un Eiroparlamenta deputātus. Visus uzrunā mācītājs ar īsu aizlūgumu tautas varoņiem, kuri krituši no valsts degradētā režīma barbariskās rīcības – snaiperu lodēm. Latvijas pusi ar uzrunu pārstāvēja Rīgas domes deputāte Sarmīte Ēlerte. No ukraiņu puses runāja gan vietējie ukraiņi, gan atbraukušie no Ukrainas.

Runu laiks bija ļoti emocionāls laika sprīdis, gandrīz visiem aizlūza balss. Ļoti, ļoti emocionālas bija jauniešu – studentu uzrunas, un te nu varēja redzēt ukraiņu nācijas temperamentu un mentalitāti, tā ir drosme pastāvēt par sevi, redzēt – kas ir kas, un domāt par savas Ukrainas, tautas un savu bērnu nākotni, lai tie varētu dzīvot brīvā un demokrātiskā valstī. Uzstājās arī žurnāliste no Kijevas, kura sauca lietas īstajos vārdos, teica skarbus vārdus par valsts varas korumpētību Janukoviča vadībā; atgādināja, ka notiekošais nav pilsoņu karš, bet gan korumpētās varas konflikts ar tautu, ka Janukoviču var iespaidot tikai ar rīcību, jo sacīto viņš nedzird (tas arī pierādījās pēc ES izteiktajām sankcijām).

Un kur tad ir Ukrainas vēstnieks? Visi klātesošie sākām korī saukt gan latviski, gan ukraiņu valodā – vēstnieku! Bet nekā, bailīgs, pat kādu klerku neizsūtīja pie tautas.

Bija brīdis, kad visi kopā ar mācītāju katrs savā valodā skaitīja Tēvreizi, un tad ukraiņi dziedāja dziesmu, kuras vārdus es tomēr nesapratu, bet tā bija tik melodiska un saviļņojoša, ka bez asarām neiztiku. Pēc oficiālās daļas, klāt pienākušie aizdedza svecītes, citi sadalījās pulciņos un apspriedās, bet visu sejās bija raizes – kas notiks tālāk.

Tālāk jānotiek taisnībai – taisnai tiesai, jo nevar Eiropas viducī esošā valstī, korumpantu saujiņa rīkoties savās interesēs.

Visu kopīgi izsauktie saukļi radīja izteiktu vienotības sajūtu.

Lai dzīvo Ukraina! Varoņiem Slava!

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com