Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Vai Ukraina spēs to, ko Latvija paspēja?

Laikraksts Latvietis Nr. 298, 2014. g. 27. febr.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Kā Latvija paspēja to, ko Ukraina nespēja? Šādus izmisīgus jautājumus mums uzdeva, kad divi Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvji bija Kijevā tieši viskarstākajās dienās pagājušā nedēļā, lai piedalītos izstādes Latvijas traģēdija. 1941 atklāšanā Nacionālā muzejā Golodomora upuru piemiņas memoriāls.

Atbildes varētu būt visādas – atsauce uz jau de jure atzīto, bet uz laiku okupēto Latvijas valsti, kamēr ukraiņi dibināja visu no jauna; mūsu varas sistēma, kas neļauj varai koncentrēties viena cilvēka rokās (mēs tagad redzējām pie kā var novest prezidents ar plašām pilnvarām).

Situācija Ukrainā ir ļoti nestabila. Kā jau parasti, nekas nav vienkāršs. Neatkarības laukuma jeb Maidana okupēšana sākās jau pagājušā gada 21. novembrī, kad Ukrainas prezidents pēdējā brīdī izlēma neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Milicija jau janvārī bija nošāvusi divus protestētājus, un masveida vardarbība uzliesmoja 18. un 19. februārī.

Rīgā mēs 1991. gadā piedzīvojām gļevuļu taktiku – šaut uz neapbruņotiem cilvēkiem no slēpņiem. Tā arī Kijevā krita desmitiem Eiropas virziena aizstāvju.

Prezidents aizbēga uz savas varas centru Harkovu, un viņa glaunā pils ir atvērta visiem, kas nāk. Parlaments ir pieņēmis virkni likumu, kas rod cerīgu skatu uz nākotni. Bet tomēr nav vēl pienācis laiks atvilkt elpu.

Nekas jau nav mainījies ar Ukrainas situāciju. Tā ir un paliek tur, kur tā ir. Ja Leons Trockis dedzīgi aizstāvēja Ukrainas neatkarību savos divos slavenajos rakstos 1939. gadā, tad viņa uzskaitītie iemesli Ukrainas paturēšanai Padomju Savienības (vai Krievijas) ciešā pakļautība vēl pastāv, kaut arī viņš bija tos savos rakstos atspēkojis.

Arī nedrīkst mānīties, ka tur ir vienkāršs ukraiņu/krievu konflikts. Daudzi ukraiņi vēl arvien atbalsta ciešas saites ar Krieviju, nopūšoties, ka Eiropā mūs nesapratīs.

Tomēr to, kādā veidā tieši Krievija / Padomju Savienība saprata Ukrainu var skaidri redzēt Golodomora muzejā. Tur var šķirstīt grāmatas ar nobadējušo un nošauto vārdu sarakstiem. Diemžēl daudzi cilvēki nezin savas tautas vēsturi, bet, ja muzeja darbinieki saka, ka sākumā cilvēki ienāca un dusmojās, ka nekas tāds nav noticis, un ko viņi tur muzejā melo, tad tagad jau apmeklētāji pieņem faktus, un saprot, ko īstenībā nozīmēja būt daļai no Padomju Savienības.

Patiesība ir pacietīgi un neatlaidīgi jāskaidro.

GN
2014. g. 27.. febr.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com