Jauna skolotāja Adelaides Latviešu skolā

Palielināt / Enlarge

Sintija Breikša. FOTO no Sintijas Breikšas personīgā arhīva.

Nāk no Rīgas, mācījusies Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā ar pastiprinātu angļu valodas apmācību. Paralēli apguvusi klavierspēli Rīgas 1. bērnu mūzikas skolā un, kā jau kārtīga latviete, bērnības gados dejojusi tautas deju ansamblī Uguntiņa. Pēc tam dejošanas prieks pārgājis uz peldēšanu un franču valodas apgūšanu.

Jau 17 gadu vecumā pieņēmusi dzīves izaicinājumu. Devusies uz Norvēģiju ar skolēnu apmaiņas organizāciju YFU uz veselu gadu ar mērķi iemācīties norvēģu valodu. Dzīves apstākļi bija skaisti un vienkārši. Fermera un veterinārārstes ģimenē Norvēģijas laukos, kuriem pieder plaši meži, kartupeļu un auzu lauki, kā arī ap 100 govīm. Sintija uzskata, ka pavadītais laiks ziemeļu zemē bijis ļoti laba pieredze, kas viņu sagatavojusi turpmākajai dzīvei. Atgriežoties Latvijā, sajutusi sevi kā pieaugušu cilvēku. Apmaiņas gads dod lielisku pieredzi, ko jaunā skolotāja iesaka izmantot ikkatram jaunietim.

Pēc vidusskolas beigšanas studēja Latvijas Universitātē vācu filologos. Tas bija nākošais Sintijas dzīves pārbaudījums, jo viņai nebija priekšzināšanas vācu valodā. Ar to Sintijai nepietika izaicinājumu, tāpēc viņa divās Erasmus apmaiņas programmās: Minhene Vācijā un Skopje Maķedonijā. Te varēja izvērtēt lielo kontrastu. Pēc sakārtotās Vācijas, Maķedonija šķita kā elle. Tā bija, tā teikt: bitter-sweet experience. Tomēr katra dzīves pieredze cilvēkam veido dzīves vērtības. Sintija piebilst, ka laikam katram latvietim vajag vismaz reizi dzīvē redzēt, ka citur cilvēki dzīvo vēl sliktāk, lai sāktu novērtētu Latviju un aptvertu, ka mums, patiesībā, nav par ko sūdzēties.

Minhenē Sintija iepazinās ar savu draugu, kurš ir austrālietis. Pēc atšķirtībā pavadītiem astoņiem mēnešiem, pagājušā gada septembrī bija atkalredzēšanās – jau Austrālijā.

Jaunā skolotāja izrāda lielu sajūsmu par vietējiem latviešiem un ar prieku iesaistās latviešu sabiedrībā. Liels paldies pienākas Ivetai Leitasei, kura Sintiju iepazīstināja ar Lilitu Daenki, jo pateicoties viņai Sintija šogad tika uzaicināta uz Annas Ziedares Vasaras Vidusskolu (AZVV) mācīt latviešu valodu 1. klasei. „Tās bija divas fantastiskas nedēļas, ko piedzīvoju Dzintaros,“ atceras Sintija. „Mēs visi kopā radījām apburošu atmosfēru, un es esmu pārliecināta, ka gan skolēni, gan skolotāji, gan ciemiņi, gan arī visi pārējie darbinieki šo laiku noteikti izbaudīja un tas iedvesmos mūs visu gadu līdz nākamajai Vasaras Vidusskolai,“ jūsmo Sintija.

Pēc pozitīvas AZVV pieredzes ar lielāko prieku un nu jau ar nelielu pieredzi skolotājas darbā, viņa piekrita Ivetas Leitases uzaicinājumam strādāt Adelaides Latviešu skolā par latviešu valodas skolotāju 5./6. klasei ar trīs ļoti attapīgiem un atraktīviem zēniem. Sintija atzīst, ka pagaidām jūtas iesācēja šajā jomā, un ir daudz ko mācīties no saviem kolēģiem. Viņa arī ir paspējusi pirms mācību gada sākuma, iziet mazākumtautību bērnu apmācīšanas kursu.

Sintija ievērojusi, ka bērni saprot latviešu valodu, tomēr dod priekšroku runāt angļu valodā, jo tā vienkārši ir vieglāk. Tas noteikti ir tāpēc, ka viņi vēl līdz galam neapzinās, kāda priekšrocība dzīvē ir dota – būt divvalodīgam. Mēs savas spējas vairāk novērtējam, praktiski pielietojot dzīvē. Tāpēc tas ir laika jautājums, līdz viņi sāks apzināties savas latviskās saknes.

Sintija neizsakāmi priecājas, ka Austrālijas latvieši vēl arvien uztur sevī latviskumu, kā arī nodod latviešu tradīcijas nākamām paaudzēm.

Viņa novēl AZVV vēl ilgus pastāvēšanas gadus, jo tā ir vieta, kur var apgūt latviešu valodu, dziedāt un spēlēt latviešu dziesmas, dejot, aust, darināt māla darbus un piedzīvot vēl daudzas citas noderīgas un interesantas lietas. Un pats galvenais – iepazīties ar citiem latviešiem.

Sintija no visas sirds uzrunā visus Austrālijas latviešus ar aicinājumu: sūtīt savus bērnus un mazbērnus uz latviešu skolu!

Ar lielu cieņu pret aktīviem un latviskiem tautiešiem,

Elīna Rikarde
Laikrakstam „Latvietis“