Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Genocīda attaisnošana

Laikraksts Latvietis Nr. 297, 2014. g. 19. febr.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Latvijā katram bērnam vajadzētu būt skaidrs: Nepiesakot karu, 1940. gada 15. jūnijā Padomju Savienība veica militāru uzbrukumu Latvijas teritorijā Masļenkos. Latvija zaudēja 5 kritušos (ieskaitot divus civilistus), un tika aizvesti 37 gūstekņi (ieskaitot 27 civilistus). Tūliņ pēc tam sekoja Padomju ultimāts un Latvijas bezierunu kapitulācija, paļaujot padomju tankus Rīgas ielās un ieliekot jaunu, Maskavā izvēlētu valdību. Padomju teroram un deportācijām sekoja nacistiskās Vācijas uzbrukums, ar holokaustu un citām represijām. Tad atkal Padomju iebrukums, terors un atkal deportācijas.

Ja kādam ir neskaidrības par šo vēstures posmu, tad esiet laipni aicināti apmeklēt Latvijas Okupācijas muzeju.

Lai saprastu Latviju šodien, ir jāsaprot šī daļa no mūsu vēstures, bet vēl ir cilvēki, kas to noliedz vai attaisno. Es nezinu, kā Krievijā kādam klātos, ja apgalvotu, ka nacistiskās Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai bija attaisnojams, vajadzīgs pasākums un normāla parādība starptautiskā praksē.

Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi grozījumus krimināllikumā, kas padarīs sodāmu PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu vai attaisnošanu. Grozījumi paredz, ka personu krimināli varēs sodīt, ja tā publiski būs attaisnojusi vai ļaunprātīgi, rupji vai aizvainojoši apšaubījusi genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu.

Vārda brīvība ir ļoti svarīga, bet tā nav absolūta. Es drīkstu kādu neglīti izlamāt, bet nedrīkstu apgalvot, ka viņš ir pastrādājusi kādu kriminālnoziegumu, kuru faktiski viņš nav pastrādājis. Tas ir tāpēc, ka nepatiesiem apvainojumiem var būt sekas, ja cilvēki tiem notic.

PSRS vai Vācijas agresijas noliegšana vai attaisnošana nozīmē atbalstu līdzīgām darbībām nākotnē. Tātad, tā faktiski grauj Latvijas neatkarību. Un vēl pie tam apsmej cietušos un viņu tuviniekus.

Ja piekrītam, ka šādi izteicieni ir nevēlami, tad paliek jautājums, kā tos apkarot. Ir visādas iespējas, sākot no izglītības un beidzot ar cietumsodu.

Okupācijas muzejs nodarbojās ar šī diapazona izglītības daļu, un Saeima lems par diapazona otro daļu. Cik tālu mums jāiet uz šo otro, cietumsoda daļu, ir atkarīgs no patreizējo pārkāpumu biežuma un nopietnības. Acīmredzot, Saeimas Juridiskā komisija ir atzinusi, ka reālo pārkāpumu pakāpe ir pietiekami liela, lai pieļautu šos stingros mērus.

Jebkuram jaunam, mūsu brīvības ierobežojošam likumam jānāk ar spēcīgu izglītības kampaņu, kas paskaidro likuma vajadzību un cenšas ar izglītību novērst tās pārkāpšanu.

GN
2014. g. 19. febr.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com