Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lasītājas vēstule

Latviskā vasara, latviskā dvēsele

Laikraksts Latvietis Nr. 295, 2014. g. 5. febr.
Laikraksta „Latvietis“ lasītāja Austrālijā -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Annas Ziedares Vasaras vidusskolas izlaidumā 2014. g. 17. janvārī. FOTO Pēteris Strazds.

Mana meita atbrauca mājās no Vasaras vidusskolas šogad ar nošļukušu garastāvokli. Viņas latviskā vasara beigusies. Pie sevis viņa sāka prātot – ko gan viņa darītu, ja nebūtu latviskās vasaras nodarbības? Pajautā austrāļu draudzenēm, ko viņas šovasar darījušas – gājušas uz jūrmalu, uz kādu jaunu kino izrādi, iepirkties. Bet mēģini nu izstāstīt, ko mūsu latviešu jaunieši sastrādājuši pa šīm piecām īsām vasaras brīvdienu nedēļām? Grūti vispār izskaidrot – no kura gala sākt?

Priekšsvētku laiks pagāja tautas deju mēģinājumos. Tūlīt pēc Ziemassvētkiem jau bija jāuzstājas Ritenīša jubilejas ballē. Lai gan Jaunatnes dienas nenotika, bija sakombinēta lieliska alternatīva – daiļamatnieku/koru/tautas deju jubilejas pasākumi. Melburnas Latviešu nams bija pilns ar ļaudīm veselu piecu dienu garumā – visos vecumos. Vienā galā dejoja jaunieši, otrā galā dažādas paaudzes mācījās mūsu tautiskās iemaņas – aušanu, pastalu un svečturu darināšanu, rotu kalšanu, latvisko vitrāžu veidošanu, trejdekšņu taisīšanu. Tur parādījās sejas, kas retāk parādās Namā. Īpašu prieku par nodarbībām izrādīja latviešu valodas iesācēju klašu skolnieki. Beidzot viņiem bija iespēja izbaudīt praktiskās latviskās nodarbības. Ar kādu sajūsmu viņi iesaistījās! Rīkotāji paši arī bija priecīgi par atsaucību.

Diriģēšanas pasākums arī ļoti labi izdevies – koristi sabrauca no malu malām, lai piedalītos jauno (un ne tik jauno) diriģentu meistarkursos. Ivars Cinkuss ļoti stingri visus diriģentus ņēma un apmācīja vienu pēc otra, un rezultāts bija aizkustinoši labs. Gan 2013. gada Dziesmu svētkos pazīstamās, gan citas nepazīstamas, bet ne mazāk jautras dziesmas skanēja Melburnas Latviešu nama pārpildītajā zālē un saņēma vētrainus aplausus.

Tāpat ar Ritenīša jubileju un tās pašas tautas deju grupas organizēto Jaungada balli – viss ļoti labi organizēts, daudzi jaunieši sabraukuši. Visi līksmi, jautrība un jaunība dzirkstīt dzirkstīja Namā. Alternatīvās Jaunatnes dienas izdevās!

Bet ar to jau latviskā vasara nebeidzās – tas bija tikai sākums. Tūlīt pēc Jaungada Tūlangi (Toolangi) mežos pulcējās latvieši 3x3 saietā, kas bija jaukā, latviskā gaisotnē pavadīts ar Latvijas viesu Artūra un Intas Uškānu un Aivara Ozoliņa līdzdalību. Tai pašā nedēļā Kilmorē notika 27. bērnu vasaras nometne Tērvetē, kur piedalījās rekordliels skaits bērnu, un bez pārmērīgām dabas stihijām šogad visa nedēļa aizvadīta mājīgā, aizņemtā gaisotnē. Ja bērni aizņemti, tad netiek sastrādāti nedarbi, un visi laimīgi!

Tūlīt pēc Tērvetes sanāca braukt tālāk uz rietumiem, jo nevarējām nokavēt Vasaras vidusskolas 40. izlaiduma sarīkojumu, jo zinājām, ka tam sekos jautra jubilejas balle. Bērni vienreizēji malači, jo rekordlielais karstums bija visus piespiedis pie zemes vidusskolas pēdējās dienās. Bet par spīti svelmei, izlaidums atstāja iespaidu uz ilgu laiku. Tik daudz enerģisku, dzīvespriecīgu, latviski runājošu jauniešu vienā vietā nebija redzēts labu laiku. Visi sajūsmā par pēdējām divām nedēļām – visi priecīgi, ka sarīkojums vēl nebūs pēdējā reize viņiem kopābūt, jo nākamais vakars bija vēl priekšā – lielā balle. Dažiem šī bija pirmā šāda veida balle, ar visu polonēzi (dažiem pat bija jāskaidro, ka tā nav bolognese!), latviešu auksto galdu, dančiem, dziedāšanu vakara beigās. Bija jauka kavēšanās atmiņās vidējai paaudzei, kas vidusskolas priekus baudīja pirms divdesmit vai pat trīsdesmit gadiem. 180 ballēties gribētājus dabūt kopā arī ir rets gadījums, no kuriem kāda puse bija jaunieši zem 25 gadiem!

Kā to visu lai jaunietis izskaidro saviem vienaudžiem? Man bija jautra vasara! Ko darīji? Nodarbojos ar latvietību! Sausais atlikums? Atmiņas, mūzika, draudzības; dažas no šīm sastāvdaļām arī paliks prātā uz visu mūžu un palīdzēs veidot un ietekmēt to, ko darīsi tālāk dzīvē.

Mums, sabiedrībai, jābūt lepnai, ka spējam vēl pašorganizēties tik veiksmīgi, ka esam visi tomēr tik nodevušies šai lietai, ka šobrīd vēl arvien aug jauna paaudze ar latviešiem, kam nav vienaldzīga Latvija, latvietība un viņu senču mantojums. Par to liecina daudzie aušanas darbi, kas tika izstādīti sarīkojumā Tālavas Lielajā zālē, par to liecina dziesmas, ko jaunieši aizrautīgi dziedāja, par to liecina danči, kas jauniešu enerģiju izlādēja balles vakarā, par to liecina dzirksts, kas spīd jauniešu acīs, kad runā par Vasaras vidusskolu. Kā Prāta Vētra dzied: „Tur kaut kam ir jābūt“ – tas kaut kas laikam ir latviskā dvēsele, kas mājo mūsu jauniešos. Lai tā neizdzistu!

Laikraksta „Latvietis“ lasītāja Austrālijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com