Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Tikšanās ar Latvijas vēstnieku Austrālijā un Jaunzēlandē

Saruna ar Andri Teikmani

Laikraksts Latvietis Nr. 295, 2014. g. 5. febr.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Andris Teikmanis Latvijas konsulātā Melburnā 2012. g. 28. oktobrī. FOTO Gunārs Nāgels.

Tikšanās 2013. g. 14. decembrī plkst. 11 Mercure Treasury Gardens viesnīcā, 13 Spring St., Melburnā.

Ilze Nāgela: Tikāmies un runājām ar Jums vairāk nekā gadu atpakaļ, kad bijāt iepriekšējo reizi Melburnā, Austrālijā. Toreiz jūs ar kolēģiem no Ārlietu ministrijas devāties uz Kanberu, lai tiktos ar Austrālijas valdības pārstāvjiem, kā arī uz Jaunzēlandi, lai parakstītu starpvalstu līgumus.

Toreiz Jūs sacījāt, ka Jūsu vizīte ir tāda pulksteņu salīdzināšana, konsultācija starp abu zemju ārlietu ministrijām un kā vienu no svarīgākajām, ko toreiz minējāt, bija Latvijas pieteikums OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija).

Andris Teikmanis: Lobēšanas process tiešām bija veiksmīgs un pēc tam, tiekoties ar dažādu valstu pārstāvjiem, viņi akcentēja tieši to, ka viņi bija labi informēti par Latvijas gadījumu, Latvijas situāciju un argumentiem, par kuriem jādomā, lai nolemtu Latviju uzņemt OECD. Un jāsaka veiksmīgi, jo 2013. gada maijā OECD ministru padome arī nolēma Latviju uzaicināt kā OECD dalībvalsti. Mēs esam nupat uzsākuši iestāšanās sarunas, mēs tās ceram pabeigt apmēram 2015. gadā.

IN: Tas iet tik lēni?

AT: Jā, šīs sarunas parasti iet apmēram divus gadus. Mēs ceram, ka mēs varbūt varētu kāda pusotra gada laikā pabeigt šīs sarunas. Jo tās iet pa visu OECD darbības spektru: par pievienošanos dažādiem OECD instrumentiem, konvencijām, darba grupām, OECD standartu pārņemšana, ieviešana arī nacionālā likumdošanā utt. Tā kā tur ir diezgan daudz darba. Latvijas valdība ir tam atvēlējusi nepieciešamos finanšu līdzekļus, lai šīs sarunas notiktu un notiktu bez aizķeršanās. Man nav nekādu šaubu, ka mēs šīs sarunas veiksmīgi pabeigsim.

IN: Kāds ir bijis Austrālijas viedoklis par nākamo OECD paplašināšanos, attiecībā par Latvijas dalību šai organizācijā?

AT: Bija stingrs atbalsts no Austrālijas un no Jaunzēlandes un tas dod gandarījumu, ka tas bija tāds kopīgs, liels Ārlietu ministrijas uzdevums, un to mēs sekmīgi paveicām.

IN: Šoreiz Jūsu apmeklējuma mērķis ir cits – savu pilnvaru iesniegšana Austrālijas ģenerālgubernatorei Kventinai Braisas kundzei Kanberā (Quentin Bryce, Canberra). Kā noritēja ceremonija?

AT: Šī ceremonija bija tīri tradicionāla, kāda jau tā notiek parasti, akreditējot citu valstu vēstniekus pie ģenerālgubernatores. Mums bija laba saruna savā starpā; viņa izrādīja interesi par to, kas notiek Latvijā, par mūsu pievienošanos eiro. Viņa izteica līdzjūtību sakarā ar traģisko gadījumu Zolitūdē. Gubernatores kundze interesējās par latviešiem, kas dzīvo Austrālijā. Viņai bija labas zināšanas par latviešiem, viņai ir arī personīga pieredze, jo viņa pazīst dažus latviešus tīri privāti; tā, ka mums šī bija ļoti brīva saruna. Viņai esot pazīstams latviešu arhitekts, un viņa visumā labi zin par labi organizēto latviešu kopienu šeit Austrālijā. Tas, protams, man kā vēstniekam atviegloja šo sarunu, jo nebija jāstāsta, cik daudz latviešu ir Austrālijā.

IN: Vai Jums bija vēl kādas tikšanās ar citiem Austrālijas valdības pārstāvjiem?

AT: Protams, man bija tikšanās Austrālijas ārlietu ministrijā, kas ir tradicionāli; gan departamentā, kas atbild par politiskām attiecībām, gan ekonomikas departamentā. Šoreiz tā vizīte varbūt bija īsāka, salīdzinot ar mana priekšgājēja vizīti un tikšanos Kanberā tāpēc, ka viņš bija pirmais, bet tagad jau tas vairāk tā protokolāri un pēc rutīnas, bet svarīgi ir tas, ka mums ir izdevies vēl šogad šo akreditācijas procesu pabeigt. Tas vienmēr prasa vairākus mēnešus, kamēr iesniedz pieprasījumu un sagaida atbildi. Tad ir jāatrod piemēroti datumi un šie datumi jāsaskaņo gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē, jo es akreditējos arī Jaunzēlandē, uz kurieni es devos caur Adelaidi uz Velingtonu pa tiešo pēc akreditācijas Austrālijā.

IN: Vai šo tikšanos ietvaros bija kādas Latvijai nozīmīgas tikšanās?

AT: Šajā gadījumā tās bija savstarpējs apliecinājums par Austrālijas interesi veidot mūsu attiecības dziļāk un aktīvāk, bet es domāju, ka tas ir atkarīgs no mums pašiem, kā mēs piepildām šīs attiecības. Šī labvēlīgā un izprotošā situācija Austrālijai ir, un Austrālija, protams, ir ieinteresēta veidot labas un aktīvas divpusīgas attiecības ar Latviju, īpaši, ņemot vērā Austrālijas interesi, veidot attiecības ar Eiropas Savienību kopumā. Un šeit viņi liek cerības arī uz Latviju, un es gribētu teikt, arī pamatotas cerības, jo, protams, Austrālijai ir ekonomiskas interese padziļināt ekonomiskās attiecības ar Eiropas savienību. Mums savukārt, mūsu atvērtā un liberālā ekonomika neparedz kaut kādus ierobežojošus faktorus, lai veidotu attiecības. Mēs pilnībā atbalstām attiecību padziļināšanu un iet ar līguma noslēgšanu ar Austrāliju. Tā kā tur mūsu intereses sakrīt.

IN: Iepriekšējais Latvijas vēstnieks Austrālijā Indulis Bērziņš atradās kādu laiku Austrijā. Jūsu apmešanās vieta kā Latvijas vēstniekam Austrālijā un Jaunzēlandē, ja pareizi esmu sapratusi, būs Londonā. Atgriežos pie jau vairākkārt izskanējušā jautājuma, vai varam nākotnē cerēt uz Latvijas vēstniecību un vēstnieku uz vietas Austrālijā/Jaunzēlandē? Cik tas ir reāli? Vai varbūt tas varētu drīzāk būt Latvijas ģenerālkonsuls Austrālijā?

AT: Jā, es arī domāju, ka drīzāk tas varētu būt ģenerālkonsuls. Šobrīd mūsu pilsoņiem Austrālijā nav viegli un nav ātri nokārtot savas vajadzības attiecībā uz reģistrāciju pasēm bērniem; tuvākā vēstniecība, uz kurieni jādodas, mums ir Japānā. Varētu Japāna segt Austrāliju, bet Japāna jau sedz Dienvidkoreju. Ķīna sedz Mongoliju un Vjetnamu; šīs vēstniecības ir jau noslogotas. Tā mēs atgriezāmies pie idejas, ka Austrālija, tāpat kā iepriekš, tiks segta no Londonas, bet šajā gadījumā tā atšķirība ir, ka Indulis Bērziņš, man priekšgājējs, kurš patiešām ļoti labi sāka savu darbu, bet diemžēl krīze viņam pamaisīja iesākto tikpat aktīvi turpināt. Viņš apmeklēja Austrāliju 2008. gada pirmajā pusē. Tajā laikā es kā Valsts sekretārs biju tas, kas šos līdzekļus bija nogriezis un nedevu viņam iespēju braukt uz šejieni, jo tiešām tā situācija nebija viegla. Tas labais, kas ir mainījies, ka šobrīd es varu plānot reizi gadā apmeklēt Austrāliju un Jaunzēlandi, un to es arī plānoju darīt. Droši vien tā lielākā problēma priekš manis būs atrast to pareizo maršrutu vienmēr, jo droši vien katru reizi apmeklēt visas pilsētas Austrālijā un Jaunzēlandē nebūs iespējas. Es ceru uz mīļo latviešu sapratni; ja es kādreiz nākotnē kādu pilsētu neapmeklēšu, tas tas nenozīmē, ka es to negribētu darīt, es to noteikti gribētu. Šādam braucienam paredzētas ir 10 dienas, tādēļ jādomā, kuras pilsētas tajā braucienā apmeklēt un kuras citā. Tā viena labā ziņa, ka reizi gadā es tiešām plānoju būt šeit Austrālijā un tādā veidā secīgi apciemot visus latviešu centrus, kas Austrālijā atrodas.

IN: Tas nozīmē, ka katru otro gadu var cerēt Jūs redzēt visos latviešu centros Austrālijā?

AT: Jā, es tā ceru. Un, otrkārt, bija tā labā sajūta, dodoties no Rīgas uz Londonu, ka es varēju aizbraukt ar zināmu gandarījuma sajūtu, ka ārlietu ministrija bija sagatavojusi, un arī valdībā tas tika atbalstīts, plāns vēstniecību tīkla attīstībai. Tas arī apliecina, ka šīs mūsu ekonomiskās grūtības ir pāri, un mēs varam sākt plānot palielināt mūsu vēstniecību tīklu tajās valstīs, kur tas patiešām ir ļoti nepieciešams. Mēs jau esam sākuši procedūras vēstniecības atvēršanai Indijā; tā ir pirmā vēstniecība, ko mēs atvērsim šogad/nākošgad.

IN: Cik daudz latviešu ir Indijā?

AT: Latviešu, es domāju, ir ļoti maz; salīdzinot ar latviešiem Austrālijā, ļoti niecīgs skaits. Lai atvērtu vēstniecību, protams, tam ir ļoti liela nozīme, vai ir attiecīgā valstī arī latviešu kopiena, bet tas ir tikai viens no apsvērumiem. Protams, ka pamata apsvērumus nosaka gan nepieciešamība attīstīt politiskās attiecības ar šo valsti un bez vēstniecības to praktiski ir gandrīz neiespējami izdarīt, gan arī ekonomiskās attiecības. Un ar Indiju, kas ir viena no pasaules lielvarām, mums patiešām ārkārtīgi perspektīvi. Jau šodien ļoti daudzas Latvijas augstskolas burtiski ir nospiedušas ārlietu ministriju ar saviem lūgumiem atbalstīt studentu iespējas mācīties Latvijas augstskolās, kas ir mūsu izglītības eksports. Indija ir šī mērķa valsts, un, protams, tas ir mūsu interesēs. Tālāk mums ir plānots atvērt vēstniecības Brazīlijā, Korejā, Arābu Emirātos, un ir arī plāns atvērt ģenerālkonsulātu Austrālijā. Šeit mēs tiešām vairāk sliecamies par ģenerālkonsulātu, jo protams liela darba daļa mums šeit ir jāplāno diplomātiskai misijai, t.i., konsulāro pakalpojumu sniegšana mūsu tautiešiem, lai viņi beidzot varētu tos saņemt uz vietas Austrālijā, tāpat arī no Jaunzēlandes varētu šurp atbraukt. Protams, mēs varam domāt par vēstniecību, bet pagaidām plānots ir ģenerālkonsulāts. Es gribētu cerēt, ka šo konsulātu pēc pieciem gadiem, varbūt 2018. gadā, bet ne vēlāk par 2020. gadu mēs noteikti atvērsim Austrālijā patstāvīgu diplomātisko misiju. Bet mums ir šī secība jāievēro, jo tās valstis, ko es minēju, mēs plānojam atvērt pirms tam.

IN: Sakarā ar mana vīra darbu es pirms gadiem ilgāku laiku dzīvoju Saūda Arābijā, kur Latvijas pilsoņu intereses pārstāvēja Vācijas vēstniecība. Vai kaut kas līdzīgs varētu būt pagaidām Austrālijā?

AT: Jā, mums ir līgumi ar kādām 52 valstīm visā pasaulē: Āfrikas, Āzijas valstīs, kuras pārstāv mūsu konsulārās intereses; respektīvi, mums ir šīs konsulārās vienošanās ar dažādām Eiropas savienības valstīm, kuras izsniedz vīzas. Teiksim, attiecīgās valsts pilsoņi, kuri vēlas braukt uz Latviju, var saņemt vīzas šajā te valstī, kas pārstāv Latviju. Atgriešanās apliecības, ja nu kaut kas notiek, tad var griezties jebkurā Eiropas savienības valstu vēstniecībā. Tieši Austrālijā tas varbūt nav tik nepieciešams, jo šeit mums ir seši goda konsuli, kuri var izsniegt atgriešanās apliecību, bet tai pašā laikā mūsu pilsoņi, ja nozaudējuši pasi, var arī jebkurā Eiropas savienības valstu vēstniecībā saņemt atgriešanās apliecību braukšanai atpakaļ uz Latviju. Tā, ka šīs iespējas Austrālijā ir arī tagad.

IN: Vai Jums pašam tagad ir kādi konkrēti plāni, kā veicināt Latvijas intereses Austrālijā? Varbūt ir kāds jau konkrēts projekts, pie kura paredzēts ķerties?

AT: Es domāju mums patiešām ir viens projekts: pirmkārt, ir jāsakārto lietas attiecībā uz mūsu tautiešu interesēm sakarā ar pilsonības likuma izmaiņām – dubultpilsonības ieviešanu; tas ir tas steidzīgākais un tuvākais darbs, kas ir jāizdara. Šeit es gribētu aicināt visus Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Austrālijā; aicināt tos pilsoņus, kas vēlas pagarināt, nomainīt pasi vai sakārtot savas pilsonības lietas un saņemt Latvijas pilsonību.

Tātad, pieteikties uz Latvijas pilsonību. Es gribētu aicināt arī visus tos, kam jau ir šī pilsonība, lai dod šo ziņu visiem latviešiem, kas šeit dzīvo, par šo iespēju, ko izmaiņas pilsonības likumā ir paredzējušas, tātad, par iespēju paturēt dubultpilsonību: gan iegūt Latvijas pilsonību, gan paturēt Austrālijas pilsonību un nekavējoties pieteikties un to darīt caur visiem mūsu sešiem goda konsuliem, kas mums ir Austrālijā.

Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka mēs plānojam šogad – šo es pirms braukšanas esmu izrunājis ar mūsu konsulāro departamentu – ir plāns atbraukt uz Austrāliju un Jaunzēlandi ar mobilo pasu staciju. Konsulārais departaments ir izplānojis 28 dienu braucienu, sadalījies jau pilsētas: Brisbani, Sidneju, Melburnu, Adelaidi, Pertu un arī uz Jaunzēlandi – uz Kraistčērču. Bet lai šo braucienu patiešām realizētu, un es ļoti gribu, lai tas tiek realizēts, mums vajag saprast, cik tad daudz to gribētāju būs. Un kamēr uz šo brīdi (Red.: saruna notika 14.12.2013.) ir pieteikušies 19 pasu maiņas gribētāji, es nevaru apsolīt, ka šis brauciens būs. Tik lielus līdzekļus dēļ 19 cilvēkiem būtu grūti gaidīt, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda tiks tērēta. Bet es ticu, ka šī interese ir. Par to es arī daudz esmu dzirdējis šeit, tiekoties ar latviešiem. Arī goda konsuliem ir pieteikumi.

Es aicinu visus tos, kuriem interesē gan nokārtot pasu lietas, gan nokārtot pilsonības lietas, pieteikties pie goda konsuliem. Es domāju, ka šīs lietas var darīt paralēli, t.i., iespējams, ka nokārtot pilsonību prasīs ilgāku laiku vienā vai otrā gadījumā, nekā vienkārši nomainīt pasi. Pilsonības iegūšana var prasīt mēnešus (ja jāizprasa kādas arhīva izziņas, piemēram), bet tie dati jau būs, tie būs atstāti. Protams, šai braucienā tiek arī plānoti darbinieki gan no konsulārā departamenta, gan no Pilsonības migrācijas pārvaldes, tā kā, protams, šī mobilā brigāde būs ļoti kompetenta atbildēt uz visiem jautājumiem, kādi Latvijas pilsoņiem varētu rasties.

Es aicinu pieteikties pie goda konsuliem un darīt to ātri, neraugoties uz vasaras brīvdienām; dodiet konsuliem ziņu – es vēlos mainīt pasi, es vēlos pieteikties uz pilsonību, un es domāju tad mēs zināsim, cik tad reāli ir šo pieteikumu un tad mēs varam reāli plānot šo braucienu.

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI



Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com