Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Vēlējums Latvijai Jaunajā gadā

Laikraksts Latvietis Nr. 291, 2014. g. 7. janv.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Jaunais gads ir strauji sācies, un solās būt notikumu pilns. Mistiskos apstākļos atkāpies visstabilākās demokrātiskās Latvijas valdības vadītājs būs jau šomēnes atvietots. Maijā varēsim balsot, vai cilvēks, kurš sešus gadus sēdējis tās pašas demokrātiskās Latvijas cietumos „par darbību, kas bijusi vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu“ (citējums no viņa paša oficiālā CV Eiroparlamenta tīmekļa vietnē) turpinās pārstāvēt Latviju Eiropas Savienības parlamentā.

Rīga 2014 ietvaros varēsim apciemot Stūra māju, neuztraucoties, vai Sibīriju var, vai nevar no tās saredzēt, bet nedrīkstēsim pilnībā uzzināt ne par čekas maisu kartotēku, ne par VDK elektronisko datu bāzi ar informāciju par 35 656 personām. Ko nu vispār par kompartijas un komjaunatnes naudu, kas pazuda bez vēsts. Ja tik būtu Latvijā vēl atrodams kāds bijušais Okupētās Latvijas valdības ministrs, kam to prasīt!

Maximas traģēdiju turpinās izmeklēt, un bez tiem, kas jau saņēmuši sodus vai rājienus par informācijas izplatīšanu, var sagaidīt, ka ar reāliem cietumsodiem sodīs, apmēram, tik pat daudzus, kā par 1997. gada Talsu traģēdiju, kurā dzīvību zaudēja deviņi bērni (ja gadījumā neatceraties, tad tie bija precīzi – neviens).

Man gan ir apgalvots, ka Latvija nav tik briesmīga valsts, kurā pierādījumi pazustu, bet ir liels solis no pierādījumiem līdz reāliem sodiem, un Latvijas tauta ir pieradināta pārdzīvot traģēdiju pēc traģēdijas, kur visi zin vainīgos, bet viena vai otra iemesla dēļ nedrīkst tos nosaukt par vainīgajiem vai nedrīkst tos sodīt.

Tāpēc mans vēlējums Latvijai Jaunajā gadā ir tas pats, kas tika skaļi prasīts jau pirms 25 gadiem – mēs pieprasām tiesisku valsti.

Tiesiskumu visos līmeņus, ar samērīgiem sodiem. Ne, kā esam bieži piedzīvojuši, ka sīkie ir neaizsargāti, un tiek bargi sodīti, bet smagiem nav ko bīties.

Un lai beidzot vissmagāko noziegumu – Latvijas ilgstošo okupāciju un cilvēku iznīcināšanu godīgi izvērtētu. Ir atsācies darbs okupācijas zaudējumu aprēķināšanā, bet ir arī tas, ko nevar mērīt naudas izteiksmē. Rētas tikai sadzīs, ja varēs nosaukt lietas īstā vārdā, un ja izbeigsies māžošanās ar jautājumu, vai okupācija bija vai nebija. Noliegšana ir atbildības uzņemšana – un sodus ir pelnījuši gan noziedznieki, gan viņu atmiņa, gan viņu noziegumu noliedzēji.

Mēs pieprasām tiesisku valsti!

GN
2013. g. 7. janv.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com