„Klusa nakts, svēta nakts...“

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Apvienotais koris, pie klavierēm Astra Kronīte. FOTO Ilga Vēvere.

Ar pasaules vispazīstamāko un iemīļotāko Ziemassvētku dziesmu Astras Kronītes pavadījumā, sākās Vanadžu/Vanagu DV eglītes sarīkojums Adelaidē, 21. decembrī DV namā. Rasa Feja savā svētbrīdī mudināja padomāt par Ziemassvētku dziesmu vārdiem, kurus mēs reizēm dziedam pilnīgi automātiski, bez sevišķas domāšanas, tādēļ Vanadžu Ansamblis nodziedāja Svētā nakts, ak, izlej tu, debess mieru sirsniņā un Ak, tu priecīgā, ak, tu svētīgā, Ziemassvētku dieniņa, lai uzsvērtu Ziemassvētku miera, prieka un glābēja vēsti.

Kāpēc latvieši Ziemassvētku sarīkojumus sauc par eglīti? Varbūt tādēļ, ka latviešiem ir sevišķa saistība ar egli kā Ziemassvētku simbolu? Stāsta, ka pirmā izgreznotā Ziemassvētku eglīti parādījās tieši Rīgā, publiskā laukumā, kaut kad 1600os gados, no kurienes tā drīz kļuva par tradīciju visā Eiropā, un, līdz ar jaunu koloniju dibināšanu jaunatklātajās zemeslodes daļās, visā pasaulē. Kopīgi nodziedājām Ak, eglīte, tad Vanadzes nodziedāja ļoti skaistu dziesmu par eglīti (Račs, Virga), un Gunta nolasīja divas īsas dzejas par eglīti. Apbrīnojami, cik latviešiem ir daudz dzejoļu par Ziemassvētkiem, sākot jau ar tautas dziesmām. Visi atceramies, ka bērnībā vajadzēja iemācīties kādu pantiņu, ko noskaitīt Ziemassvētku vecītim, citādi pie dāvanas netikām, un cik ilgi var skaitīt par to nabaga pīrāgu ar apdegušiem galiem?! Ātrāk vai vēlāk jāiemācās kārtīgs dzejolis ar vairākiem pantiņiem.

Komerciālās intereses jau oktobrī sāk tirgoties ar Ziemassvētku mantām, un atgādināt, ka iepirkšanās iespējas līdz lielajai dienai sarūk arvien mazumā, bet latviešu mājā pirmā svētku izdarība notiek virtuvē: piparkūku cepšana. Rasa nolasīja dzejolīti par piparkūkām, sevišķi par piparkūku sirsniņām, kas tiks dāvātas ļoti speciālai personai šais mīlestības svētkos.

Daļa no svētku sezonas ir Jaunais Gads; Māras Zālītes dzeju Pirmais janvāris lasīja Astra Kronīte. Jaunais Gads: pilnīgi jauna, tīra lapa, uz kuras solāmies rakstīt glītāk, nekā iepriekšējā gadā. Kritīsimies svarā, lietosim mazāk reibinošus dzērienus, piekopsim veselīgāku, taupīgāku dzīvesveidu, ziedosim vairāk laika un naudas labdarības organizācijām (piem., Daugavas Vanagiem!), un biežāk apciemosim savus tuvākos un mīļākos. Tomēr bieži vien iznāk, ka vecā gada niķi drīzi vien iebrauc arī jaunajā gadā, un solījumi izrādās visai īslaicīgi. Cilvēka apņemšanās ir trausla.

Šogad Vanadžu ansamblis vairākas reizes dziedājis kopā ar DV Vīru kori Daugava, un arī šinī gadījumā noslēdzām gadu ar kopīgu uzstāšanos Astras Kronītes vadībā. Divas dziesmas Naktī bira zelta rasa (Zeiferts/Ozoliņš) un Meži svinīgi klus Jūlija Rozīša sabalsojumā – nobeidza programmas oficiālo daļu. Sekoja visai garš DV CV priekšnieka Andreja Mežmaļa svētku apsveikums un pateicības dāvanas dažiem vietējiem Vanagiem un Vanadzēm.

Beidzot tikām pie mielasta galda, kas šogad bija sarūpēts groziņu veidā. Tur tiešām varēja jautāt Kālabad'i galdiņam līkas kājas nolīkušas? Tik daudz garšīgas un krāšņas ēdamvielas padarīja izvēli ļoti grūtu un lika atgriezties pēc bokseru porcijām pāris reizes. Viesmīlīgie Vanagi uz katra galda uzlika vienu baltā un vienu sarkanvīna pudeli; tātad netrūka arī iepriecinoši un spēcinoši dzērieni.

Dzīvojam vienos priekos. Tiksimies atkal februāra sākumā, kad Adelaides nodaļa atskatīsies uz 62 gadu darbību savās dzimšanas dienas svinībās.

PRIECĪGUS SVĒTKUS UN LAIMES UN VESELĪBAS PILNU JAUNO GADU!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“