Izcils Adelaides latviešu sabiedrisks darbinieks

Ilmārs Lūsis savā jubilejā. FOTO Loraine Lūse (Lorraine Lūsis).

Saulainā, 17. novembra rītā Adelaides latvieši pulcējās Sv. Pētera baznīcā, lai lūgšanās un dziesmās izlūgtos Dieva svētību savai tēvu zemei Latvijai. Dievlūdzēju vidū bija jubilārs Ilmārs ar savu kuplo ģimeni un dzimšanas dienas viesiem. Mācītājs Dr. Jānis Priedkalns draudzi iepriecēja ar brīnišķīgu sprediķi veltītu Latvijas dibināšanas 95 gadadienai. Pēc nodziedātās Latvijas valsts himnas, Ilmārs ar viesiem devās uz svinību vietu Adelaides Daugavas Vanagu namā, kur mūs visus sagaidīja glāze dzirkstoša šampanieša un silti garšīgi pīrāgi. Sekoja divi tosti un divas dziesmas – Daudz baltu dieniņu un Augstu laimi, prieku. Viesību namamāte Jolanta aicināja viesus pie skaisti klātajiem galdiem, jubilāra krēsls rotāts ar ozola vītnēm un puķu ziediem. Pēc mācītāja sacītās galda lūgšanas viesi, nama mātes aicināti, baudīja Daugavas Vanadžu gatavoto maltīti, tā sauktā Aukstā galda kulināriju. Pēc garšīgajām, latviskām pusdienām sarīkojuma vadītājs, jubilāra dēls Marks, pieteica garu rindu apsveicēju, un pēc katra apsveikuma sekoja dziesma. Kā pirmais apsveicējs bija šo rindu rakstītājs, sveikdams jubilāru kā ilggadēju personīgu draugu, korporācijas Lettonia konfilistri un Adelaides Latviešu biedrības goda biedru. Apsveicējs citēja latviešu dzejnieka Jura Neikena teiktos vārdus:

Vai tavs mūžs kam lieti der,
To vis neteic ilgie gadi.
Viens tas brītiņš dārgi sver,
Ko ar labiem darbiem vadi.

Tādu labo darbu jubilāram ir pārpilnam – skautisma kustības un tautas deju organizēšanā un intensīvā darbošanās latviešu sabiedrībā, kā Tālavā, Tirdzniecības un rūpniecības kamerā un daudzās citās latviešu organizācijās. Pēc teiktā apsveikuma vārda braši izskanēja viņa viena no mīļākajām dziesmām Baudi zaļo jaunību.

Dienvidaustrālijas goda konsuls Dr. Valdis Tomanis jubilāru sveica no Latvijas ārlietu ministrijas, no Latviešu tirdzniecības un rūpniecības kameras Dienvidaustrālijā. Viņš sevišķi cildināja Ilmāru kā Kameras dibinātāju un 15 gadus kā Kameras prezidentu. Savā prezidentūras laikā Ilmārs bija noorganizējis 14 biznesa seminārus Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās, lai vairotu komercijas attīstību un informētu Latvijas iedzīvotājus par tūrisma un izglītības iespējām Austrālijā. Pēc apsveikuma spēcīgi izskanēja dziesma Nevis slinkojot un pūstot.

Adelaides latviešu skauti un gaidas sveica jubilāru, 13. Skautu grupas dibinātāju – 1949. g. 6. februārī – ar piecām skautu melodiju dziesmām, kurām vārdus bija sacerējuši Astra un Imants Kronīši. Ilustrācijai citēju vienu pantiņu:

Skautu vienīb's uzsācējs
Baden Paula pēcnācējs,
Gilodkursa absolvents,
Bet ne gluži prezidents.

Dziedātājas Genovevas Janmeijas sveiciens jubilāram bija Lūcijas Garūtas komponētā dziesma Mana dzimtene, kas smeldzoši vijās cauri klausītāju pulkam, un jubilāra acī pamirdzēja asara.

Jaunievēlētais Latviešu nama kooperatīva Tālava priekšsēdis Andis Bērziņš jubilāru sveica ar lielu sarkanu rožu pušķi. Savā apsveikumā Andis izcēla jubilāra ilggadējo, 32 gadu kooperatīva vadību, veicot nozīmīgus uzlabojumus un pārvēršot Tālavu par ienesīgu komerciālu pasākumu. Apsveikums izskanēja ar Rīga dimd dziesmas skaņām.

Zigurts Kapelis nolasīja sveicienus no studentu korporācijas Lettonia konventa un no Lettonias Filistru Palīdzības biedrības. Ilmāra dzimšanas dienas viesus visvairāk uzjautrināja spridzīgie mazdēlu Matīsa un Aleksandra savam opīšam veltītie apsveikumi. Ilmāra dzīves biedre Jolanta nolasīja arhibīskapa Elmāra Rozīša sūtīto sveicienu ar šīs dienas Brāļu draudzes lozunga vārdiem:

Dievs dara lielākas lietas, nekā mēs to varam izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt. Novēlam, lai Tavā mūžā vēl daudz kas sekotu, par ko pateikties Dievam un Tev, Tava paša dzīvē un visā Tavā ģimenē.

Ar ziediem jubilāru sveica DLOA valdes priekšsēde Malda Ceplīte.

Laiks bija pienācis pasniegt Ilmāram viesu kopīgu dāvanu un lielo dzimšanas dienas karti, kas bija uzticēts jubilāra ilgākajai paziņai Veltai Voitkunai, to viņa sāka ar dzejisku pantiņu:

Abi vienā skolā gājām,
Tāli prom no tēva mājām.
Vācijā, kur bēgļi mita,
Dzīve toreiz bija cita.

Turpinot savu apsveikumu, runātāja piebilda, ka tas jau viss bija pirms daudziem gadiem un laika tecējumā tikai acumirklis. Esam dzīvojuši dzīvi ar cerībām, ar veiksmēm un neveiksmēm, bet dzīvi, kas bijusi skaistuma pildīta. Vajag tikai labas acis, lai šo skaistumu saskatītu. Dzimšanas dienas karte nonāca jubilāra rokās, un lidojums uz Jaunzēlandi garantēts.

Atbildes runā jubilārs pieminēja visus, kas viņu bija sveikuši, draugus un kolēģus, savu kuplo ģimeni un jo sevišķi – mazbērnus. Pateicās par draudzību un mīlestību, kas viņam ir palīdzējušas garo dzīves ceļu nostaigāt. Ilmāra mīļākā dziesma Sarkanbalta roze auga noslēdza viņa pateicības runu.

Kas gan būtu dzimšanas diena bez dzeltenā, smaržīgā kliņģera? Tāds arī tika iebīdīts viesu zālē, un jubilāram bija jāieņem liela elpa, lai nopūstu daudzās svecītes. Sekoja vēlreiz apsveikuma dziesma un arī Happy Birthday. Ar šo tad beidzās arī svinību norises stāsts, bet jautru dziesmu un mūzikas skaņas ilgi vēl nebeidza rimties.

Ilmārs Lūsis OAM JP ir dzimis 1928. gada 17. novembrī Rīgā, ierēdņu Jāņa un Mirdzas Lūsis ģimenē. Rīgā beidzis pamatskolu un iestājies Rīgas Valsts Tehnikumā, bet jau 1944. gada oktobrī ģimene nonāk Vācijā. Vidējo izglītību viņš iegūst Fišbahas nometnes Kārļa Skalbes ģimnāzijā. 1948. gadā izceļo uz Austrāliju un apmetās uz dzīvi Adelaidē.

Līdztekus maizes darbam, Ilmārs studē tautsaimniecību Adelaides Universitātē un pievienojas studentu korporācijai Lettonia. Profesionāli viņš ir strādājis kā vairāku uzņēmumu direktors, ģenerālsekretārs un grāmatvedis. Viņš ir Institute of Management biedrs, Justice of the Peace (miertiesnesis) un Lions International organizācijas biedrs.

1957. gadā apprecējās ar Jolantu Bankinu, un ģimenē ir divi bērni – meita Ingrīda un dēls Marks; abi aktīvi latviešu sabiedrībā. Ingrīdas ģimenē dēls Aleksandrs un Marka ģimenē – Matīss.

Bez jau minētā sabiedriskā darba Latviešu nama kooperatīvā 32 gadus kā priekšsēdis un ģenerāldirektors un 15 gadus kā Latviešu Tirdzniecības un rūpniecības kameras Austrālijā prezidenta amatiem, Ilmārs ir bijis priekšsēdis Dienvidaustrālijas latviešu organizāciju apvienībai (DLOA) un vicepriekšsēdis Latviešu Apvienībai Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ).

Ilmārs ir bijis aktīvs Dienvidaustrālijas sabiedriskajā un nacionālpolitiskajā dzīvē. Viņš bijis aktīvs kā Daugavas Vanagu organizācijā, tā arī Adelaides Latviešu biedrībā un Ev. luteriskā draudzē. Skautu organizācijā – 14. Skautu vienības dibinātājs.

Par darbu Adelaides Latviešu biedrībā un sabiedrībā Ilmārs ievēlēts par goda biedru Adelaide Latviešu biedrībā. Daugavas Vanagu organizācijā saņēmis nozīmi zeltā un vairākus Goda un Atzinības rakstus. Austrālijas valdība par darbu latviešu sabiedrībā Ilmāru apbalvojusi ar Austrālijas ordeni (OAM).

Sveicam un suminām diženu latviešu sabiedrības darbinieku!

Bruno Krūmiņš
Laikrakstam „Latvietis“