Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Tikai „mazliet“ šmaukties

Laikraksts Latvietis Nr. 288, 2013. g. 12. dec.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Ja gāze grīdā taisās atgriezties Latvijas politikā, tad tomēr ir mēģinājums samazināt gāzi grīdā uz Latvijas autoceļiem.

Latvieši ir spējīgi izrādīt lielu disciplinētību – piemēram, dziedāšana korī, – bet tūliņ, kad piesēžas pie automašīnas stūres, tad arī var pazust paškontrole un mēra sajūta.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) tagad ir izteikusi vēlmi sodīt arī tos autovadītājus, kas atļauto braukšanas ātrumu pārsniedz par 10 km/h. Līdz šim ir bijis Ls 10 sods par ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā apdzīvotā vietā, bet ārpus tās – uz šosejām – pieci lati. Un bieži nekāds sods, ja pārsniedz atļauto ātrumu tikai ar 10 km/h.

Šis apsveicams solis ir izraisījis tādus virsrakstus kā: „Autovadītājus grib sodīt arī par niecīgu atļautā ātruma pārsniegšanu“. Man jāsecina, ka tāpat kā nevēlēšanās Latvijā lietot drošības siksnas mašīnā, šī pretkampaņa ir pa daļai izskaidrojama ar fizikas un bioloģijas faktu nezināšanu.

Vai šis niecīgais pārkāpums ir patiešām tik niecīgs? Kādas varētu būt sekas? Protams, bez tā, ka mums jau ir ieaudzināta tendence niecīgi zagt, bišķiņ pamelot, mazliet šmaukties – gan ikdienas dzīvē, gan biznesā, gan celtniecībā... Bet dažreiz ir tieši šis niecīgais, bišķiņ, mazlietiņ ir tas, kas nosaka robežu starp dzīvību un nāvi.

Austrālijas pavalsts Viktorija jau sen izcēlās pasaules mērogā ar kampaņu par ceļu satiksmes drošību. Kā pirmā valsts pasaulē, tā jau 1970. gadā ieviesa obligāto drošības jostu lietošanu, tādā veidā redzami samazinot autoavārijās izraisītos nāves gadījumus. Šai kampaņai bija divas daļas – sodi par jostu nelietošanu, un turpinoša izglītības kampaņa, skaidri parādot jostu neizmantošanas sekas. (Jāpiebilst interesantu, daudziem nezināmu faktu, ka fizikas un bioloģijas likumi ir tieši tādi paši mašīnas aizmugures sēdeklī sēdošajiem, kā priekšā sēdošajiem).

Kampaņas Samazini par 5 (Wipe off 5) ietvaros tiek visādi demonstrēts, kā pat 5 km/h ātruma atšķirība var būt liktenīga.* Piemēram, apdzīvotā vietā risks iekļaut avārijā, kurā ir cietušie, dubultojās ar katriem 5 km/h, ar ko pārsniedz 60 km/h. Smagi bremzējot no 60 km/h ātruma, mašīna apstāsies, apmēram, 45 metros. Bet smagi bremzējot no 65 km/h ātruma, tā pēc 45 metriem vēl kustēsies ar ap 32 km/h. Tā ir ļoti liela atšķirība.

ASV pētījumi rāda, ka ietriecoties gājējā ar 32 km/h ātrumu, apmēram, 5% gadījumos cilvēks nomirs. Ar lielākiem ātrumiem, nāves varbūtība ātri ceļas: 48 km/h – 40%, 64 km/h – 80% un 80 km/h – gandrīz 100% (Neapaļie ātrumi ir tādēļ, ka ASV mēra jūdzēs, un tie iznāktu 20, 30, 40 un 50 jūdzes stundā).

Es ceru, ka neīstenosies cita virsraksta pareģojums: „Ieviešot jaunos naudas sodus, jāmaksā būtu gandrīz visiem autobraucējiem,“ jo naudas sodu ieviešana ir ar mērķi mainīt cilvēku attieksmi.

Visi gājēji jutīsies drošāk, ja autovadītāji atcerētos, ka gāzes pedālis var arī kļūt par nāves pedāli.

Būsim uzmanīgāki un iecietīgāki!

GN
2013. g. 12. dec.

* http://www.tac.vic.gov.au/__data/assets/pdf_file/0015/40560/TAC-Wipe-Off-5-Campaign.pdf



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com