Vilis Gutmārcis piebiedrojies aizsaules pulkiem

Vilis Gūtmārcis
17.IX.1919. – 2.XII.2013.

Sestdien š.g. 2. novembrī, klausoties Pertas latviešu radio raidījumu, saņēmām bēdu ziņu, ka tieši šodien mūžībā aizgājis viens no čaklākajiem mūsu Pertas nodaļas biedriem Vilis Gūtmārcis.

Dzimis Latvijā, 1919. g.17. septembrī, Valkas apriņķī, Jaunvāles pagastā, lauksaimnieka ģimenē. 1939. g. brīvprātīgi pieteicies dienēt obligātā karadienestā Latvijas armijā, ko pildījis Autotanku pulkā. Beidzis instruktoru kursus un apguvis mehāniķa prasmi. 1943. g. iesaukts latviešu leģionā un iedalīts 15. divīzijas sakaru bataljonā. Pēc Vācijas kapitulācijas seko gūsts un bēgļu gaitas Vircburgas bēgļu nometnē. Vilis strādā UNRRA dienestā un amerikāņu armijas darba rotā Frankfurtē.

1947. g. ierodas Rietumaustrālijā un darba līguma gadus strādā uz dzelzceļiem un raktuvēs. Vēlāk Vilis apprec Ludmillu un kopā uzsāk tirdzniecības uzņēmumu Narodžinā. Kaut gan dzīvojot tālu no Pertas, Gutmārči mērojot tālo ceļu, iesaistās Pertas latviešu sabiedriskajā dzīvē, bet 1975. gadā viņi pārceļas uz dzīvi Pertā. Šeit atkal uzsāk tirdzniecības uzņēmumu un turpina ļoti aktīvo sabiedrisko dzīvi. Vilis nu ir aktīvs Sv. Pāvila. Ev. Lut. latviešu draudzē, Latviešu Biedrībā Rietumaustrālijā, Daugavas Vanagu Pertas nodaļā un dzied gan nodaļas vīru, gan Pertas latviešu jauktā korī. Kad Pertā uz brīdi atsākās Vecskautu saieti, Vilis bija klāt arī tur, jo viņš tic teicienam Reizi skauts, vienmēr skauts, un līdz pat mūža beigām nebija aizmirsis kreiso rokas spiedienu. Bez visām Pertas latviešu sabiedriskajām nodarbībām, Vilis vēl atrada laiku arī dažām Austrāliešu organizācijām.

Tomēr vissirsnīgāko laiku Vilis ir ziedojis Daugavas Vanagu Pertas nodaļai, daudzus gadus būdams tās valdē gan mantziņa, gan finanšu daļas vadītāja un ilgus gadus nodaļas priekšnieka amatā.

Viļa ilggadīgās dzīves biedres Ludmillas pāragrā nāve viņa dzīvē iesita milzīgu robu, kuru bija grūti aizpildīt. Beidzamos gados gadu nasta un arī veselība Vilim vairs neļāva ziedot to laiku, kuru viņš labprāt ziedotu Pertas latviešu saimei. Tomēr iespēju robežās un garā viņš vienmēr bija klāt mūsu pasākumos. Viņa balsi vēl gandrīz līdz viņa pēdējam elpas vilcienam dzirdējām DV kora devumos. Tikai pāris pēdējos mēnešos Vilis vairs nevarēja dzīvot patstāvīgi un bija iegājis aprūpes namā, bet arī tad ar sava audžu dēla Jāņa Vucēna palīdzīgo roku vēl apmeklēja Pertas latviešu sabiedrības sarīkojumus.

Vilis bija īsts latviešu skautu un karavīru, Latvijas uzticības un mīlestības solījumu nesējs. Par nopelniem Daugavas Vanagu mērķu sekmēšanā 1985. g. Vilis tika apbalvots ar DV nozīmi zeltā.

Vili Gūtmārci, atvadoties no Tevis, sakām Tev mīļu, latvisku paldies par visu, ko ziedoji Pertas latviešu kopienai, Latvijai un latviešu tautai un nekad nezaudēji cerības Latvijas labākai nākotnei!

Jānis Purvinskis