Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Hanoja un uz ziemeļiem pie Ķīnas robežas

Marijas un Pētera Vjetnamas ceļojums (4)

Laikraksts Latvietis Nr. 287, 2013. g. 5. dec.
Marija Perejma -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ceļā uz Langsonu (Lang Son). FOTO no Perejmu ģimenes arhīva.

Kulšanas darbos, kur sagādājām rokas kulšanas mašīnu. FOTO no Perejmu ģimenes arhīva.

Pēteris un laipnā taju tautiete. FOTO no Perejmu ģimenes arhīva.

Lamgsona (Lang Son). FOTO no Perejmu ģimenes arhīva.

Langsonā (Lang Son). FOTO no Perejmu ģimenes arhīva.

Trešais turpinājums. Sākums LL283, LL284, LL286.

Trešdiena, 9. oktobris

Izbraucām uz Ban Gioc – 53 metrus augstu ūdens kritumu. Trīs stundu garajā ceļā skatījāmies kā vecākie ļaudis atstāti mājās ganīt lopus vai salasa tiem zāli, kamēr jaunākie raujas rīsa laukos.

Ūdens kritums ir burvīgi skaists, skanīgs un sadalīts vairākos posmos. Upes otrā malā atrodas Ķīna. Novērojam, ka tie arī laivās vēro skaisto dabu, bet katrā pusē patrulē zaldāti ar ieročiem. Starp šīm divām zemēm ir tāds neērts miers, jo Ķīnas valdība turpina virzīt robežu uz dienvidiem un tagad jau pie upes. Kad uzkāpām pie robežas staba, tad vietējie vjetnamieši, kam bija angļu valoda, mums atgādināja, ka ūdens kritums pieder Vjetnamai, ar Ķīnu nav nekāda dalīšana.

Atpakaļ ceļā apstājamies pie ātrā ēdiena, tas ir sticky rīsi ar cūkgaļu un pupām, kas ietīti banānu lapās un uzcepti uz ar malku kurinātas plīts.

Vakarā vērojam ikdienas dzīvi no tilta malas. Pie tilta bija tirgus, kur viss notikās aši, aši. Arī no mocīša, kas spraucās starp stendiem ar pievienoto skaļruni, tika izziņotas pēdējās valdības ziņas. Pa visu upes malu bizoja ļaudis.

Ceturtdiena, 10. oktobris

Šī rīta zupai bija klāt ola un cūkgaļas desas. Vēl klāt rīsu pankūkas. Tad braucām pa robežu, kur parādījās pieminekļi, pieminot franču armijas zaudētās cīņas. Arī daudz krievu džipi un smagās mašīnas, visi uz robežu ar saviem labumiem, bet ārprātīgi pārlādēti, un riteņi sviltu, ja nebūtu vienmērīgais ūdens liets uz riepām. Šeit ļoti kontrolē, jo bizness paliek bizness, un pa šo ceļu ieved kontrabandu.

Šeit arī aug cukurniedres, un to grauž kā mēs kožļājamo gumiju. Tik sekas paliek zobiem.

Pa ceļam apstājamies paskatīt ražas novākšanu, un gids aicināja mūs piedalīties ražas darbos. Ar roku situ tos rīsa galus, māksla nav spēks, bet tas veids, kā to paveic. Kad pievieno sutu un muguras līkumu, tad no manis liela darbiniece neiznāca. Ģimene bija trūcīga, un mēs viņiem noziedojām valūtā, lai varētu iegādāties rīsa kājas kulšanas mašīnu; robs mums bija AUD $15.

Piestājāmies pie māla ķieģeļu īpašnieka, kas katru dienu pagatavo 1000 jumta dakstiņus un ja lielākā tiesa ir lietojamas pēc apdedzināšanas krāsnī, tad nopelna AUD $30 dienā.

Iebraucam lielākajā pierobežas pilsētā Lang Son, un šeit atradām visvairāk no Ķīnas importētu lietu. Arī viesnīcā – ļoti elegantā, salīdzinot ar pārejām lauku vietiņām, pārdeva Ķīnā ražotus produktus vairāk nekā vietējos. Pusdienās aizgājām viesnīcai iepretim un tur Pēterim taju tautiete draudzīgi piedāvāja iedzert kopīgi vodku. Vienu pieklājības pēc vīrs iemeta, bet tad nu bija grūti viņai saprast, ka jauni atrastais dzeršanas partneris vairāk nevēlējās.

Pēc pusdienām pastaiga noveda garām skolai, kur apstājos vērot priekšnesuma sagatavošanu – karogs pa priekšu, instrumenti, sekoja meitenes kā skaisti izveidotas puķītes gājiena veidā. Skolotāji par jauniešu rezultātiem nebija apmierināti un bija jāatkārto. Pusaudži daudz neklausījās un likās, ka karoga puisis nemaz tur negribēja būt. Jaunieši paliek jaunieši.

Apciemojām netālu alu, kas veltīta Budam. Bija grūti savienot domas pa valdības ticības ierobežojumiem. Vakarā, kad piesēdos pie viesnīcas brīvā tīmekļa datora un mēģināju pievienoties Facebook, tālu netiku, jo šī lapa bija valdības aizliegta.

Turpmāk vēl

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com