Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Dīvainā politika

Laikraksts Latvietis Nr. 287, 2013. g. 5. dec.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Zolitūdes traģēdija turpina dominēt ziņās, bet tagad ar to jau sacenšas gaidāmais cirks ap jaunās valdības sastādīšanu. Tikai laiks parādīs, cik tas novērsīs uzmanību no izskaidrojumu meklēšanas, un iespējamo vainīgo sodīšanas.

Premjers atkāpies, un līdz ar to valdība kritusi. Bet Saeimas deputāti sadalās tieši tādās pašās proporcijās šodien, kā pirms Zolitūdes traģēdijas. Premjers atkāpās, uzņemoties politisko atbildību par notikušo. Nebija tā, ka Saeima būtu izteikusi neuzticību valdībai. Vēl novembra sākumā budžets tika pieņemts ar 55 par balsīm un 38 pret balsīm. Vēl svarīgāk, vienīgās maiņas kopš pēdējās Dombrovska valdības veidošanas ir tādas, ka Saskaņas Centram un Nacionālai apvienībai ir katram par vienu deputātu mazāk, un līdz ar to ir divi pie frakcijām nepiederošie deputāti vairāk.

Austrālijā samērā neilgi pirms šī gada vēlēšanām valdošā Leiboristu partija mainīja savu vadītāju, ministru prezidenti, un līdz ar to valdība krita. Kaut arī tā bija mazākumvaldība, Austrālijas gubernatore bez kavēšanās par ministru prezidentu iecēla jauno Leiboristu partijas vadītāju.

Bet Latvijā neliekas par pašsaprotamu, ka prezidents bez kavēšanās stabilitātes dēļ aicinās Vienotības pārstāvi veidot valdību, lai tad redzētu, vai patiešām nekas nav Saeimā mainījies. Prezidents bija izvēlējies vispirms apspriest ar Eirokomisāru Andri Piebalgu iespēju, ka Piebalgs varēt veidot valdību ar maksimāli plašu koalīciju.

Kaut arī pats Andris Piebalgs šo aicinājumu noraidījis, un nekomentējot viņa piemērotību ministru prezidenta amatam, tomēr jāatceras, ka Piebalga pēdējā politiskā piederība Latvijā bija Latvijas Pirmā partija / Latvijas Ceļš (LPP/LC), kura neieguva nevienu deputāta mandātu pēdējās Saeimas vēlēšanās. Tātad balsotāji bija nepārprotami izteikuši savu attieksmi.

Bez dīvainās politikas, Latvijā arī ir dīvaina attieksme pret apsūdzību publisku izplatīšanu pirms faktu noskaidrošanas un tiesas sprieduma izsludināšanas.

Cilvēcīgi ir pilnīgi saprotami valsts augstākās amatpersonas izteicieni par „neaizsargātu cilvēku slepkavību“, bet citās zemēs tie būtu uzskatīti par nepieļaujamu iejaukšanos kriminālizmeklēšanas un tiesas procesā. Vai patiešām bija domāts, ka iespējamie vainīgie bija tīšām izlēmuši cilvēkus nogalināt? Jo Latvijas Krimināllikums 116. pantā definē: „...citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību)“.

Ja trūkst šis elements „tīšu“, tad vairs nav nekādas „slepkavības“, un tikai atliek Krimināllikuma 123. pantā minētā „Nonāvēšana aiz neuzmanības“. Ja aiz neuzmanības nonāvētas divas vai vairākas personas, tad „soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu.“ Interesanti, ka līdz šī gada 1. aprīlim paredzētais sods bija tikai brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, bet tagad par 54 cilvēku nonāvēšanu aiz neuzmanības var arī sodīt ar „īslaicīgu brīvības atņemšanu“. Protams, tikai tāda gadījumā, ka ir kāds vainīgais, kuru spēj notiesāt.

Ja arī pārrunājam politisko cirku un juridisko atbildību, tad tomēr nedrīkst nekad aizmirst brūkošā jumta šausmas un kā tās ir ietekmējušas gan cietušos, gan viņu piederīgos, gan mūs visus.

GN
2013. g. 5. dec.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com