Lasītāja vēstule

Skaisti Melburnā tika nosvinēti mūsu valsts svētki. Piedalījās bērni, skolnieki un pieaugušie. Visi tērpušies svētku drānās. Netrūka ne runu, ne dziesmu. Arī pateicība Dievam, kas dāvāja mums šo zemi. Latviešu Namā bija arī tirdziņš. Kas tik tur nebija! Sākot ar mūsu skaistām sudraba rotas lietām, arī jau izceptām piparkūkām. Tās izskatījās tik kārdinošas. Būtu grūti ticēt, ka tās izdosies saglabāt līdz Ziemasvētkiem neapēstas... Grāmatu galdā arī visādi iespieddarbi un ieskaņojumi. Arī no Latvijas atsūtītā maizīte, un galds ar dažādiem dzērieniem. Bija vēlēšanās kādu pudelīti iegādāties, taču tuvāk aplūkojot, sametās nelaba dūša, jo nebiju drošs, vai tās nāk no Latvijas, vai no padomju Latvijas, jo uz visām pudelēm uzraksti ar lieliem burtiem bija arī krievu valodā. Tas man kaut kā nesaderējās ar mūsu valsts svētkiem un valsts svētku noskaņojumu. Liekas, ka Latvijā nacionālā apziņa un visi valodas likumi ir tikai tāds štrunts. Izskatās, ka Latvijā latviskums un nacionalitāte ir tikai tāds modes uzliesmojums, kas pa laikam parādās un atkal pazūd ikdienas dzīvē un gaitās. Izskatās, ka Latvijā bez svešiniekiem pat nevar pastāvēt un tiem ir visādi jāizdabā, cerot uz lielāku peļņu, kas dzīvē taču ir tas galvenais. Tā arī sarūgtināts aizgāju mājās, neapmierinājot savu pirmatnējo vēlēšanos.

Viktors Bendrups