Latvijas valsts svētku nedēļa Oslo

Latvijas valsts svētku nedēļa Oslo sākās ar Latviešu biedrības Norvēģijā sarūpēto Lāčplēša dienas sarīkojumu Latvijas vēstniecībā 11. novembra pievakarē. Skatījām Jura Vaičunas un Edija Freimaņa režisēto filmu Par tēvzemi un brīvību. Īsas, Lāčplēša dienai piemērotas uzrunas teica Latvijas vēstnieks Indulis Ābelis un biedrības valdes priekšsēde Ieva Melbārde. Tad publikai iepretim nosēdās astoņas daiļavas – ansamblis Laipa. Tās, atritinot garu jostu, skandēja dienai atbilstošus tautas dziesmu un dzeju pantus, mainoties ar dziedātām dziesmām. Ļoti jauki un aizkustinoši.

Pēc īsa pārtraukuma ar atspirdzinājumiem sekoja kopdziedāšana. Dziedājām gan strēlnieku, gan atbrīvošanas cīņu, gan leģionāru dziesmas. Tad devāmies vēstniecības pagalmā, iededzinājām svecītes, Ieva Melbārde lasīja Aivara Vītes dzejoli Iededziet svecīti. Kopīgi dziedājām Pūt, vējiņi! un Es karā aiziedams, un ar to tad arī šis lieliskais sarīkojums, kurš bija pulcējis ap 30 dalībniekus, beidzās.

Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienas svinīgais sarīkojums notika sestdien, 16. novembrī.

To ar moto Rakstā ritam rīkoja Latviešu biedrība Norvēģijā, sadarbībā ar Latvijas vēstniecību un kultūras biedrību Norvēģija-Latvija. Bija ļoti plaša programma. Ciemos no Latvijas bija aicināta vīru kopa Vilki. Šejienes jaunlatviešiem ir kupla tautas deja grupa Ziemeļmeita, vokālais ansamblis Laipa un kupls bariņš Kastaņa skoliņas bērnu.

Ievadā visi dalībnieki ienāca zālē un ar tautiskām jostām izveidoja Latvijas kontūru.

Vakaru vadīja biedrības valdes priekšsēde Ieva Melbārde, savā uzrunā minot, ka 95 gadi, salīdzinot ar cilvēka mūžu, ir ilgs laiks, bet gadu tūkstošu griezumā, tā ir neliela pieturzīme. Mēs nākam no Latvijas saknēm un augam pāri robežām. Kā zariņš pie zariņa krājas mūsu tautas dziesmas, tautas raksti. Mūsu saknes savijušās ar seniem senču rakstiem, bet rokas veido jaunus – šī laika raksts. Godinot Latvijas dzimšanas dienu, aicinu visus vienoties dziesmā ar stipriem vārdiem – Dievs, svētī Latviju!

Pēc kopīgi nodziedātās Latvijas himnas, kā ik gadus, kopā dziedājām arī Norvēģijas himnu.

Svētku runu teica LR vēstnieks Indulis Ābelis, minot ka Latvijas valdība ar piesardzīgu optimismu skatās nākotnē. Vēstnieks uzsvēra labo sadarbību ar šejienes Latviešu biedrību, Kultūras biedrību Norvēģija-Latvija un citām latviešu organizācijām.

Sarīkojumu ar vairākām dejām kuplināja tautas deja kopa Ziemeļmeita, Kastaņa skoliņas bērni kopā ar skolotājiem un ansambli Laipa uzveda Pele brauc, rati čīkst.

Bija apsveikumi no Kultūras biedrības Norvēģija-Latvija un no Norvēģijas-Latvijas Tirdzniecības kameras.

Biedrības šī gada pilnsapulce trim biedriem piešķīra Goda biedra tituli. Pirmajam no tiem – biedrības ierosinātājam un vienam no dibinātājiem Hermanim Dzelzkalnam, kurš tagad dzīvo Siguldā, valdes priekšsēde Goda biedra diplomu ir aizvedusi un nodevusi. Cita starpā, H. Dzelzkalnam 23. decembrī piepildīsies 104 gadi. Šovakar diplomus saņēma pārējie divi goda biedri – Harijs Valdmanis un Anda Nordmo. Ar biedrības Atzinības rakstiem tika godināta Kastaņa skoliņa, kurai aprit 10 darbības gadi, tautas deja grupa Ziemeļmeita un vokālai ansamblis Laipa. Pēdējie divi šovasar piedalījās Dziesmu un deja svētkos Latvijā.

Pēc īsas pauzes vīru kopa Vilki, kuri jau ar vairākām dziesmām biju kuplinājuši vakaru, sniedza savu koncertu ar latviešu karavīru dziesmām, sākot no senlatviešu laikiem, Pirmā pasaules kara strēlnieku un Brīvības cīņu laika un beidzot ar leģionāru dziesmām. Plašs un varens koncerts. Ar to tad ar šī vakara oficiālā programma beidzās.

Sekoja saviesīgs vakars ar glāzi vēstniecības gādāta Rīgas šampanieša un pašu gādātiem groziņiem. Teica, ka būšot arī kopīga dziedāšana un dancošana, bet to es nesagaidīju. Pēc tik plašas un varenas programmas bija laiks doties uz mājām. Sirsnīgs paldies visiem rīkotājiem un darītājiem!

Svētku nedēļa noslēdzās ar LR vēstnieka rīkoto pieņemšanu otrdien, 19. novembrī.

Harijs Valdmanis, Oslo
Laikrakstam „Latvietis“