Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Dažādas muļķības

Laikraksts Latvietis Nr. 284, 2013. g. 15. nov.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

„Vecie, labie padomju laiki...“ Kad visiem bija darbs, katrs saņēma pienācīgu algu, veikali bija pilni... Skolās mācīja patiesību par mūsu pagātni, bērni varēja brīvi lepoties klasē par bagāto onkuli Amerikā... Veikalos pārdevēji-iebraucēji laipni apkalpoja pircējus šīs zemes valodā... Visi tik sapņoja par iespēju saņemt pazemīgu aicinājumu apciemot palīdzīgos kungus Stūra mājā... Latviešu zēniem bija vienreizēja iespēja kļūt par īstiem vīriem Afganistānā... Tautieši sacentās viens ar otru par iespēju Gulagā sabiedriskā kārtā „celt plašās dzimtenes labklājību“...

Ir grūti rakstīt šādas muļķības, bet, laikam, pārāk daudzi ir aizmirsuši padomju laiku realitāti. Mūsu zemē brutāli iebruka, mūs izlaupīji, spīdzināja un slepkavoja. Un bija visu laiku jāpateicas mūsu atbrīvotājiem par viņu pūlēm iekārtoties mūsu zemē, mūsu mājās (nez kāpēc tik daudzas stāvēja tukšas), mūsu skolās.

Bet varbūt tagad ir pienākuši tādi laiki. Cilvēki var runāt viskautko, un mēs neuzdrošināmies tos apturēt ar vienkāršo, pārmetošo vārdu: „Muļķības“.

Pēdējās nedēļas laikā varējām lasīt tādus brīnumus, ka „nekustamais īpašums ir viens no labākajiem eksportiem“ (Ainārs Šlesers). Arī tikām mācīti, ka visas runas par atšķirīgām maksām rīdziniekiem un nerīdziniekiem par sabiedrisko transportu Rīgā esot maldi, jo „visiem ir noteikta vienāda maksa: 1,20 eiro“ un ka Rīga tikai piedāvā „par rīdzinieku pašu sarūpētajiem nodokļiem segt viņiem daļu no šīs maksas.“ (Ivars Zariņš).

Tīri filozofiski aplūkojot izteicienu par nekustamo īpašumu kā eksportu, varam nākt pie interesanta secinājuma. Nekustamais īpašums, definīcijas kārtā (vismaz man tā liekas) ir nekustams. Eksports ir kaut kāda prece vai pakalpojums, kas no mūsu valsts pārceļas uz citu valsti. Bet tā kā nekustamo īpašumu nevaram kustināt, tad vienīgais veids, ka to pārvietot no mūsu valsts uz citu, ir mainīt mūsu valsts robežas, lai minētais īpašums pēc eksporta vairs nebūtu daļa no mūsu valsts.

Loģiskais secinājums ir tāds, ka kampaņa eksportēt Latvijas nekustamo īpašumu ir reizē kampaņa saraut Latvijas valsts robežas. Kad būsim sekmīgi eksportējuši visu savu nekustamo īpašumu, tad Latvijas valsts arī būs beigusi eksistēt.

Vai mēs patiešām to gribam?

GN
2013. g. 15. nov.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com