NNN šogad Toronto

Latviešu Fonds

Palielināt / Enlarge

Latviešu fonda padome 2013. No kreisās pirmā rindā: Aija Mazsīle, Tija Kārkle, Ilze Pētersone. Otrā rindā: Renāte Kenija (Kenney), priekšsēde Kristīna Sīmane-Laimiņa, Astrīda Ezergaile, Brigita Rumpētere. FOTO Aivars Vinters.

Palielināt / Enlarge

Kristīnas Sīmanes-Laimiņas veidotā reklāma ar Toronto pilsētas siluetu.

Latviešu Fonda gada sapulce un NNN (nedēļas nogale nākotnei) 2013.g. notika Toronto, 28. un 29. septembrī. Esam savas vēstures un pagātnes pētīšanas laikmetā. LF ir atbalstījis vairākus tādus projektus par latviešu gaitām pasaulē. Liekas svarīgi precizēt gadu, jo skatoties uz veciem paziņojumiem, ir ļoti grūti pateikt, kad kas ir noticis, ja rakstīts tikai šogad.

Arvien paturot prātā savu galamērķi – atbalstīt latviešu kultūru un izglītību, padome aktīvi strādā, lai paturētu LF dzīvotspējīgu, un tam vajadzīgs ikdienas darbs, pavairot biedru skaitu, pavairot ienākumus un pacelt LF atpazīstamību. Kaut gan tas notiek lēni, darītājiem ir zināms gandarījums. Uz Kristīnas Sīmanes-Laimiņas LF informācijas pēcpusdienu ASV bija ieradušies kādi 50 ALJA jaunieši. Tija Kārkle uztur LF mājas lapu, strādā Facebook ar Latviešu Fonda 600 draugiem un sazinās ar katru, kam ir jautājumi par LF. Pēc gada pārtraukuma viņa ir atkal ievēlēta LF padomē un uzņemsies kasieres pienākumus. Paplašinot LF demokrātisko tradīciju, dalībniekiem balsot par projektiem, tagad mājas lapā dalībnieki var iepazīties un izteikties par iesūtītiem projektiem. Ieteikumus padome izskata pirms pieņem lēmumus.

Arvien vairāk jārēķinās ar dzīvi divās kultūrās un valodās. Ilze Pētersone ir pārtulkojusi dokumentus angliski, un protokoli tagad ir abās valodās. LF uz vienu gadu dāvina dalībnieka tiesības jauniešiem, kas beidz latviešu vidusskolas šai kontinentā. Pēc tam jaunais cilvēks var pats turpināt uzturēt savu dalībnieka statusu. Fondam ir 7 jauni dalībnieki, kas vairo vajadzību apmierināt intereses dažādām paaudzēm. Uz LF pilnsapulci Filadelfijā 2012. g. bija ieradušies 23 dalībnieki, kas kopā ar pilnvarām pārstāvēja 111; Toronto 2013. g. bija ieradušies 25, kopā ar pilnvarām pārstāvēti 147. Par projektiem 2013. g. balsoja 220 dalībnieki, kas ir vairāk nekā 2012. g., bet ir tikai puse no balsstiesīgajiem. Vēl viens darba lauks – pacelt interesi par LF jau esošajos dalībniekos. Iepriecinošs bija ieguldījumu lietvedes Brigitas Rumpēteres ziņojums, ka LF vērtība pēdējā gadā pavairojusies par apm. $30 000. Aija Mazsīle seko gan lielo, gan mazo projektu izpildei, kas saņēmuši LF atbalstu. Kopš 2006. gada vēl aktīvi/nepabeigti ir 20 projekti. Viņa arī brīdina projektu izpildītājus, ja tie nespēj nokārtot nepieciešamās saistības ar LF, ka projekts tiks slēgts. Šogad nāk klāt vēl trīs lielie projekti – Trio koncertturneja Ziemeļamerikā, 1941. gada deportācijas vagons Okupācijas muzejam un Latviešu valodas gramatikas (vārdu locīšana) App, kas visi saņēma pilnu pieprasīto summu, un nepilnu pieprasījumu saņēma Dzintras Gekas pieteiktā dokumentālā filma Dieva putniņi (trimdas bērnu likteņi). No jauna padomē ir ievēlēta Astrīda Ezergaile, sekretāre.

Nākamā gada projektu atbalstam piešķiramā summa tika nolikta uz $30 000 – mazajiem projektiem, ko piešķir padome $10 000, lielajiem projektiem, par kuriem balso visi LF dalībnieki, $20 000. Nākamā gada sapulce un NNN paredzēta Mineapolē, bet datumu izvēlēsies vēlāk.

Vakara programmā bija Imanta Ziedoņa daudzinājums, ko vadīja Anita Liepiņa. Viņš ir Toronto bijis un savu dzeju lasījis divas reizes – 1977. gadā, braucot ar PSRS tūristu grupu, un otro reizi kopā ar dzīvesbiedri Ausmu Kantāni uz Matīsu ģimenes privātu izsaukumu 1983. gadā. Ziedoņu izsaucēja un nama māte Ināra Matīsa dalījās savos iespaidos, īpaši, kāpēc viņi toreiz izlēmuši Imantu un Ausmu uzaicināt; Lilita Tannis lasīja dzeju, kas bija rakstīta pēc Latvijas brīvības atgūšanas, un Voldemārs Gulēns stāstīja savus novērojumus. Baiba Rubesa bija atsūtījusi aprakstu par to, kā tapa Toronto literāta Barry Callaghan tulkojums Imanta Ziedoņa dzejai ar nosaukumu Flowers of Ice. Bija klipi no Imanta un Ausmas lasījumiem 1983. gadā un 1979. g. dokumentāla filma – paša Ziedoņa ierunāta autobiogrāfija.

Svētdien apskatījām klipus no trim LF atbalstītiem projektiem.

Trīs epizodes no dokumentālas filmas, ko Brazīlijas latviešu draugu biedrība sadarbībā ar Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs veido par kolonijas Vārpa izveidošanu Brazīlijas mūžamežā. Filmas pirmizrāde paredzēta 2014. gadā Rīgā.

No Māras Pelēces projekta Trimda dimd, ar ieceri veidot īsfilmas, katru ap 10 minūtes garumā, kuras tad raidīs tīmeklī; skatāmas bija sarunas ar mūziķiem Gati Gaujenieku, Arnoldu Kārkli, Vilni Baumani un dzejnieku Juri Kronbergu.

Mikus Meirāns bija atsūtījis intervijas ar tā laika jauniešiem, kas izsakās par Atmodas laika pārmaiņām savā dzīvē. Par savu filmu viņš saka: „Galvenā spriedze veidojas no filmas veidotāju filmas izpētes nobeigumā izvirzītas tēzes, proti, atmodas laiks radikāli ietekmēja tā laika pusaudžu nenobriedušo psihi un strauji koriģēja dzīves uzskatus...“ Par to tad runā filmā intervētie.

Noslēgumā vēl redzējām Norberta Klaucēna atbalstītu filmu Gājiens ar krokodilu. Krokodila skulptūru ved pa Kurzemi uz Arvīda Blūmentāla dzimtajām mājām. Pats Arvīds Austrālijā pazīstams kā krokodilu mednieks. Imanta Ziedoņa scenārijs ir skats uz latviešu likteņiem Latvijā, pasaulē un dzīvi Kurzemē 1995. gadā.

Gribu pieminēt Kristīnas Sīmanes-Laimiņas veidoto reklāmu – uz Toronto pilsētas silueta trīs lielās, pazīstamās gurķu burkas ar NNN, kas redzami savieno Kanādas Latviešu Centru ar Toronto pilsētu.

Anita Liepiņa
Laikrakstam „Latvietis“