Latviešu fotogrāfi piedalās izstādēs Melburnā

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Roberts Birze pie saviem darbiem.

Palielināt / Enlarge

Roberts Birze. „Barcelona Cathedral“. FOTO Roberts Birze.

Palielināt / Enlarge

Roberts Birze. „Rīga, Latvija“. FOTO Roberts Birze.

Palielināt / Enlarge

Sandra Birze pie saviem darbiem. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Sandra Birze. „Une petite jetée dans Alūksne“. FOTO Sandra Birze.

Palielināt / Enlarge

Sandra Birze. „Toulouse Cathedral“. FOTO Sandra Birze.

Piektdien, 4. oktobra vakarā Hogana galerijā Melburnā (Hogan Gallery, 310 Smith Street, Collingwood) bija sanācis krietns pulks ļaužu – radi, draugi un paziņas, lai apskatītu desmit fotogrāfu izstādītos jaunākos darbus. Tika atklāta jauna Acumirklīgā kolektīva 2013 (Momentary Collective 2013) izstāde.

Izstāžu zālē bija dzirdama priecīga čalošana, draugu atkalredzēšanās prieks. Starp viesiem bija arī daudz latviešu, un tas nav pārsteigums, jo divi no fotogrāfiem ir Melburnā labi pazīstamie latvieši Sandra un Roberts Birze.

Kopā ar šo fotogrāfu grupu Sandra un Roberts jau piekto gadu rīko gadskārtējās izstādes. Roberts stāsta: „Ir tāds mazs kodols – kādi trīs, četri no mums, bet pārējie dalībnieki mainās katrā izstādē.“

Sandrai Birzei šajā izstādē ir trīs darbi, Robertam Birzem – seši. Sandras fotogrāfijas ir melnbaltas, Roberta – krāsainas.

Par šo jauno izstādi Sandra priecājas: „Man vienmēr ļoti patīk izstādes iekārtošanas process, un jāsaka, ka ir bijuši gadījumi, kad tu gribi kaut kā citādāk izlikt darbus, bet šoreiz viss tik labi salikās.“

Vienā no Sandras fotogrāfijām ēka ir mākoņa ieskauta, šķiet mākonis ir arī ēkā un pa logiem spraucas ārā. Jautāju: Kā Tu šai bildē dabūji šo mākoni?

Sandra: Šis Tulūzas skats ir uzņemts ar dubultekspozīciju: pirmajā bilde, ko uzknipsēju, bija tikai katedrāle, un pēc tam man bija jāgaida kādu pusi dienas, līdz kamēr debesīs parādījās tādi mākoņi, ko gribēju uzņemt virsū.

Ilze: Vai Tu fotografējot lieto statīvu?

S.: Nē, turēju rokās. Tātad, tas viss notiek fotoaparātā; Holga ir tāds aparāts, tikai viena blende (aperture) un viens ekspozīcijas ilgums (shutter speed). Tātad neko nevar dabūt pavisam nepareizi.

Vienkārši jāskatās, no kuras puses ir gaisma, lai nespīd, bet, protams, var arī to nedarīt, šaut arī jebkurā gaismā, bet tad būs pilnīgi cits efekts. Luvras skats ir īpašā gaismā, tur es vienkārši gaidīju to momentu; sevišķi ilgi es tur nebiju, bet tas moments parādījās.

I.: Vai šai izstādē visi Tavi darbi ir šī gada?

S.: Jā, šie visi ir jauni, tikko uzņemti, kad mēs bijām Eiropā un, gatavojoties Dziesmusvētkiem, pa ceļam bijām Francijā – Tulūzā un Parīzē.

I.: Te ir fotogrāfija no Alūksnes. Kad bijāt Alūksnē?

S.: Alūksnē bijām Jāņos; mēs svinējām visskaistākos Jāņus, kādus es savā mūžā esmu piedzīvojusi. Alūksnes ezers – žēl, ka šī bilde ir melnbalta – ir īpašs, tas būtu jābildē krāsās, jo tas pats maina krāsu, atkarībā no debesu krāsas.

Man patīk darbos izteikt kaut ko garīgu, dvēselisku; es meklēju arvien kaut ko, es īsti nezinu, kā to sajūtu, noskaņu nosaukt – kaut kas ārpus laika, kaut kas pārdabisks. Īpaši man patīk kaut kas tāds, kas dod miera sajūtu vai arī kaut ko tieši pretēju. Šoreiz viss trīs manas bildes ir diezgan mierīgas.

I.: Manuprāt, tās ir ļoti stabilas, ko īpaši uzsver centrālā kompozīcija visos darbos. Lai arī mākoņi un ūdens – kustīgi elementi, bet darbi kopumā ir ar tādu izteiktu stabilitātes sajūtu.

S.: Ar fotogrāfijām ir tā, ka tās vai nu iznāk, vai neizdodas, bet es katrā gadījumā turpināšu fotografēt, cik vien man būs iespēja to darīt.

* * *

Roberta darbi ir tūdaļ labajā pusē pie ieejas galerijā un uzreiz labi pamanāmi. Es tos ieraudzīju jau no ielas, nākot uz galeriju. Tie izceļas starp kolēģu fotogrāfijām un ne tikai tādēļ, ka ir krāsaini. Darbi ir ar pārdomātu kompozīciju, krāsu toņi gleznieciski; kaut zinu, ar cik lielu laika un darba piepūli tie radīti, uzlūkojot tos jūtams atmosfēras vieglums, pat gaisīgums.

Jautāju Robertam: Vai Tev visi darbi šajā izstādē ir jauni?

Roberts: Izņemot vienu, pārējie pieci ir šīgada – jauni. Visi darbi ir uzņemti ar multiekspozīciju, t.i., 32 ekspozīcijas uz vienu kadriņu. Jātēmē ar gaismu, jo skenējot jāņem vērā gaismas un ēnas, un tad tos blendē kopā, iegūstot, lūk, šādu kadru. Viens darbs ir no 2009. gada Melburnas ielas pilsētas skatiem. Pārējie pieci uzņemti mūsu šī gada Eiropas ceļojuma laikā.

Esmu izstādījis trīs Barselonā uzņemtas bildes. Es nezinu, vai šie arhitektūras objekti ir vēsturiski ļoti nozīmīgi, bet man tie šķita ļoti interesanti un piesaistīja manu uzmanību. Te ir fotogrāfija no Luvras Parīzē, kā arī skats uz Rīgu Doma baznīcas virzienā no Pēterbaznīcas torņa.

I.: Viena no fotogrāfijām, kurā redzami Barselonas Katedrāles torņi ir Tev neparastāka. Bez vienkārša arhitektūras objekta – torņiem – šim darbam ir arī tāda nedaudz mistiska noskaņa; melnie, dažāda augstuma torņi gandrīz vai iegrimst tumši zilajās debesīs. Šīs fotogrāfijas izskatās kā darbi akvareļa tehnikā.

R.: Jā, ar šo multiekspozīciju man izdevās panākt šo efektu.

I.: Kad paredzēta nākamā izstāde, kurā piedalīsities?

R.: Vēl droši nezinu, kā arī vēl nav pilnīgi skaidrs, vai mēs abi ar Sandru piedalīsimies; iespējams, ka es piedalīšos tikai ar vienu darbu izstādē, kas paredzēta novembrī.

I.: Vai Tev iznāca laiks Latvijā fotografēt, jo zinu, ka biji Dziesmusvētku Noslēguma koncerta dalībnieks, dziedot gan vīru korī, gan jauktajā korī.

R.: Šādus darbus izstādei uzņemt neiznāca daudz, man arī nebija tam lieli projekti. Uzņēmu fotogrāfijas no Pēterbaznīcas torņa, un viena no tām izstādē, kā arī no Mākslas akadēmijas torņa. Es galvenokārt uzņēmu ceļojuma bildes un bildes no draugiem.

I.: Vai esi domājis rīkot kādu savu – solo izstādi?

R.: Varbūt, es domāju pēc dažiem gadiem un tad kā darbu retrospektīvo izstādi, kaut ko tādā veidā; tas varētu būt man pašam arī interesanti.

I.: Cik gadus jau regulāri piedalies izstādēs?

R.: Kādus gadus septiņus. Es iesāku izstādīties kopā ar grupu, kuri uzņemam fotogrāfijas uz filmām, Melburnas Sudrabu raktuve (Melbourne Silver Mine) 2007. gadā.

I.: Šīs izstādes Tavu darbu sagatavošana, izdrukāšana nav lēta.

R.: Jā, tas maksā, bet ceru dabūt atpakaļ, ja darbus izdodas pārdot. Taču ja arī ne, tad likšu savā mājā pie sienas, jo es mēģinu drukāt tikai tādus darbus, kurus es pats gribētu redzēt savā mājā.

I.: Novēlu jums abiem daudz jaunu darbu, un ceram atkal drīz tos redzēt nākamās izstādēs! Šī izstāde skatāma līdz 14. oktobrim.

Ilze Nāgela
Laikrakstam „Latvietis“