Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Grūtā latviešu valoda

Laikraksts Latvietis Nr. 279, 2013. g. 10. okt.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Jūlija Aleksandrova, rakstot laikrakstā Vesti sūdzas (14.08.2013.), ka nabaga Kristīna netiek valsts apmaksātā grupā Latvijas Universitātē mācīties ķīniešu valodu, jo viņas atzīme latviešu valodā, skolu beidzot, bija tikai 50%, un „...Petjas un Taņas nekad nevarēs iegūt augstākās atzīmes, tāpēc, ka neviens krievu, ebreju vai ukraiņu bērns apriori nevarēs apgūt svešvalodu tā, kā tās pārstāvis uzsūc visas garumzīmes un galotnes caur savas mātes latvietes valodu“.

Kādas absolūtas muļķības. Vairākos līmeņos vēl pie tam.

Sākšu ar sevi pašu. Esmu dzimis Austrālijā; mana dzimtā valoda ir latviešu. Pirmā nopietnā saskarsme ar angļu valodu bija tikai bērnu dārzā kādu 5 gadu vecumā. Vidusskolā manas angļu valodas atzīmes vienmēr bija starp labākām klasē. Bet tas nav nekas unikāls. Es pieņemu, ka ir arī daudzas Petjas un Taņas Vācijā vai Amerikā, kuru dzimtā valoda ir krievu, bet kuri vidusskolā ir ļoti sekmīgi vācu vai angļu valodās.

Kāpēc lai tas tā nebūtu Latvijā? Šaubos, vai Latvijas Petjas un Taņas būtu kaut kādā veidā sliktākas par Vācijas un Amerikas Petjām un Taņām. Atšķirība nav Petjās un Taņās, bet gan attieksmē pret tās zemes valodu, kurā dzīvo. Latvijā tiek nicināta latviešu valoda tādā veidā, kā vispār nevarētu iedomāties, ka Vācijā nicinātu vācu valodu, ASV nicinātu angļu valodu vai arī Krievijā nicinātu krievu valodu.

Zīmīgs faktors valodas apguvei ir pozitīvs uzskats par valodu un vēlme to apgūt. Ja Latvijā nebūtu latviešu valodas nīdēju – gan pašmājas, gan kaimiņzemes ietekmē – tad aina būtu savādāka. Lielais skaits krievu valodas skolas uzrādās Latvijā okupācijas laikā, lai veicinātu latviešu tautas apspiešanu un tās valodas nonivelēšanu. Tas ir vedis pie tā, ka Latvijas Petjas un Taņas tikai daļēji dzīvo latviskā vidē. Šīs okupācijas sekas mēs varam likvidēt, sākot ar krievu valodas plūsmu slēgšanu valsts skolās. Lielākais personīgais labums no tā nāks tieši Petjām un Taņām – tās nezaudēs savu dzimto valodu, bet iegūs dzimtās valodas spējas otrā, Eiropas Savienības oficiālā valodā.

Papildus pikantā detaļa šim konkrētam stāstam ir tas, ka Kristīna vēlas par valsts naudu universitātē mācīties ķīniešu valodu, kaut arī ir pārliecinājoši pierādījusi, ka nav dotības uz valodām, jo nav spējusi labā līmenī iemācīties pat tās valsts valodu, kurā dzīvo. Varbūt viņa domā, ka ķīniešu valoda ir tuvāka krievu valodai?

GN

2013. g. 10. okt.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com