Latviešu Kopības Vācijā Padomes sēde

Palielināt / Enlarge

LKV sēde. FOTO Viktors Kangeris.

Latviešu Kopības Vācijā (LKV) Padomes sēde notika mājīgajās Latviešu Centra Minsterē telpās sestdien, 7. septembrī.

Tā kā pavasarī notika vēlēšanas, šajā sēdē sanāca kopā jaunievēlētie padomes un valdes pārstāvji un atvadījās iepriekšējie padomes un valdes pārstāvji. Nomainījās tikai četri pārstāvji. Varbūt būtu vēlams, lai notiktu lielāka pārstāvju maiņa valdē.

Sēdi lielākoties vadīja iepriekšējās padomes priekšsēde Dace Lutere-Timmele (Luther-Thümmel). Sēdi protokolēja Aija Ebdene.

Skaidrojošus ievadvārdus sēdei teica LKV iepriekšējās valdes vicepriekšsēdis, advokāts Arnis Drille. Vācijas finanšu iestādēs ir notikusi vadības maiņa. Viens no jaunajiem darbības virzieniem ir tieši organizāciju ar sabiedriska labuma statusu (Gemeinnützigkeit) pārbaude. Līdz ar to daudzas sabiedriskās organizācijas Vācijā ir saskārušās ar problēmām attiecībā uz sabiedriskā labuma statusu. Gan vāciešu, gan arī vairākām latviešu organizācijām Vācijā ir ticis šis statuss atņemts un ir nācies cīnīties, lai to atgūtu. Nenoliedzami, šī problēma tagad ir skārusi arī LKV. Dažādu pārpratumu dēļ ir zaudēts šis statuss, par kura atgūšanu tagad arī LKV ir jācīnās. Šajā sakarā sēdē klāt bija arī LKV nākamā nodokļu padomdevēja Astrīda Millere (Astrid Müller,) kurai bija iespējams uzdot jautājumus par to, kā šo statusu varētu atkal atgūt.

Sēdes laikā ievēlēja jaunās LKV amatpersonas. Vispirms izraudzīja padomi – priekšsēdi Kristapu Grasi, vietnieci Zuzi K. Krēsliņu-Silu. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Nīlu Ebdenu un par viņa vietnieku Robertu Putni. Par kultūras daļas vadītāju – Inesi Eltavilu (El Tawil), biedrzini Zandu Vēveri, kasieri Dr. Jāni Vilciņu, sekretāri Aiju Ebdeni. Ievēlēja arī revīzijas komisiju – Dr. Eināru Pelsu un Laimu Urdzi.

Sēdē ierosināja veidot sanāksmes un pārrunas biežāk (piemēram, ar videozvanu internetā), biežāk vajadzētu rīkot arī dažāda veida sarīkojumus pa visu Vāciju. Atkārtoti izskanēja priekšlikums sadarboties ne tikai ar citiem latviešiem Vācijā, bet arī pasaulē un veicināt viedokļu apmaiņu.

Klātesošie ziņoja par pasākumiem un diskutēja saistībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienību (ELA). Abām divām jumta organizācijām drīzumā notiks tikšanās, kur Vācijas viedoklis varētu būt svarīgs. ELA un PBLA ir veicinājušas, ka latviešiem atkal ir iespējams iegūt dubultpilsonību; ne tikai tiem, kuri dzīvo NATO valstīs, bet arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Brazīlijā. Ar ELA starpniecību iegūti līdzekļi diasporas atbalstam, piem., skoliņām, konferencēm utt.

Pēc tam apsprieda laikraksta Brīvā Latvija nākotnes attīstību, piemēram, piedāvājumu laikrakstu abonēt un internetā lasīt kā PDF versiju. Abonentu skaits Vācijā ir samazinājies – vairs tikai 110 abonentu. Pieminēja jau veiksmīgi izveidoto laikrakstu Austrālijā – Latvietis ar interneta adresi laikraksts.com.

Vēl runāja par to, kuras latviešu organizācijās Vācijā varētu rīkot šī gada 18. novembra pasākumus. Atbalstīja līdzekļu piešķiršanu 18. novembra pasākuma rīkošanai Hamburgā.

LKV bibliotēkai, kas atrodas LCM telpās, ir nepieciešama digitāla grāmatu un periodikas kataloga izveidošana, lai pēc tam varētu pievienoties bibliotēku kopkatalogam Latvijā un/vai Vācijā. Par sadarbību ir daudz runāts, attīstība notiek lēni, bet nekas nav zudis un kaut kad nākotnē varēs labāk izmantot LKV (īpaši bijušās Minsteres Latviešu Ģimnāzijas) bibliotēkas piedāvājumu. Tomēr ir jāņem vērā, ka laika zobs saēd dokumentus, un bagātīgo krājumu digitalizācija šķiet nepieciešama tuvākajā nākotnē.

Latviešu organizācijām Vācijā vajadzētu savā starpā vairāk dalīties ar zināšanām un pieredzi. Būtu jāmaina vispārējā pieeja, cilvēki tagad brauc uz ārzemēm citādāku iemeslu dēļ, nekā kādreiz, kad šīs organizācijas tika dibinātas. Latviešu organizācijās Vācijā ir daudz pašdarbnieku (dejotāji, dziedātāji) un skoliņas, vēl varētu būt daudz kas cits. Būtu labi, ja organizācijās iestātos vairāk biedru un rastos jaunas vēsmas.

Valda Dureika
Laikrakstam „Latvietis“