Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Pirmais likums par latviešu valodu“

„Latviešu alfabetā nav vairs mīkstinātā r – Svešvārdi rakstami bez garumzīmēm – Kā jāizsaka pavēle un jāraksta svešu pilsētu vārdi“

Laikraksts Latvietis Nr. 273, 2013. g. 4. sept.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Pareizrakstiba_Rits

- - - Laikraksts „Rīts“ 1938. g. 31. aug. - - -

Ar šādu pirmās lapas virsrakstu un apakšvirsrakstu pirms 75 gadiem savus lasītājus sveica laikraksts Rīts – trešdienā, 31. augustā 1938. g.

Laikraksts Jaunākās ziņas izmantoja daudz lakoniskāku virsrakstu 1938. gada 31. augusta izdevuma 2. lappusē: „Valdība pieņēmusi atzinumus par latviešu valodas pareizrakstību“. Apakšvirsraksts: „Pārveidotas dažas valodas gramatiskās formas“. Raksts turpinās:

„Ministru kabinets vakar pieņēma izglītības ministrijas pareizrakstības komisijas atzinumus par latviešu pareizrakstību un dažu valodas gramatisko formu pārveidojumiem. Atzinumi pieņemti uz izglītības un kultūras nolikuma pamata un tie nosaka:“ Tad seko jauno noteikumu pilns pārpublicējums. Daļa skan šādi:

„1. Latviešu alfabētā ir šādi burti: a b c č d e f g ģ h i j k ķ l ļ m n ņ o p r s š t u v z ž.

2. Bez alfabētā uzņemtiem burtiem latviešu rakstībā vēl ir šādas rakstu zīmes un īpaši burtu savienojumi: dz dž – saliktu līdzskaņu, ai au ei ie iu ui – divskaņu un ā ē ī ū – garu patskaņu atzīmēšanai. Garais o apzīmējams vienkārši ar o. ...

(..)

5. r nemīkstināt.

(..)“

Liekas, ka daudziem laikraksta Latvietis lasītājiem tas varētu vēl arvien būt pārsteigums, ka mīkstinātā „r“ lietošanu izbeidza jau ulmaņlaika Latvijā ar paša ministru kabineta (kuru vadīja Kārlis Ulmanis) lēmumu.

Protams, šāds lēmums tika uzreiz pildīts. Ja Jaunākās Ziņās 31. augustā vēl šur un tur parādās mīkstinātais „r“, tad, liekas, ka 1. septembra numurā tie jau ir pilnībā pazuduši. Citi laikraksti un žurnāli arī sekoja jauniem noteikumiem. Pat uzraksts Kaŗa skola (ar mīkstināto „r“) virs Kara skolas galvenās ieejas Krišjāņa Barona ielā 99 pārtapa par Kara skola (bez mīkstinātā „r“).

Vēl pirms padomju okupācijas tika pieņemtas maiņas pareizrakstības noteikumos Ministru kabineta 1939. gada 13. jūlija sēdē, kad lēma, starp citu, ka: „16. (3) var lietot un nelietot mīkstināto r visos gadījumos, kur to prasa gramatika, ievērojot valodas vēsturisko attīstību un dažas pastāvošās izloksnes (piem. gaŗš jeb garš, tveŗu jeb tveru);“ Par mīkstināto „r“ un divām citām pieļautām formu divējādībām ir piebilde, ka tās ir „valodas sistēmas labā mācāmas skolās un jāievēro skolas grāmatās. Ārpus skolas šīs zīmes nav prasāmas“.

Un tur arī beidzās neatkarības pirmā posma mīkstinātā „r“ stāsts: „Ārpus skolas šīs zīmes nav prasāmas“.

Kā mēs visi zinām, Padomju karaspēks okupēja Latviju 1940. gada 17. jūnijā. Kārlis Ulmanis nodeva ministru prezidenta un valsts prezidenta amatus Augustam Kirhenšteinam. Sekoja viltus vēlēšanas, un 1940. gada 21. jūlijā notika svinīga jaunievēlētās Saeimas sēde Nacionālā teātrī. Pirmdien, 1940. gada 22. jūlija laikraksta Brīvā Zeme pirmā lapā lasām virsrakstu: „Saeima izpildījusi latvju darba tautas gribu – nodibināta Latvijas Padomju Socialistiskā Republika. Darba tautas Saeima sveic biedru Staļinu un biedru Molotovu.“ Seko apsveikums J. V. Staļinam. Pats sākums skan šādi:

„Dārgais Josif Visarjonovič! Svinīgajā stundā, kad Saeima proklamē Latvijas Padomju Socialistisko Republiku un Latvijas iestāšanos Padomju Socialistisko Republiku Savienībā, mēs sūtam Jums, karsti mīļotais skolotāj, dārgais biedri Staļin, Latvijas tautas vārdā savu sirsnīgo, liesmaino visas tautas sveicienu. Jūsu vārds vienmēr iedvesmoja visus mūsu zemes progresīvos ļaudis, visus mūsu dzimtenes patiesos patriotus, Latvijas darba ļaudis cīņā pret mūsu brīvības un laimes ienaidniekiem. Jūsu vārds bija, ir un būs mūsu lielais karogs, kas iedvesmo mūs uz varoņu darbiem par tautas laimi, par mūsu valsts un sabiedriskās dzīves organizēšanu uz patiesas tautu vienlīdzības un brālības pamatiem, uz patiesas demokratijas pamatiem...“

Var iedomāties, ka jaunai valdībai šai brīdī bija daudz ko darīt, lai izpatiktu okupantiem un lai nolīdzinātu ceļu Latvijas valsts iznīcināšanai. Katru darba dienu, sākot ar otrdienu, 23. jūliju notika ministru kabineta sēdes.

Nedēļu vēlāk, laikraksta Brīvā Zeme otrdienas, 1940. g. 30. jūlija numura 6. lappusē lasām izglītības ministra prof. Dr. P. Lejiņa izteicieniem par kādu lietu, ko nevarēja paveikt brīvā Latvijā: „...to nebija iespējams realizēt, kā jau norādīts, dažu personu pretestības dēļ. Ar notikušām pārgrozībām Latvijas valsts iekārtā šis šķērslis zudis un iespējams atjaunot latviešu pareizrakstības vienību.“

Vēl lielākā sajūsmā ir V. Ziemelis, rakstot žurnāla Padomju Latvijas skola Nr. 2 (1940. g. 1. septembrī) 154. lpp.: „Bet tad nāca lielās pārmaiņas mūsu tautas un valsts dzīvē. Nāca pirmā Padomju Latvijas valdība, kas ķērās pie valsts dzīves pārkārtošanas. Lai gan valdību nodarbināja simtiem ārkārtīgi svarīgu uzdevumu, ar prieku jākonstatē, ka tā jau drīz vien ieraudzīja to nenormālo un neciešamo stāvokli, kāds valdīja pēdējā laikā mūsu pareizrakstībā, un š.g. jūlija beigās izdeva noteikumus par vienotas pareizrakstības lietošanu.“

Patiešam, Latvijas PSRS Ministru kabineta sēdi 1940. g. 20. jūlijā vadīja „Valsts un Ministru prezidents un ārlietu ministra v.i. prof. Dr. A. Kirhenšteins“, un protokola lasām, piemēram, ka

„2) Pārrunā jautājumu par telpu atbrīvošanu sarkanarmijas vajadzībām. (..) Attiecīgu instrukciju par iedzīvotāju pārvietošanas kārtību uzdod izstrādāt Iekšlietu ministrijai. (..)

5) Uz ārlietu ministra priekšlikumu nolemj lūgt Valsts prezidenta ārkārtējo sūtni un pilnvaroto ministru Amerikas Savienotajās Valstīs Dr. Alfredu Bīlmani atcelt no ieņemamā amata disciplināru pārkāpumu dēļ, skaitot no š.g. 29. jūlija. Nolemj lietu nodot prokuratūrai A. Bīlmaņa saukšanai pie kriminālatbildības. (..)

38) Ministru prezidents paziņo, ka uz Maskavu izbrauc mūsu Saeimas delegācija, kurā ieiet arī Valsts un Ministru prezidents prof. Dr. A. Kirhenšteins un vairāki valdības locekļi. (..)“

Starp šādiem svarīgiem lēmumiem ir arī:

„13) Apstiprina Izglītības ministrijas pareizrakstības komisijas atzinumus par latviešu pareizrakstību un nosaka to spēkā stāšanos ar 1940. g. 1. augusta.“

Par ko tad sajūsminājās V. Ziemelis un Latvijas PSR izglītības ministrs prof. Dr. P. Lejiņš? Starp citiem atzinumiem, kas atceļ brīvās Latvijas pareizrakstības normas, ir arī:

„4. Mīkstinātais ŗ jālieto saskaņā ar gramatikas sistēmu, tā – substantīvu un adjektīvu ja- celmu un substantīvu ē-celmu zināmos locījumos (kaŗš, kaŗa utt., gaŗš, gara utt., gaŗums, ģen. stūŗa, dat. stūŗim jeb stūŗam, daudzsk. stūŗi, stūŗu, stūŗiem, stūŗus, stūŗos, daudzsk. ģen. cepuŗu) un verbu tagadnes ja- celmos, atskaitot vienskaitļa 2. personu un imperatīvu ar -iet (tveŗu, viņš tveŗ, tveŗam, tveŗat). Formās, kur gramatikas sistēma ŗ mīkstinājumu neprasa, tas nav obligāts, piem. jūra jeb jūŗa, grūts jeb gŗūts, barot jeb baŗot.“

Tātad neatkarīgā Ulmaņa Latvija atcēla mīkstinātā ŗ lietošanu rakstībā, bet viens no Padomju Latvijas pirmajiem lēmumiem bija pataisīt par obligātu mīkstinātā ŗ lietošanu. Tas arī turpinājās Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā, kad Pareizrakstības vārdnīcā vēl tiek atzītas paralēlformas jūra/jūŗa un baŗot/barot.

Pēc kara bija atkal Padomju Latvijas Ministru kabinets, kurš ar savu 1946. gada 5. jūnija lēmumu Nr. 408 atcēla mīkstinātā ŗ lietošanu, un vismaz šai jautājumā atgriezās uz ulmaņlaika 1938. gada normu „r nemīkstināt“.

Te ir tikusi aplūkota viena pareizrakstības norma, bet jāatceras, ka iet runa tikai par rakstību, ne izrunu. Prof. J. Endzelīns savā 1938. gadā iznākušā grāmatā Latviešu valodas skaņas un formas 54. lpp. raksta: „Rakstu valodā atdzīvinātais ŗ lielākajā izlokšņu daļā ir > r (red.: pārvērties par r); paglābies tas ir tikai rietumizloksnēs, galvenām kārtām Kurzemes rietumdaļā (kur dažās vietās to izrunā arī kâ* rj).“ Tātad jau pirms 75 gadiem reti kurš latvietis mācēju izrunāt mīkstināto ŗ. Var vēl piebilst, ka krievu valodā mīkstināto ŗ skaņu māk izrunāt katrs krievs, bet šī skaņa bieži rod grūtības latviešiem, runājot krieviski.

Dr. Gunārs Nāgels B.Sc. (Hons), Ph.D., M.App.Ling.

* Endzelīns savā pareizrakstībā pats nerakstīja "kā" (ar garumzīmi virs "a"), bet gan "kâ" (ar apvērst jumtiņu virs "a")



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com