|
|
Laiks Latvijā: |
Dziesmu un deju svētki – 7. jūlijs
Gājiens un noslēguma koncerts „Līgo“
Laikraksts Latvietis Nr. 265, 2013. g. 11. jūlijā
Aina Gailīte -
Ieteikt draugiem.lv
Karoga gājiens – 1873. gada „Līgo“ karogs tiek iznests no Rīgas Latviešu biedrības. FOTO Aina Gailīte.
Karoga gājiens – 1873. gada „Līgo“ karogs iznests no Rīgas Latviešu biedrības. FOTO Aina Gailīte.
Karoga gājiens – 1873. gada „Līgo“ karogs priekšgalā. FOTO Aina Gailīte.
Pie Brīvības pieminekļa. No kreisās: kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas priešsēdētāja Solvita Āboltiņa, Valsts prezidents Andris Bērziņš. FOTO Aina Gailīte.
Apvienotais Austrālijas latviešu koris „Atbalsis“ pirms gājiena. FOTO Aina Gailīte.
Austrālijas „Jūrmalnieki“. FOTO Aina Gailīte.
Ziedus pie Brīvības pieminekļa noliek kora „Atbalsis“ pārstāves (no kreisās) Ella Mačēna un Elita Luce. FOTO Gunārs Nāgels.
Ziedus pie Brīvības pieminekļa noliek kora „Atbalsis“ pārstāvji Rūdīte un Andris Bērziņi. FOTO Gunārs Nāgels.
Gājiens. Apvienotais Austrālijas latviešu koris „Atbalsis“. Seko Austrālijas „Jūrmalnieki“. FOTO Gunārs Nāgels.
Gājiens. Apvienotais Austrālijas latviešu koris „Atbalsis“. FOTO Gunārs Nāgels.
Noslēguma koncerts. FOTO Gunārs Nāgels.
Noslēguma koncerts. FOTO Gunārs Nāgels.
Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freibergs. FOTO Aina Gailīte.
No kreisās: Ivars Cinkuss, Roberts Zuika. FOTO Aina Gailīte.
Svētku kulminācija sākās ar Karoga gājienu, t.i., no Rīgas Latviešu biedrības nama tika iznests īstenais 1873. gada karogs Līgo, aiz tā Deju svētku karogs un kā trešais – ar šī gada Dziesmu svētku simboliku rotātais; katru svētku karogu pavadīja divi valsts karogi. Tas notika ļoti svinīgi un precīzi, valdīja pat satraukums.
Un tad viss sākās – pūtēju orķestra pavadībā karoga gājiens devās uz Brīvības pieminekli, ielu malās bija ļoti daudz skatītāju, un man liekas, ka arī pie pieminekļa valdīja satraukums. Maršruts bija precīzi izplānots, un karognesēji ieņēma savas goda vietas.
Pie Brīvības pieminekļa vienā pusē bija izkārtoti Dziesmu svētku konkursu uzvarētāju kolektīvi, un viņiem pretī neliels paaugstinājums, uz kura stāvēja tautas tērpos tērpti astoņi bērni. Pēc brīža aiz viņiem nostājās Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, ministru prezidents un kultūras ministre. Sākās uzvarētāju apbalvošana. Pēc šīs svinīgās daļas sākās svētku dalībnieku gājiens pa Brīvības ielu līdz Dailes teātrim. Ielas malās skatītāji sveica dalībniekus, un visi bija priecīgi un smaidīgi.
Pa to laiku Vecrīgā jau sākot no Daugavmalas pa Torņu un Smilšu ielu noteiktā secībā veidojās dalībnieku gājiens. Šeit bija ļoti interesanti. Es pievienojos Austrālijas latviešu apvienotajam korim Atbalsis un apvienotajai deju kopai Jūrmalnieki, ar viņiem kopā aizgāju līdz Dailes teātrim. Lai arī bija ilgi jāgaida un šaurajās ieliņās burzma bija milzīga, visi tautieši bija ļoti priecīgi un pacilāti; likās, ka nemaz pa zemi nestaigā. Ar visām jukām koristi Kara muzejā paguva uztaisīt ģimenes bildi ar visu karogu.
Un tad jau vajadzēja doties ceļā. Tā nu es otrreiz nosoļoju gar Brīvības pieminekli. Skatītāju atsaucība bija apbrīnojama, man gan likās, ka daudzus mulsināja Jūrmalnieku nosaukums, jo bieži dzirdēju saucienos pieminam Jūrmalu. Tad vienu brīdi nez kāpēc tika ļoti paātrināts gājiena temps, vajadzēja gandrīz vai skriet. Mēs ar kora senioru nolēmām, ka tā skriet nav smuki un nav veselīgi, turpinājām gājienu iesāktajā tempā un turpat vien pie Dailes teātra nonācām, tur mūs sagaidīja visi trīs karogi.
Devos uz Mežaparka estrādi. Tur jau dalībnieki pūtināja kājas pēc gājiena. Plkst. 19.00 sākās Noslēguma koncerts Līgo! Skatītāju bija, protams, ļoti daudz. Nelielu uzrunu teica Valsts prezidents, un turpmākās sešas stundas Mežaparks skanēja daudzbalsīgās dziesmās. Ar gavilēm tika sveikti virsdiriģenti, tika izsaukti autori, atkārtotas dziesmas. Ļoti sirsnīgi tika sveikts goda virsdiriģents Roberts Zuika, kurš šogad nosvinēja 100 gadu jubileju. Pēc Baumaņu Kārļa Dievs, svētī Latviju! dalībnieki un skatītāji ar ovācijām sveica cienīto diriģentu, kurš dziesmas izskaņā, atrodoties augšā uz diriģentu paaugstinājuma bija ļoti aizkustināts. Tas bija ļoti skaisti – viss mūžs atdots latviešu dziesmai.
Saule norietēja, debesis satumsa, estrāde mirdzēja dažādos toņos. Dziesmas skanēja daudzās balsīs; dziedātāji, kopā ar viesu koriem – 15 708; 700 dejotāji un 1500 pūtēju orķestra dalībnieki.
Pēc koncerta sākās nakts sadziedāšanās, tā beidzās pusseptiņos no rīta.
Ir pavadīta ļoti skaista un interesanta nedēļa. Latvijas vārds ir izskanējis pasaulē labā nozīmē. Šis laiks ir tuvinājis daudzus cilvēkus. Gaidīsim un gatavosimies atkal visi latvieši nākamajiem svētkiem 2018. gadā!
Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
