Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lasītājas vēstule

Par ceļojumiem un ceļojumu birojiem

Laikraksts Latvietis Nr. 260, 2013. g. 6. jūnijā
Baiba Haringtona - (Harrington)


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Jā, mīļais ceļotāj, uzmanies gan! (Skat. LL259) Mums parakstītais ceļojuma līgums galīgi nelīdzēja autobusa ceļojumā no Rīgas uz Pēterpili 2004. gadā.

Vēlu pirmā vakarā, noguruši un neēduši, beidzot ieradāmies naktsmājās. Bijām atvesti uz nomaļu studentu dzīvokļu mītni nevis līgumā solīto trīs zvaigžņu Pēterpils viesnīcu. Dzīvokļi veci, nolaisti ar sešām gultām, bet tikai vienu atslēgu.

Protams, protestējam. Mēs visi, atskaitot vienu ģimeni ar bērniem, dzīvokļus atteicāmies pieņemt – streikojām. Kādas divas stundas sēdējām foajē telpā, kamēr gide zvanīja uz visām pusēm un mēģināja sameklēt pieņemamu apmešanās vietu. Ko gide īsti teica, nezinu, jo runāja tikai krieviski, lai gan mums bija solīts, ka runās latviski un pat angliski. Gidei asaras sāka birt, un drīz vien viņa raudāja. Nē, Pēterpilī nekur citur nevarot uzņemt pilnu autobusu!

Ap pulksten 22.00 visi saprata, ka citas izejas nav, un tomēr beidzot mēs visi ievācāmies dzīvokļos. Mēs trīs no Austrālijas bijām kopā ar trim cilvēkiem, kuri runāja tikai krieviski.

Ģimenīte ar bērniem pa to laiku bija kaut kur paēdusi un jau priecīgi gāja gulēt. Mēs tikai tad šai nomaļā vietā sākām meklēt kur ēst. Nebijām ēduši. Autobuss 28 stundu laikā nebija nekur pieturējis, kur varētu uzēst vai pat nopirkt kaut ko ēdamu. Vietējiem latviešiem visiem ceļojumā bija no mājām skaisti sapakotas maltītes, kuras eleganti bija ēduši autobusā.

Mēs naktī šai nomaļā, svešā vietā meklējām, bet neatradām nekādu ēdnīcu. Toties uzgājām mazu kiosku, nopirkām dažus kartupeļus, olas, jogurtu, gurķus, pienu un tēju. Dzīvoklī kartupeļus, desas, olas, uzlikām uz plīts vārīt. Ūdens auksts, kā auksts!

Tuvojās pusnakts. Es uzsprāgu! Gide un nama pārvaldnieces nāca palīgā. Plītij iespēra, šo to pabakstīja un beidzot viens riņķis sāka sildīt. Ko varot sagaidīt no Ukrainā ražotas plīts!!!!!

Nākamās dienas mums bija jaukas, jo turējāmies pie ģimenītes, kura par spīti nebūšanām prata baudīt ceļojumu. Viņi mūs adoptēja kā vecvecākus.

Beigu beigās interesanti bija, un par ko stāstīt un smieties netrūkst, bet, mīļais ceļotāj, uzmanies gan!

Baiba Haringtona
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI



Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com