Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Koncerts un mākslas darbu izsole „Likteņdārzam“

Likteņdārzā darbi lēnām, bet neatlaidīgi iet uz priekšu

Laikraksts Latvietis Nr. 258, 2013. g. 22. maijā
Astrīda Jansone -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

„Likteņdārzs“. FOTO Astrīda Jansone.

„Likteņdārzs“. FOTO Astrīda Jansone.

Bruģakmeņi „Likteņdārzā“. FOTO Astrīda Jansone.

Novēlējumu siena „Likteņdārzā“. FOTO Astrīda Jansone.

Skatu terase „Likteņdārzā“. FOTO Astrīda Jansone.

28. aprīlī Filharmonijas zālē atskan Latvijas slavenā vijolnieka Gidona Krēmera un kamerorķestra Kremerata Baltica Likteņdārzam veltīts labdarības koncerts. Koncerta norisi vada Likteņdārza sens draugs un labvēlis Latvijas TV žurnālists Jānis Geste. Viņš pastāsta publikai, kas Likeņdārzā septiņu gadu pastāvēšanas laikā ir padarīts. Pirmais lielais darbs bija ābeļu alejas izveidošana, tad zemes nolīdzināšana un kociņu stādīšana, uzsākta amfiteātra būvniecība. Pagājušā gadā uzbūvēta skatu terase, iesākta draugu alejas izbūve ar piemiņas bruģakmeņiem un izvietotas skolēnu vēlējumu plāksnītes, izveidojot novēlējumu sienu.

Koncerts ir brīnišķīgs, un es to klausos gandrīz elpu aizturējusi. Koncertu iesāk orķestris ar kompozīciju Epifānija, ko komponējis jau pasaulē pazīstamais latviešu komponists Pēteris Vasks. Tas ir skaists, melodisks un latviešu tautas dziesmu motīviem bagātināts skaņdarbs, kas aizkustina visus klausītājus. Tad neviltotu publikas sajūsmu izpelnās Gidons Krēmers ar savu vijoli, kad kopā ar orķestri spēlē vairāku komponistu veltījumu Gidona saulskaņas. Publika ir tiešām sajūsmā un ar skaļiem aplausiem izpelnās vienu piedevu. Ar visu to koncerts beidzas daudz par ātru, bet mēs visi esam gatavi klausīties vēl un vēl.

Pēc koncerta ir mākslas darbu izsole. Agrāk es nekad izsoli neesmu redzējusi, tad palieku arī uz to. Par izsolītāju gan neesmu pieteikusies, jo tagad vairāk gribu tikt no lietām vaļā, nekā kaut ko jaunu iegādāties. Izsoles pircējiem pavisam ir piedāvāti 76 darbi – izcilu cilvēku rokraksti, dokumenti, monētas, fotogrāfijas, grafikas, gleznas un dizaina priekšmeti, plakāti, porcelāns, rotas un tēlniecības darbi. Arī es dažas lietiņas esmu izsolei uzdāvinājusi. No izsolē izliktajiem 76 darbiem, diemžēl pircējus atrod tikai 49. Starp tiem arī mani trīs, un par to esmu priecīga.Trīs lietiņas man mājās mazāk ko vākt.

Likteņdārzs ir viena no manām 4 mīlestībām Latvijā. Esmu tur bijusi vairākkārt un katru reizi esmu priecājusies par to, ka tur veidojas viens no Latvijas (ne pasaules) 7 brīnumiem. Ar katru reizi tur redzu, ka atkal kaut kas jau ir padarīts. Kad tur aizbraucu un izkāpju no mašīnas, redzu, ka pelēko akmeņu kaudze Pelēkā saulrieta krāvumam pie amfiteātra ir jau stipri lielāka, un nevaru sagaidīt, kad tie visi atradīsies Daugavas krastā jau pabeigtā amfiteātra priekšā.

Kad lēnām eju pa lielo ceļu, tad varu priecāties par skaistajiem kociņiem, kas nu jau izveidojuši mežu no vairāk nekā 1500 kociņiem. Tur aug piemiņas eglīte manai Memmītei, ozoliņš manam Papiņam, kļaviņa māsiņai Vijolītei un ābelīte Laimonītim. Varbūt būs jāiestāda ķirsis pašai, jo kas gan priekš manis to stādīs? Tuvie radi visi dzīvo Amerikā.

Pa ceļam jāapstājas arī draugu alejā pie bruģakmeņiem izbruģētās ceļa daļas. Draugu jeb bruģakmeņu ceļš ir ābeļu alejas ieskauts un aizved uz amfiteātri. Ceļā man jāatrod pašas, vecāku un citu radu bruģakmeņi. Zinu, ka tur man pa virsū staigās tikai labi ļaudis, jo sliktiem Likteņdārzā nav ko meklēt.

Tikai mazliet tālāk pa šo pašu ceļu ir novēlējumu siena, kur uz dzelzs stienīšiem ir savērti daudz, daudz laba vēlējumu Latvijai pēdējā dzimšanas dienā. Tos uz koka plāksnītēm izveidoja skolnieki no visas Latvijas. Pagājušā gada 9. novembrī es arī tur trīs burvīgus vēlējumus uzvēru. Pieņemu, ka šogad bērni to darīs atkal.

Tūlīt aiz šīs sienas man jāpagriežas pa kreisi un tad jāiet labu gabalu, lai atkal nonāktu pie Daugavas krasta. Apmēram pusceļā es paeju garām Sirdsakmenim. Kā es lasu pēdējā informācijas bukletā: „Tā ir iemīļota vieta jaunajiem pāriem un laulību ceremonijām. Skulptūras spēks mīt aicinājumā sajust gadsimtiem krāto akmeņu enerģiju un savienoties simboliskā klusumā ar gleznaino ainavu. Nozīmīga ainavas daļa ir kāzu mežs. Tas atrodas netālu no „Sirdsakmens“, un to veido jaunlaulāto iestādītie kociņi. Mežs ir daļa no tautas nākotnes; Mīlestības spēka stiprināts, tas aug arvien kuplāks.“ Zinu, ka tur jau 17 pāri ir salaulājušies, un es ceru, ka viņi būs laimīgi kopā līdz mūža vakaram.

Iepretim otrā pusē ceļam paredzēts Kalns – pļavas ziedu lauks. Kā rakstīts bukletā: „Tas veidos ainavu, kas atvērta debesīm, ievedot bezgalīgā debesjuma un pļavas ziedu gammā. Ziemā ziedu lauks simbolizē pagātni, bet pavasarī – dzīvības enerģiju un drosmi pavērties nākotnē.“

Vēl gabalu tālāka esmu Daugavas krastā, un tagad pagrieziens pa labi, un drīz vien jau esmu pie Likteņdārza pirmās pastāvīgās ēkas – Skatu terases. To atklāja pagājušā gada 9. novembrī, tagad tai apkārt apstādīti daudz košuma krūmu, kas zaļo un drīz arī uzziedēs.

Atpakaļ ejot, taisnā ceļā nonāku pie vietas, kas pamazām veidojas, un, kad pabeigs, būs amfiteātris. Tagad tur jau izbūvēti iekšējie celiņi un tā nosauktā asaru upe, kas aptvers amfiteātri. Tam garām atkal pa taisnu ceļu esmu atpakaļ mašīnu novietošanas laukumā un varu doties uz mājām.

Tagad sēžot pie sava datora, vēl uzklikšķinu Likteņdārzu YouTube vai Google portālā un varu dabūt bezgala daudz informācijas. Man gan tā vairs nav vajadzīga, jo es zinu, ka Likteņdārzs būs viena fantastiska vieta, kur simtiem un tūkstošiem brauks ne tikai latvieši vien. Tas kādreiz būs viena ļoti ievērojama tūristu pieturas vieta ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Jau tagad tur gada apmeklētāju skaits sniedzas pāri 100 tūkstošiem. Gandrīz varu iedomāties, cik to apmeklēs pēc gadiem.

Savu sajūsmu par Likteņdārzu gribu nobeigt ar vārdiem, ko atrodu Google portālā: „Gluži kā mūsu senči, latu pie lata liekot, mums sarūpēja Brīvības pieminekli, mēs nākamajām paaudzēm ceļam „Likteņdārzu“. Tā centrālais simbols ir bruģa aleja, kuras izbūvē aicinām piedalīties visus Latvijas iedzīvotājus. Ziedojot Ls 5, alejā tiks iebūvēts unikāls, no Latvijas pelēkā akmens tēsts bruģakmens ar iegravētu Tavu vai kāda Tev mīļa tuvinieka vai drauga vārdu un uzvārdu. 2018. gadā Latvijai apritēs 100 gadu un tautas veidotais „Likteņdārzs“ būs dāvana mūsu bērniem un mazbērniem valsts dzimšanas dienā“. Tagad zinu, ka no biļešu tirdzniecības, izsoles un ziedojumiem uz vietas tika iegūti 22 360 lati, ko izlietos Likteņdārza amfiteātra būvniecībai. Es esmu pārliecināta, ka Likteņdārzs dienās būs cienīgs savā būtībā līdzināties mūsu Brīvības piemineklim.

Astrīda Jansone
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI



Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com