Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Cilvēka dabā ir tiekties pēc labākas dzīves. Bieži redzam, ka nevarēsim to tikai ar saviem spēkiem sasniegt, tāpēc esam priecīgi pieņemt citu palīdzību. Cilvēks ir sabiedriska būtne, un sabiedrības pašā definīcijā ir vēlme sadarboties.

Tomēr gadās, ka šo vēlmi sadarboties var manipulēt tā, lai cilvēks darbojās pret savām interesēm.

Tuvojoties kārtējām vēlēšanām, var uznākt apmulsums dēļ piedāvājumu daudzveidības. (Tas attiecināms gan uz Austrālijas, gan Latvijas pašvaldību vēlēšanām, kas tuvojās). Tāpēc var iestāties pašaizsardzības mehānisms, un tā vietā, lai rūpīgi izvērtētu kandidātu un partiju atbilstību vēlētāja interesēm, tas vienkārši balso par ierasto vai skaļāko kandidātu. Sadarbosimies, bet nedomāsim.

Vai arī pilnīgi uzdod savas piedalīšanās tiesības, un sapņo par diktatūras laikiem, kad neviens netraucēja ar prasībām piedomāt un izšķirties. To redzējām pirms nedaudz gadiem, kad Latviju apvirmoja runas par jaunu vadoni, kā kandidātus minēdami Šķēli, Lembergu vai tamlīdzīgu. Retāk Repši vai Godmani. Mūzikls Vadonis bija topā. Un to atkal redzējām pirms nedēļas, kad sumināja vēsturisku Latvijas vadoni, aizmirstot, ka viņa laikā cietumā sēdēja gan kreisā spārna, gan labā spārna piekritēji. Sadarbosimies un neiebildīsim.

Vēl bīstamāka parādība ir kaimiņvalsts bijušā vadoņa slavināšana, un aizmiršana par to, kas patiesībā notika Latvijā kara laikā un pēc kara. Populāri kļūst maldi par labiem padomju gadiem, kad visu varēja atļauties pat pensionārs un nekas netrūka. Ka šis apgalvojums ne tuvu neatbilst patiesībai, netraucē šī viedokļa popularizētajiem, jo viņu dienas kārtībā nav latviešu tautas labklājība.

Vieglāk, patiešam, ir paļauties propagandai līdz tam mirklim, kad pats sēdi tur, kur labāk nesēdēt. Sadarbosimies, bet, vienalga, sēdēsim.

Pašvaldību vēlēšanas ir svarīgas, un ne visi kandidāti ir vienlīdz vēlami. Vai patreizējā pašpārvalde ir bijusi atklāta? Vai jūs zināt, un esat apmierināti ar tās līdzšinējo darbību? Balsojiet ar prātu un sirdi!

Demokrātija nav ne tuvu perfekta, un latviešiem ir bijis maz iespēju to izmēģināt un pielāgot savām vajadzībām. Visos laikos valdība sevi slavēs, bet demokrātijas jēga ir tāda, ka drīkst, balsojot, klusi un anonīmi iebilst pret šo pašslavēšanu un ielikt citu valdību tā vietā. Nav jāņem ieroči rokās.

Sadarbojieties balsojot!

GN
2013. g. 22. maijā