Pāri Nulaboram uz Pertu

No kreisās: Ints Puķītis, Val Purvinska, Margota Puķīte. FOTO Jānis Purvinskis.

Kad aprīļa beigās Ints un Margota Puķīši izbrauca no Adelaides, tad sākās viņu sen lolotais nodoms, pēc visiem viņu ceļojumiem apmeklēt arī Pertu. Tie bija izdzīvojušies gan pa Latviju, gan Ķīnu, bet tālajā Pertā nebija vēl bijuši. Nolēmuši braukt, cik vien iespējams gar Austrālijas krastu.

Nu tad tas ceļš viņus noveda arī uz plašo Nulabora tukšumu, kurš tik tukšs tīri vis arī neesot. Lielie meža puķu lauki un dažādie Austrālijas dzīvnieki atvieglo vienīgo, taisno ceļu, kuram nu gan vajadzētu beigties tepat aiz nākošā uzkalniņa – nekā; – varbūt tad aiz nākošā?  – utt. tikai uz priekšu. Kad nu beidzot Dienvidaustrālijas un Rietumaustrālijas robeža ir pārbraukta, tad droši var teikt, ka nu esam Ārzemēs. Norsmana (Norseman) ir sasniegta, tad tagad jāizšķiras: pa labi uz zelta kalniem vai pa kreisi – uz jūru. Nolemts bija: gar krastu, tad jau pa kreisi vien jābrauc.

Pēc apmēram 200 km skaistā, balto jūrmalas smilšu līču pilsēta – Esperance. Bija vērts tur braukt. Nu jau viņi ir Dienvidu Okeāna krastā un var doties tālāk uz Albāniju. Albāniju, ne jau El vai Olbāniju. No turienes tikai uz rietumiem, tikai uz rietumiem cauri Dānijai (Denmark), garām milžu kokiem (Valley of the Giants), kur var staigāt pa koku galotnēm. Bet to jau Puķīši ir izmēģinājuši Viktorijā. Tad nu uz vīna pilsētu Margrietas upi (Margaret River), un skaistais kuģīša brauciens pa Donelī upi (Donnely River). Beidzot jau esot tālākā rietumu punktā uz kartes – Dabaszinātnieka rags (Cape Naturalist) un Līvina rags (Cape Leewin), un ceļš ved uz lielpilsētu Banberiju (Bunbury). Nu gan tie rietumnieki sagudrojuši jocīgus vārdus, bet neko darīt, tādi nu viņi ir.

Trešdien, 5. maija pēcpusdienā jau ir Mandžurā (Mandurah), kur pie dzelzceļa stacijas viņi satiek Purvinsku Jāni un dodas uz viņa dzīvokli atvaļināto ciematā. Vakarā jāiet uz Bingo spēli, kur visiem par prieku arī drusku laimējās.

Nākošajā dienā atpūta no ceļojuma un ātra apskate, kā dzīvo baņķieri, ārsti un advokāti savās vasarnīcās pie kanāla ar kuģīti pie durvīm. Arī latvietim ir māja okeāna krastā, no kuras var gandrīz ielekt jūrā un, ja nu tā labi apskatās, var gandrīz saskatīt Dienvidāfriku.

Nu Jānis ved uz Fremantli, kur pēc kārtīgas pilsētas apskates no augstākā apkārtnes kalna (Monument Hill) kā uz delnas var redzēt ne tikai šo ostas pilsētu, bet arī pašu Pertu, tuvējās salas un kalnu grēdas. Slavenais Fremantles cietums ir tepat pie kājām. Nu pēc kārtīgas svaigo zivju maltītes zvejnieku ostā dodamies uz Fremantles ostu apskatīt daudzos iegravētos vārdus Sveicienu sienās (Welcome Walls). Šeit ierakstīti ceļotāju vārdi, kuri izkāpuši šajā ostā un uzsākuši jaunu dzīvi. To starpā arī mēs dīpīši. Šī siena ir tieši pie Jūras muzeja (Maritime Museum), kur arī redzējām slaveno Australia II laivu, kura uzvarēja Amerikas kausu.

Nākamā dienā dodas uz Latviešu centru, kur apskatīja Latviešu biedrības grāmatu galdu, Centra zāli, Goda konsula Konsulāta telpas un vispār Centru, kurš tika būvēts tieši un tiek lietots sevišķi visu latviešu vajadzībām.

Tad drīz pēc vēl pāris pavadītām dienām, apskatot Pertu un tās apkārtni, Puķīši kāpa vilcienā un devās atpakaļ uz austrumiem, uz Adelaidi. Nu Rietumi bija apskatīti, kāds būs nākamais ceļojums? Paldies par apciemojumu! Mēs vienmēr esam priecīgi sagaidīt ciemiņus to Tālajiem austrumiem.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“