Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Bieži liekas, ka Latvijas politiskā dzīve grozās ap dažiem noteiktiem datumiem. Šai gadalaikā tie ir 16. marts un 9. maijs. Abu datumu nozīme ir stiepta visādos virzienos, lai apmierinātu datumu tulku politiskos ieskatus vai vēstures (ne)izpratni.

Abos gadījumos atzīmētie notikumi ir tikai netiešā veidā saistīti ar Latvijas valsti, jo Latvijas armija nepiedalījās Otrā pasaules kara cīņās, un Latvijas valsts neiesaistījās ne vienā, ne otrā karojošā pusē. Latvijas valsts un Latvijas tauta bija tikai cietēji, un mums nav nekādi prieki, ka viena vai otra Latviju okupējoša valsts būtu guvusi uzvaru pār otru.

Tāpēc jau 8. maijs Latvijā ir oficiāli noteikts par Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Šai dienā svinam vienas ļaunuma impērijas sabrukumu, bet četras dienas pirms tam, 4. maijā, atzīmējam Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu – pirmo oficiālo atsvabināšanās soli no otras ļaunumu impērijas.

Uz šī fona, Saeima 11. aprīlī pieņēma steidzamības kārtā pirmā lasījumā likumprojektu Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, papildinot likumu ar šādu tekstu:

„Publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem ir aizliegts: vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā), rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.“

Šādas normas jau ir likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem, tāpēc tām it kā nevajadzētu izraisīt lielas pārrunas. Tomēr debates Saeimā gāja, apmēram, paredzamās sliedēs. Saskaņas centra deputāti bija sašutuši, Igoram Pimenovam deklarējot: „Visa pasaule ar cieņu izturas pret Padomju armijas uzvaru karā“.

Lielākā problēma, manuprāt, ir izveidot saprātīgu formulējumu. 16. marta gājienā no Doma bija plakāts gan ar kāškrustu, gan sirpi un āmuru. Tie bija pārkrustoti, bet likums paliek likums.

Vēl vairāk, aizliegt kādu ideoloģiju ir neskaidri un bīstami. Ļeņins teica: „Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties“. Tieši šai daļai no komunisma ideoloģijas būtu labāk sekot nekā to aizliegt.

GN
2013. g. 18. aprīlī