Pavasara vēsmas no Latvijas

Palielināt / Enlarge

Anna Žīgure pie mikrofona. FOTO Andris Priedītis.

Palielināt / Enlarge

Priekšā Maruta Voitkus Lūkina, aizmugurē Andris Priedītis, Aija Zichmane, Valda Gustava, Anna Velēda Žīgure, Elīze Jance. FOTO Vita Gaiķe.

Rakstniece un tulkotāja, diplomāte un atmodas laika politiķe, Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mazmeita Anna Žīgure vienmēr ir gaidīta viešņa Toronto latviešu vidū. Tāpēc nebija pārsteigums, ka Pūpolsvētdienas pēcpusdienā Latviešu Centra Toronto Kursas zāle bija ļaužu pilna.

Centra bibliotēkas vadītāja Aija Zichmane iepazīstināja ar viešņu, izmantojot viņas sarakstītās grāmatas, – Es stāstu par Latviju, kas atklāj rakstnieces nesaraujamās saites ar Latviju, un Marselīnu, kurā uzsvērti vecvectēva Stērstu Andreja latviskie uzskati un uz Sibīriju izsūtītās vecmāmiņas Elzas Stērstes dzīvesstāsts. Aija Zichmane raksturoja Annu Žīguri kā rakstnieci, kas arī šodienas presē nebaidās izteikt nepopulārus viedokļus.

Rakstniece savu runu sāka ar sveicienu nešanu no dzejnieces Astrīdes Ivaskas, ar ko kopā viņa pirmo reizi ieradās Toronto 1998. gadā un kas jūtas laimīga par savu izvēli pārcelties uz dzīvi Latvijā, kur aktīvi piedalās kultūras dzīvē.

Visa Annas Žīgures runa ritēja ļoti pozitīvā un uzmundrinošā noskaņā, uzsverot 21. martā pārkāpto Latvijas visilgākā neatkarības perioda robežu, pārsniedzot pirmās brīvvalsts laikā nodzīvotās 7883 dienas. Lai arī šos Latvijas valsts pastāvēšanas laikus nav iespējams salīdzināt, jo visa pasaule pa šo laiku ir mainījusies, tad tomēr rakstniece norādīja uz to spēcīgo mantojumu un vēsturisko atmiņu no pirmā brīvvalsts laika, kas cilvēkos bija saglabājusies visus okupācijas gadus un darīja iespējamu neatkarības atjaunošanu pagājušā gadsimta deviņdesmitos gados. Šobrīd Latvijai drošības sajūtu dod Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts statuss.

Kā vienu no aktuālākiem jautājumiem Anna Žīgure minēja pievienošanos eirozonai, un sabiedrībā Latvijā pašlaik ir diezgan stipras par un pret nometnes. Pašai diplomātei personīgi liekas, ka ceļā uz eiro latam vajadzētu pievienoties arī kādai no stiprajām Eiropas valūtām, gadījumā, ja eiro tiešām pienāktu beigas.

Anna Žīgure uzsvēra, ka Latvijai ir iespēja augt, ja būsim pietiekami saprātīgi. Viņa atzinīgi vērtēja pašreizējās valdības un Saeimas darbību, kas viņasprāt ir vislabākā, salīdzinot ar visām iepriekšējām, pirmā, kas tiešām domā par tautu, un pateicās Valdim Zatleram par drosmīgo soli atlaist Saeimu. Tomēr rakstniece arī atzīmēja lielo plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem, uzsverot, ka mazas tautas to nevar atļauties, un norādot, ka no nabadzības nāk gaudulība, un tautā valda uzskats, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Rakstniece atzīmēja, ka vajadzīgs kāds vienojošs spēks, kas uzturētu pozitīvu gaisotni, un kā veiksmīgu kopības sajūtas veidotāju minēja viņas aizsākto Lielās talkas tradīciju, kas šogad risinās ar moto Tīra Latvija sākas tavā galvā. Arī visi lielie šīgada kultūras sarīkojumi – dziesmu svētki, Jāzepa Vītola 150 gadu svinības, Edvarta Virzas 130 gadu atzīmēšana, Imanta Ziedoņa mēnesis maijā un citi ir pacilājoši notikumi.

Sakarā ar tuvojošajām pašvaldību vēlēšanām Anna Žīgure minēja sarunu ar Sarmīti Ēlerti, kas kandidē uz Rīgas domes priekšsēdes amatu un aicina visus latviešus, kam vien ir kāds īpašums Rīgā, ierasties Latvijā uz vēlēšanām 1. jūlijā un balsot par latviskām partijām, jo cīņa par Rīgu ir spraiga.

Kā jau visiem retiem viesiem no Latvijas, arī Annai Žīgurei nācās atbildēt uz dažnedažādiem jautājumiem, kas uztrauc šejienes latviešus, ieskaitot eksportu, finanses, lauksaimniecību, kultūras dzīvi un Eiropas Savienības politiku. Tā ir, kad mēs tik reti tiekam parunāt ar kādu dzīvu latvieti no dzimtenes...

Anna Žīgure bija ļoti priecīga mūs iepazīstināt arī ar savu mazmeitu Elīzi, kas šoreiz ceļo kopā ar viņu. Viņas abas pēc viesošanās pie Hamiltonas latviešiem dosies vēl uz kaimiņzemi Ameriku tikties arī ar turienes tautiešiem. Gaidīsim rakstnieci atkal citā reizē.

Vita Gaiķe
Laikrakstam „Latvietis“