Daugavas Vanagu dienas Pertā

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Ne tikai delegāti, bet arī publika. FOTO Jānis Purvinskis.

Palielināt / Enlarge

Delegāti strādā. FOTO Jānis Purvinskis.

Palielināt / Enlarge

DV delegātu sanāksmes delegāti ar viesiem. FOTO Imants Kronītis.

Ja pāris gadus atpakaļ Daugavas Vanagu nodaļa Pertā svinēja savu 60. dzimšanas dienu, tad vēl pagājušā gada nodaļas pilnsapulce valdei piekrita rīkot lielo pasākumu: DV delegātu sanāksmi. Ilgi mēs domājām un gudrojām, vai tas mums būs pa spēkam un nolēmām, ka nu vēl šo pēdējo reizi uzdrošināsimies. Nezinu, cik šādas pēdējās reizes mums vēl būs? Nu, lai nu kā, tad 15., 16. un 17. martā, Pertā notika šāda sanāksme. Ciemiņi no Austrālijas Austrumiem (Adelaides, Melburnas, Sidnejas un Kanberas) sāka ierasties jau ceturtdien, un pirmais īstais darbs jau sākās piektdienas rītā, kad vanadzes noturēja savu salidojumu. Par to un vispār par piektdienu, lai pastāsta kāds, kurš tur bija klāt, es mēģināšu kaut ko, kuru atceros labāk.

Tā nu sestdienas agrā pēcpusdienā ierados Pertas Latviešu centrā, diemžēl jau tikai pēc svinīgā akta, kuram sekoja pusdienas. Kad mēs šeit, parasti pēc Kalpaka, Leģiona un Kurzemes cietokšņa atceres piedāvājam pa glāzītei vīna ar uzkodām, tad šoreiz, kad mums sabraukuši ciemiņi, vanadzes mūs jau ēdināja ar pusdienām. Bija tā saucamais aukstais galds. Bet nu izlase: cālis, šķiņķis, dažnedažādi salāti, rasols un pašu skābēti gurķīši un saprotams arī bārs bija vaļā, kur varējām iegādāties arī kaut ko slapju, ar ko visu noskalot. Nu spēj tikai visu salikt uz šķīvja, nu un tad, ja vēl kas gribējās, arī kafija un uzkodas bija dabūjamas. Diemžēl pusdienās pārāk ilgi nevarējām kavēties, jo tūlīt arī sākās lielā vanagu sapulce: Daugavas vanagu delegātu sanāksme, kuras dēļ jau visa šī nedēļas nogales padarīšana arī tika rīkota.

Bija prieks redzēt, ka ne tikai delegāti un sanāksmes vadība, bet bija saradušies arī labs skaits klausītāju publikā. Daugavas vanagu Austrālijas valdes priekšsēdis Jānis Priedkalns atklāja sēdi, ar klusuma brīdi atceroties pagājušā gadā jau mūžībā aizgājušos biedrus, vanagus un vanadzes, un tad nodziedot Daugavas vanagu dziesmas pirmo pantu. Sekoja Daugavas vanagu priekšnieka Andreja Mežmaļa un citi apsveikumi un laba vēlējumi sekmīgai sēdei.

Mandātu komisija ziņoja, ka ieradušies desmit delegāti, kuri pārstāv sešas (no septiņām) DV nodaļas Austrālijā (viena nodaļa delegātu nebija atsūtījusi). Pēc sēdes vadības izraudzīšanas, sēdi vadīja Ilmārs Rudaks ar sekretāriem Jāni Purvinski un Ilgu Vēveri un ar balsu skaitītājiem Gunāru Kaģi un Jūliju Bernšteinu. Sēde turpinājās ar Ilmāra Rudaka lietderīgu vadīšanu, noturot progresu dienas kārtības sliedēs.

DVAV priekšsēdis ziņoja, ka valde ir sastrādājusies ar DVCV un ar DV nodaļām Austrālijā, izsūtot saņemtās ziņas un savus sēžu protokolus. Abos gadījumos tomēr ir vēlama tuvāka ziņu izmaiņa. Daugavas vanadžu Austrālijas vadītāja Dr. Ilga Vēvere ziņoja par sekmīgi nupat noturēto vanadžu Salidojumu. Tā kā nozaru un nodaļu ziņojumi bija visiem izsniegti uz rokas, tie noritēja īsi un aši ar dažiem delegātu papildinājumiem.

Garākas pārrunas izraisīja DV īpašums Slokas ielā Rīgā un Centrālās Valdes sadarbības grūtības ar DV Pārstāvniecību. Abas lietas DVAV priekšsēdis pacels nākamā DVCV sēdē. DV gadskārtējā Ziedojumu vākšanas akcija šogad sāksies jau aprīlī. Kaut gan Lestenes Brāļu kapi nu ir pabeigti, tomēr blakus kapiem baznīcas remonts vēl prasa atbalstu un daudz darba.

Neskaidrības ir arī par grāmatas Latviešu Leģions saturu un tās izdošanu. Sanāksme arī sprieda par DVCV budžetu un tā sadali. Apsveicamu darbu veic jaunievēlētais DV priekšnieks Andrejs Mežmalis ar centieniem pavairot biedru skaitu un labāk sadarboties ar citām līdzīgu mērķu organizācijām Latvijā. Apsveicami ir viņa centieni aizsargāt Daugavas vanagu organizācijas godu no tās uzbrukumiem publiskos medijos. Ir paredzams, ka šādi uzbrukumi vēl pastiprināsies un mums uz tiem būs jāreaģē. Vai šim nolūkam nevajadzētu atklāt DV Aizstāvības Fondu? Visi šie jautājumi ir pārrunājami nodaļās un zemes valdē, un Centrālai valdei tos cels priekšā DVAV priekšsēdis savā nākamajā CV sēdē.

Nākamo DVAV delegātu sanāksmi nolēma rīkot 2014. g. martā, Adelaidē, bet 2015. gadā Melburnā. Adelaides delegāts Imants Kronītis pateicās Ilmāram un Pertas nodaļai par labi sarīkotu delegātu sanāksmi. Pertas vanags Jānis Blumbergs lūdza vārdu un tad īsumā pastāstīja savus piedzīvojumus, kad viņš un citi latviešu gūstekņi tika atlaisti no gūsta un tad nevarēja dabūt apmešanos latviešu bēgļu nometnēs, jo latvieši viņus tur neuzņēma. Ar to tad sanāksme bija arī beigusies.

Vakarā pēc lielā darba tika rīkotas vakariņas ar pēc jau pierastiem smaržīgajiem, garšīgajiem, skābiem kāpostiem, cīsiņiem un kartupeļiem ar piedevām. Saprotams, bārs atkal bija vaļā, slāpju dzesināšanai. Bet svarīgākais bija – adelaidiešu sagatavotais uzvedumu sniegums, kurš iesākās ar tieši šim gadījumam vanadžu sagatavotām un Ineses Laines diriģētām dziesmām. Cik varēja saprast (kaut gan pati neatzinās), tad lielāko roku šim uzvedumam laikam bija pielikusi Gunta. Pat tādi skaisti skeči, kuri mums lika ne tik vien pasmaidīt, bet pat kārtīgi izsmieties. Paldies par to. Ilga mums iemācīja daudz nezināmu un nedzirdētu latviešu valodas vārdu, kuri tika pasniegti kontekstā, lai tos varētu saprast. Paldies par latviešu valodas pavairošanu mums. Nu par to, cik latviešu sievas ir spējīgas no vienas tikšanās un viena teikuma saderināt, izprecināt, aizsūtīt uz Ameriku, dzemdēt dvīnīšus un pārdot veikalu, atstājot ciemu bez iespējas vairs pat nopirkt pienu, mums skaidri rādīja, liekās Adelaides vanadžu (nu vismaz) Dramatiskā Kopa. Mīļš paldies par to.

Tā nu liekās ar to vien nepietika. Imants atkal ņēma akordeonu rokā, un dziedājām gan jau vakar iesāktās, gan vēl šovakar atcerētās, mums vēl neaizmirstās latviešu dziesmiņas vai varbūt nu jau ziņģes. Visa diena un viss vakars aizritēja, ka i... saulīti neredzēji, jo pa Pertas Latviešu centru vien ņēmies, un nu vakars bija klāt, un mājas vēl tālu. Paldies devējiem, paldies draugiem un ciemiņiem un ar nepacietību gaidīsim jūs atkal ciemos citu gadu.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“