„Saskaņā ar sevi“

Svētdien, 10. martā Sidnejas Latviešu biedrības nams pulcināja mākslas, mūzikas un latvisko vērtību cienītājus. Tika atzīmēti vairāki nozīmīgi notikumi – Baltās zāles un latviešu mākslinieku gleznu izstādes Saskaņā ar sevi atklāšana, kā arī SLB biedru pēcpusdienas ietvaros kā viesmākslinieki, savas pasaules apceļošanas ietvaros, muzicēja Zigmars Liepiņš un Mirdza Zīvere.

Pēc saviesīgas sadraudzības un šampanieša glāzes nobaudīšanas ļaudis pulcējās Sidnejas Latviešu biedrības nama priekšpusē, lai nodziedātu Nevis slinkojot un pūstot, kam sekoja svinīga Baltās zāles atklāšana. Latviešu tautas tērpos ģērbti jaunieši namā ienesa Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Gaisā vēl jūtama svaigas krāsas smarža, kas sajaucas ar gleznu aromātu. Kāds no mākslas darbiem pārsteidzoši labi saplūst ar jauno tepiķi, kas izpelnījies atzinīgus novērtējumus, tāpat daudzi pārspriež, ka nu zāle izskatoties lielāka, plašāka; tas laikam jaunu un gaišo sienu dēļ. Pateicoties Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības priekšsēdētāja Ojāra Grestes darbam, jaunatklātā zāle ieguvusi tīkamu noskaņu, jo tajā izvietoti latviešu mākslinieku darbi, kas atceļojuši no dažādiem Austrālijas nostūriem. Jāpiebilst, ka šie darbi SLB namā apskatāmi līdz 25. martam, tad tie ceļos uz Jaundienvidvelsas Parlamenta namu, kur papildinās daudz iespaidīgāku mākslas izstādi no 28. marta līdz 26. aprīlim. Atklāšana 3. aprīlī plkst.13.00.

Pēc Jāņa Grauda un Ojāra Grestes uzrunas visi devās tālāk uz nama Lielo zāli, kurā tika saņemtas jaunas biedru kartes, baudītas SLB Dāmu komitejas sagatavotās gardās uzkodas un nerimstošas sarunas. Tomēr kā īpaši vienojošs faktors un spēks bija Latvijas mākslinieku – Zigmara un Mirdzas nelielā uzstāšanās. Kā viņi paši atzina – šoreiz šeit Sidnejā abi piestājuši tā garām skrienot, jo pēdējos gadus koncertus vairs nesniedzot, un pasaules apceļošana koncerttūru ietvaros arī beigusies; tagad abi devušies pelnītā atpūtā un vienkārši apceļo pasauli. Kad publika pieklust, atskan Mirdzas skanīgā un spēcīgā balss. Daži zālē dzied līdzi, citi dziļdomīgi klausās, vēl citi notrauš zosādu, kas radījusi vieglas un patīkamas tirpiņas pie kādas smeldzīgākas nots. Un izskan daudz tādu dziesmu, kas raisa sajūsmu un asaras: Staburadze, Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas, Nāk rudentiņis – visiem labi zināmas un mīļas dziesmas.

Arī pēc pasākuma cilvēki nesteidzas prom, gaisā valda tīkama noskaņa, un šķiet, ka šī diena, mākslinieciski un garīgi piepildītie mirkļi, ikvienu ir ievedusi kaut mazlietiņ ciešākā saskaņā ar sevi.

Materiālu sagatavoja

Bonija (Ilze Viļuma)
Laikrakstam „Latvietis“