Viņi ir nomodā par savu zemi

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Karoga ienešana. FOTO Kārlis Ātrens.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Jānis Priedkalns, maj. Juris Ābols, Imants Kronītis. FOTO Kārlis Ātrens.

Palielināt / Enlarge

DV Adelaides nodaļas Vanadžu ansamblis. FOTO Kārlis Ātrens.

Palielināt / Enlarge

DV Adelaides nodaļas vīru koris „Daugava“. Diriģente Astra Kronīte. Akordeonu spēlē Imants Kronītis. FOTO Kārlis Ātrens.

Palielināt / Enlarge

Ilga Vēvere un Imants Kronītis. FOTO Kārlis Ātrens.

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma programma.

„Es, Latvijas Republikas Jaunsargs, svinīgi solos, nežēlot savus spēkus un prātu labākas dzīves veidošanai manas dzimtās zemes Latvijas un tautas labā. Apsolos pēc labākās sirdsapziņas veikt Jaunsargu pienākumus. Augsim Latvijai.“

Latvijas Jaunsargu svinīgais solījums

DV Adelaides nodaļas Kalpaka un Leģiona piemiņas sarīkojumā 9. martā par Latvijas Zemessargiem un Jaunsargiem un Latvijas bruņoto spēku atjaunošanu pēdējos 20 gados pastāstīja adelaidietis, atvaļinātais majors Juris Ābols, un papildinošu informāciju sniedza Astra Kronīte.

Jaunsardzes un Zemessardzes izveidošanā ļoti svarīgu lomu spēlēja divi Austrālijas latvieši: majors Juris Ābols un nelaiķis melburnietis Jānis Vējiņš. Kad no Latvijas izvācās krievu armija, visas militārās apmācības vēl notika pēc Padomju armijas parauga un metodēm, kas nesaskanēja ar modernas rietumu zemes militārām vajadzībām un standartiem. Majors Juris Ābols, pārtulkodams Lielbritānijas Armijas kājnieku karaspēka vada taktikas mācības grāmatas latviešu valodā, lika pamatakmeni Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apmācību rokasgrāmatām, kuras tiek lietotas vēl šodien. Majors Ābols palīdzēja arī ar praktiskām apmācībām, piedalīdamies manevros. Stāstīto papildināja fotogrāfijas, grāmatas un filma.

Par savu lielo atdevi Latvijas bruņoto spēku izveidošanā 2012. gadā, Zemessardzes 20 gadu pastāvēšanas atcerē majoru Ābolu apbalvoja pulkv. Juris Zeibārts ar sekojošu ierakstu: „1991. gada augustā, kad sāka veidoties Latvijas Republikas Zemessardze, viss bija jāsāk no nulles – nebija apbruņojumu, nebija formas tērpu, nebija apmācību sistēma. Ļoti īsā laikā panākts ļoti daudz, un majora Jura Ābola ieguldījums apmācību sistēmas veidošanā ir nenovērtējams.“

Astra Kronīte pastāstīja par Latvijas Jaunsargu kustību, lai atspēkotu bieži dzirdēto kritiku par jaunās paaudzes patriotisma neizpratni un pilsoniskuma izjūtas trūkumu. Ir taisnība, ka daudzi aizceļo uz neatgriešanos, meklējot darbu un labāku dzīvi ārzemēs, un par tiem dzird daudz biežāk, nekā par tiem, kuri izjūt savu piederību Latvijai un apzinās savu pilsonisko pienākumu. Jaunsargu kustība ir Latvijas lielākā skolu jaunatnes organizācija (12 līdz18 g.v.), kura piedāvā bezmaksas interešu izglītības iespēju.

Rūpīgi izstrādātās programmas mērķi ir, „ieaudzināt, attīstīt un nostiprināt pozitīvas morālas īpašības, gribasspēku, pienākuma apziņu, Tēvijas mīlestību, biedriskumu, drošsirdību un disciplīnu, attīstīt fizisko sagatavotību un stāju, kā arī apgūt zināšanas un iemaņas, kādas nepieciešamas Latvijas Republikas aizsardzībai. Jaunsardze piedāvā jauniešiem pilnvērtīgu brīvā laika pavadīšanu un blakus militāro zināšanu pamatu apgūšanu, ar ko tā atšķiras no Skautu kustības“. (Citāts no Astras Kronītes teiktā). Jāapsveic kustības vadītāji un jāvēl viņiem spēku un izturību šo svētīgo darbu turpināt.

Sarīkojuma koncerta daļa iesākās ar DV Adelaides nodaļas Vanadžu ansambli Ineses Laines vadībā, nodziedot trīs dziesmas: Venta, Venta, Skaistākā jūra un Rindām auga ozoliņi. Vīru kora programma sākās ar dziesmām, kādas dzied paši karavīri, t.i. Ak Latvija, kur tavi dēli, Kas kaitēja nekaroti un Klusa, klusa latvju sēta. Autentisku skaņu piešķīra Imanta Kronīša akordeona pavadījums. Jāņa Norviļa Karavīrs (Liec zobenu zem galvas un dziļi neiemiedz) bija īsts pārbaudījums kora tenoru balss saitēm ar augsti uzņemto toni.

Piemiņas sarīkojums beidzās, kā parasti, ar Vanadžu sarūpēto kafijas galdu.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“