Daudz baltu dieniņu!

Palielināt / Enlarge

Priekšā jubilāre Lilija Rudzīte, aizmugurē mazmeita Valda, meita Gunta, ar dažiem no apsveikumu ziediem. FOTO no Rudzīšu ģimenes arhīva.

Mīļā Mildiņ!

Februāra mēnesī apciemot Brisbani nav prāta darbs. Laika apstākļi iziet galējībās: vai nu ar nemitīgām, tropiskām lietus gāzēm, kas beidzās ar plūdiem, vai ar sutu un svelmainu karstumu kā elles pievārtē. Taču, ja tieši februārī, mīļā mamma Lilija Rudzīte pārkāpj 90 gadu slieksni, tad svinēšana ir obligāta, un nedrīkst aizbildināties ar kaut kādām personīgām neērtībām; jābrauc, un jārīko balle.

Viesību sestdiena mūs sveica ar tādu elles karstumu, ka uz galda noliktais sviests drīz vien kļuva par tauku peļķi, un pat siers un dāvātās šokolādes sakusa putrā! Brisbanes Latviešu nama vienīgā vēsināšana nāk no vaļā atstātiem logiem un durvīm, bet ja ārā ir tikpat karsts kā iekšā... Baidījos par ēdieniem uz aukstā (ha!!) galda – gaļām, zivīm, salātiem – kaut nu viss uzturētos pietiekami svaigs. Atstājām ledusskapī līdz beidzamam brīdim, bet ar visu to, likās, ka momentā viss kļūst silts. Taču līdz šim neviens par vēdergraizēm nav sūdzējies.

Citādi viss gāja lustīgi. Ēdām, dzērām, Marijas Svilanes klavieru pavadījumā dziedājām un jubilāri suminājām kā mācēdami. Sanāca kopā vairāk nekā 55 viesu. Uz mazu brītiņu mamma pat uzgrieza valsi. Re, ko vēl var 90 gadu vecumā!

Galda lūgšanas vietā Māra Siksna nolasīja skaistu dzejoli – I. Gaides Es varu, un pat mammas kaimiņš, nelatvietis, piecēlās un visu kaimiņu vārdā mammu apsveica. Man vienmēr mazliet rūpes, kā austrālieši jutīsies mūsu vidū, jo viss notiek latviski, bet mūsu nelatviešu viesi visi vienbalsīgi deklarēja, cik viņi omulīgi jūtas un pateicās par viņiem parādīto godu, uzlūdzot viņus uz tik nozīmīgām viesībām. Labi, ka sasēdinājām viņus visus pie viena galda.

Blakus pāris runām, mammas dzīves stāstu parādīja uz lielā ekrāna, Ingas Česles sakopotā bilžu hronikā. Un puķes! Neiedomājami daudz un skaistas. Labvēļi gan sūtīja tās uz māju, gan ņēma līdz uz viesībām latviešu namā. Vienā buķetē vien bija trīs duči sarkanas rozes, otrā – divi duči dzeltenas. Un klēpjiem lilijas. Sanāca pilna istaba ar skaistiem ziediem. Kaimiņi palīdzēja ar vāzēm.

Jāsaka lielu paldies visām čaklajām rokām, kas palīdzēja ar viesību rīkošanu. Viens jau to nevar izdarīt, un mammas radi un draugi, sviedrus liedami, cepa tortes un kliņģeri, bīdīja mēbeles, veda dzeramos, palīdzēja virtuvē, klāja galdus un beigās nomazgāja traukus un saveda zāli kārtībā. Visiem liels paldies!

Mājās pārbraukušas, abas ar meitu Valdu tūliņ meklējām glābiņu peldbaseinā. Es parasti neesmu no peldētājām, bet šoreiz tā bija brīnišķīga veldze pēc lielā karstuma. Lietus sāka gāzt sestdienas naktī, un temperatūra tūliņ nokritās, bet tropiskie lietus brāzieni neatlaidās visu nākamo nedēļu, un pat tad, kad braucām atpakaļ uz Adelaidi, turpmākais laika pareģojums nekā laba nesolīja.

Ciemošanos Brisbanē nobeidzām ar Kalpaka piemiņas sarīkojuma apmeklēšanu. Šogad sanāk, ka divu nedēļu laikā būšu pieminējusi Kalpaku trīs reizes – Brisbanē, Adelaidē un Pertā. Pamatīgi pieminēts!

Visu labu, Gunta.