„Zvejnieka dēls“ Kanberā

Šī gada 26. janvārī Kanberas Latviešu biedrības (KLB) rīkotajā saietā tika rādīta pēc Viļa Lāča romāna Zvejnieka dēls* tāda paša nosaukuma filma.

Saietu ievadīja KLB priekšnieks Ēriks Ingevics, dodot īsu pārskatu par Latvijas filmām pirmā neatkarības laikā.

Runājot par Zvejnieka dēlu, viņš teica, ka filma ir uzņemta 1939. gadā un parādījās uz ekrāna 1940. gada sākumā dažus mēnešus pirms Latvijas okupācijas. To uzskatīja par labāko mākslas filmu pirmā neatkarības laikā. Tā arī bija populārākā filma Latvijā tanī laikā.

Pirms Zvejnieka dēla Latvijā tika uzņemtas vairākas citas filmas. Lielākā dala no tām bija īsfilmas – dokumentālas filmas un hronikas.

Pirmā mākslas filma, kas ražota Latvijā, bija Es karā aiziedams, ko uzņēma 1920. gadā. Tā bija mēmā filma. Ievērojamākā mēma filma bija Lāčplēsis, kuru uzņēma 1928. gadā. Tā atzīmēja Latvijas valsts 10 gadu jubileju.

Skaņu filmas parādījās 1930to gadu sākumā. Starp tām varētu minēt:

• Dzimtene sauc jeb Kāzas Alsungā,
• Brauciens pa ziedošo Zemgali,
• Sirmā Rīga.

Pirmā pilna garuma skaņu filma bija Tautas dēls (1934). Filma bija ar patriotiskiem motīviem, un tās darbība norisinājās Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu laikā. Šīs filmas lente ir gājusi zudumā. Iespējams, iznīcināta krievu okupācijas laikā.

Latvijas neatkarības pēdējā laikā tika gatavotas trīs citas mākslas filmas:

• Kaugurieši pēc Kārļa Zariņa romāna. Filma tika sākta 1940. gada sākumā, bet to pabeidza tikai pēc Latvijas okupācijas. Tā parādījās uz ekrāna Padomju Latvijas laikā.
• Aizsprosts pēc Pāvila Rozīša romāna. Šī filma arī tika sākta pirms krievu ienākšanas, bet netika nobeigta. Okupētās Latvijas valdība uzskatīja, ka tā nav piemērota tam laikam. Filmas lenta ir iznīcināta.
• Melanholiskais valsis par komponista Emīla Dārziņa dzīvi. Arī šī filma netika pabeigta un uz ekrāna nav redzēta .

Tā Zvejnieka dēls palika pēdējā un ievērojamākā filma, kas uzņemta un rādīta uz ekrāna pirms kara.

Pēc filmas noskatīšanās visi pakavējās pie kafijas un uzkodām.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“

* Viļa Lapenieka filmai Zvejnieka dēls uzņemta pēc Viļa Lāča populārā tāda paša nosaukuma romāna. Filmas pirmizrādē notika 1940. gada 2. janvārī „Splendid Palace“ kinoteātrī.

Scenārists un režisors: Vilis Lapenieks (pēc Viļa Lāča romāna), operators: Alfrēds Polis, komponists: Jānis Mediņš, mākslinieks: Artūrs Cimermanis, producents: Eduards Žebrovskis, Sabiedrisko lietu ministrija; 1940. g.

Lomās: Oskars – Pēteris Lūcis, Anita – Ņina Melbārde, Zenta – Milda Zīlava, Roberts – Hermanis Vazdiks, Fredis – Kārlis Lagzdiņš, Kļava – Ēvalds Valters, Banders – Valdemārs Švarcs u.c.

Filmas garums: 1h 55min.; formāts: 35mm, melnbalta.