Virsdiriģents no Līdēres

Palielināt / Enlarge

No kreisās: simtgadnieks Roberts Zuika savās mājās Kalamazū, ASV ar diriģentu Ivaru Cinkusu 2013. g. janvārī. FOTO no Ivara Cinkusa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Roberts Zuika. FOTO no Madonas Muzeja krājuma.

Palielināt / Enlarge

R. Zuika ar sievu un dēliem Korbijā, Anglijā. 1957. g. FOTO no Madonas Muzeja krājuma.

Palielināt / Enlarge

Vācijā 1985. g. Pirmais no kreisās brālis Kārlis Zuika, Roberts Zuika, sieva Austra un māsas meitas. FOTO no Madonas Muzeja krājuma.

Palielināt / Enlarge

Dziesmu svētku virsdiriģenti 1998. g. Otrais no labās Roberts Zuika. FOTO no Madonas Muzeja krājuma.

Palielināt / Enlarge

Roberta Zuikas vizītkarte.

Roberts Zuika ir viens no tiem mūsu novadniekiem, kas visus garos trimdas gadus centies uzturēt kordziedāšanas tradīcijas latviešu mītnes zemēs.

Diriģents dzimis 1913. gada 20. janvārī Līdēres Ambātos, Lielzuiku ģimenē. Mācījies Līdēres, Lubejas, Kusas skolās un 1936. g. absolvējis Rīgas skolotāju institūtu. Jau tolaik viņš dziedāja korī, piedalījās Dziesmu svētkos, strādāja par skolas pārzini Kocēnos un mācījās Valmieras mūzikas skolā. Tad arī nodibināja savu pirmo kori un vadīja Valmieras un Kocēnu latviešu biedrības korus.

II pasaules karš Zuiku ģimeni izkaisīja pa pasauli. 1943. gadā Robertu, tāpat kā brāļus, iesauca leģionā. 1944. g. 9. septembrī leitnants R. Zuika Dundagā nodibināja Rīgas pulka 2. bataljona karavīru kori. Pirmie 3 koncerti izskanēja Latvijas baznīcās, sekoja koncerts 18. novembrī Posendorfā, kad arī dziedāja novadnieka J. Norviļa Vakarjundu. 1945. g. bija jāatkāpjas uz Vāciju, sekoja angļu gūstekņu nometnes, bet arī šeit koris koncertēja. Gūstam beidzoties, darbība turpinājās Lībekā, dziedot gan latviešu, gan vācu publikai un piedaloties trimdas Dziesmu svētkos. Kora repertuārā vienlaicīgi bijis ap 80 vīru kora dziesmu, to skaitā J. Vītola Trimdā un J. Kalniņa Pavasara dienas pirmatskaņojumi. Pēc koristu lūguma J. Vītols šim korim uzrakstījis himnu – savu pēdējo darbu Kalējs (K. Skalbes vārdi).

1947. gada nogalē lielākā daļa kora dalībnieku aizceļoja uz Angliju, apmetās Korbijā, kur vienkopus iekārtojās darbā metālrūpnīcā. Četru gadu laikā notikuši 114 koncerti, trīskārt iegūta pirmā vieta angļu koru sacensībās. 1953. g. Velsā starptautiskā mūzikas festivālā koris starp pārējiem pacēla Latvijas karogu.

1948. g. Lībekā aizsaulē aizgāja profesors Jāzeps Vītols – komponists, konservatorijas rektors, un R. Zuika bija viens no pavadīšanas organizatoriem.

1961. g. R. Zuika pārcēlās uz ASV Kalamazū pie tuviniekiem, tur viņš nodibināja latviešu vīru kori, kas pārtapa par Kalēju. Diriģents strādāja arī ar jaukto kori Detroitā un Grand Rapidos, piepelnījās ar klavieru skaņošanu un pārbūvēšanu, labprāt spēlēja vijoli un – reizē būvēja savu māju. Viņš un praulēnietis mācītājs Vilis Vārsbergs bija iniciatori dziesmu dienām latviešu centrā Garezerā. Pirmā dziesmu diena 1967. g. kļūst par tradīciju.

1968. g. Latviešu koru asociācija ASV sāk izdot periodisku rakstu krājumu Latvju Mūzika, sākotnējais redaktors ir Valentīns Bērzkalns, bet adrese – R. Zuikas māja. Pēc redaktora nāves R. Zuika ieņem viņa vietu un pats daudz raksta par latviešu pasākumiem, mūzikas jaunumiem trimdā.

Esot trimdas mūzikas dzīves centrā, R. Zuika ir bijis koru virsdiriģents dziesmu svētkos Amerikā, Kanādā, Eiropā, Austrālijā; pēc neatkarības atgūšanas arī Latvijā.

Viņam līdzās allaž bijusi ģimene, kaut gan dēli Māris un Aldis nav gājuši tēva pēdās, abi ir ārsti.

1993. g. R. Zuika izpilda J. Vītola pēdējo vēlēšanos un organizē komponista un viņa dzīvesbiedres pārbedīšanu Latvijā.

Kopš 1996. g. Kocēnu pamatskolas absolventi saņem R. Zuikas dibinātu Apsīšu Jēkaba Goda balvu par centību, skolas goda un slavas vairošanu, kā arī braucienu uz kādu Nacionālās operas izrādi. Līdz 2007. g. to finansēja pats balvas dibinātājs, pēc tam šīs rūpes uzņēmusies bijusī valmieriete Rota Otto.

R. Zuika ir sakārtojis latviešu tautasdziesmu krājumu Lakstīgala, ko dāvanā saņēmušas arī Latvijas skolas.

Robertam Zuikam 2013. gada 15. janvārī piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts par izcilu un pašaizliedzīgu darbu latviešu kora mākslā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas izkopšanā un latvietības stiprināšanā Latvijā un pasaulē.

Tikko iznākusi arī mūzikas vēsturnieka, mākslas doktora, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieka Arnolda Klotiņa grāmata No zobena dziesma. Roberts Zuika un viņa vīru koris karā, gūstā un trimdā.

Ilze Gaujēna
Madonas muzeja speciāliste
Laikrakstam „Latvietis“