Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Deju svētki Rīgā

Arī Austrālijas dejotāji aun kājas uz deju

Laikraksts Latvietis Nr. 239, 2013. g. 13. janv.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Maruta Alpa, Gunta Rudzīte, Gunta Skuja. FOTO Gunta R..

Adelaides Kultūras Dienas (KD) apmeklēja vairāki izcili viesi no Latvijas, ar pašu Kultūras Ministri Žaneti Jaunzemi-Grendi priekšgalā. Dalībniekos redzējām pūšamo instrumentu grupu Mūza un Trio Šmite Kārkle Cinkuss. Ivars Cinkuss ne tikai diriģēja kora koncertā, viņš arī satikās ar dziedātājiem, kas plāno dziedāt 2013. g. Dziesmu svētkos Latvijā. Plašākai publikai neredzamas, tomēr ļoti nozīmīgas viešņas bija Maruta Alpa un Gunta Skuja; nozīmīgas tādēļ, ka šī gada Dziesmu un Deju svētkos Rīgā Maruta ir galvenā deju lieluzveduma rīkotāja, un Gunta ir deju skolotāja un horeogrāfe. KD laikā viņas pulcināja ap sevi tos dejotājus, kas taisās piedalīties svētkos Rīgā, un divos intensīvos mēģinājumos, iepazīstināja tos ar programmā paredzētajām dejām. Varētu teikt, ka Latvijas kultūras Slepenais dienests infiltrēja mūsu Kultūras Dienas!

Par sevi Maruta stāsta: „Dzimu Saulkrastos. Kopš 1992. gada esmu Latvijas Nacionālā Kultūrizglītības Centra dejas mākslas eksperte. Dejoju jau no trīs gadu vecuma gan baletu, gan tautas dejas. Studiju gados dejoju Latvijas Universitātes deju ansamblī Dancis, un Jāzepa Vītola Mūzikas Akadēmijā ieguvu maģistra grādu horeogrāfijā. Pirmo darba pieredzi guvu, strādājot Carnikavas Tautas namā par deju skolotāju 200 bērniem un pusaudžiem, bet šogad vadīšu Dziesmu un Deju svētku deju lieluzvedumu jau piekto reizi kopš 1993. gada. Ikdienas darbā koordinēju Latvijas deju grupu darbību, vadu seminārus un kursus, un organizēju deju koncertus un citus pasākumus. Esmu atbildīga arī par deju grupu vadītāju izglītošanu, deju krājumu sastādīšanu un izcilu dejas meistaru un horeogrāfu grāmatu izdošanu.“

Arī Saldū dzimusī Gunta Skuja ieguvusi maģistra grādu Jāzepa Vītola Mūzikas Akadēmijā, horeogrāfijas mākslas programmā, līdztekus dejojot Latvijas Universitātes tautas deju ansamblī Dancis, un tagad strādā ar divām Tautas deju grupām: Latvijas Lauksaimniecības Universitātes tautas deju ansambli Kalve un pašas dibināto, vidējās paaudzes deju ansambli Mārupieši. Šogad viņa būs Deju svētku virsvadītāja jau ceturto reizi. Guntas dejas tiek izpildītas gan Latvijas, gan diasporas deju svētkos.

Uz Rīgas svētkiem tiek aicināti dejotāji no visas pasaules, tādēļ Maruta un Gunta viesojās Adelaide, lai ar savām acīm redzētu Austrālijas dejotāju sniegumu, aplēstu braucēju skaitu un palīdzētu apgūt dažas dejas. Tautas deju sarīkojumā viņas sevišķi priecājās par Jautrā Pāra un Piektā Riteņa sniegumu, un par visjaunākās paaudzes līdzdalību, jo „...tas apliecina, ka dejas prasmes un tradīcija tiek pārmantota.“

„Deju mēģinājumos sastapām ļoti brīnišķīgus dejotājus, kuri ar lielu interesi un uzmanību centās apgūt jauno deju soļus, kustību kombinācijas un deju zīmējumus. Novēlam viņiem izturību un prieku, pavadot laiku mēģinājumos, lai deju svētkos viņi justos droši, un kopā ar Latvijas dejotājiem spētu gūt kopības izjūtu un gandarījumu par ieguldīto darbu,“ tā Gunta Skuja.

Deju svētkos, kam darbs rit jau trešo gadu, tēma būs Tēvu Laipas. Gunta un Maruta paskaidro:

„Galvenais, ko gribam sev un pasaulei caur deju pastāstīt ir, kādēļ vēl joprojām mēs latvieši, kas esam mazāk par divi miljoniem, joprojām vēl runājam latviešu valodā, dziedam un dejojam, valkājam savu tautas tērpu un no paaudzes paaudzē, turam godā savas tradīcijas.“

Rīkotājas sagaida 15 000 (!) dejotājus no visām paaudzēm gan no Latvijas, gan citām Eiropas zemēm un ASV, Kanādas un Austrālijas. No 2.-7. jūlijam laiks paies mēģinājumos, piecos koncertos un gājienā. Viņas sola parūpēties, lai mēģinājumu starplaikos un ballēs, dejotājiem būtu iespēja sapazīties un sadraudzēties ar Latvijas dejotājiem.

Arī kopkora koncerts atstāja dziļu iespaidu uz izcilām viešņām. Sevišķi esot aizkustinājušas dziesmas Manai tautai un Jāņu dziesma. Patika arī sadziedāšanās pēc koncerta.

Pēdējo vārdu jādod pašām viešņām:

„Mīļie dejotāji, Laras Brenneres un Markusa Dragūna vadībā, būsiet mīļi sagaidīti Latvijā. Iespēja būt Kultūras Dienās un kopīgos mēģinājumos mūs ir satuvinājusi, un, tiekoties Latvijā, mēs jau būsim kā draugi. Izsakām lielu pateicību Kultūras dienu vadītājiem Intai un Jurim Skābēm un Astrai Kronītei, Guntai Rudzītei un Larai Brennerei par mūsu uzņemšanu, lielo sirsnību un mīlestību.“

Sarunas ar Marutu un Guntu pierakstīja Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com