Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

13. janvāris

Laikraksts Latvietis Nr. 239, 2013. g. 13. janv.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Paldies visiem, kuri sveica laikrakstu Jaunajā gadā!

Kultūras dienas noslēgušās, gatavojamies nākamajām. Kultūras cikls turpinājās. Pēcsvētku laiks rod zināmu atslābumu, ko arī veicina Austrālijas siltā vasara.

Latvijā pēcsvētku laiks dažos gados ir izraisījis nevis atslābumu, bet gan aktīvu darbību. Šodien, 13. janvārī pirms 108 gadiem notika plašas demonstrācijas Rīgā, pieprasot politisku brīvību un ekonomisku uzlabošanos. Piedalījās ap 50 000 demonstrantu. Atgriežoties no mītiņa, demonstrantus pie Dzelzs tilta sagaidīja Krievijas armija, kura atklāji uguni, nogalinot 80 demonstrantus un ievainojot 200. Daudzi noslīka Daugavā, kurā iekrita plāna ledus dēļ.

Šai krievu varas brutalitātei dzejnieks Jānis Akuraters (vēlāk Tautas padomes deputāts un Latvijas valsts dibināšanas akta dalībnieks) veltīja savu slaveno dzeju Ar kaujas saucieniem uz lūpām.

Kā jau mēdz notikt latviešiem, mūsu vēsture tika piesavināta un sagrozīta, un šai dziesmai ir pielipusi komunistiskās propagandas smaka. Ir pienācis laiks attīrīt svešas varas maldīgo iztulkojumu un atkal dziedāt šo dedzīgo dziesmu, kas skaidri vērsta pret tā laika Krievijas okupācijas varu.

Vieta, kur notika šīs sadursmes jau pirmskara laikā tika nosaukta par 13. janvāra ielu, un nosaukums nav mainījies.

Ja 1905. gadā bija liela asins izliešana, tad 2009. gada 13. janvārī notika cita veida demonstrācija. Izrādot sašutuma par ministru prezidenta Ivara Godmaņa vadītās valdības rīcību un slikto ekonomisko situāciju, ap 10 000 demonstrantu pulcējās Doma laukumā. Daļa vēlāk devās Saeimas virzienā, demolējot mašīna, veikalus un metot bruģakmeņus Saiemas ēkas logos. Ir aizdomas par to, kas īstenībā rīkoja šo papilddemonstrāciju.

Ja policija un prokuratūra tai laikā izrādīja lielu aktivitāti, meklējot demolētājus, lai vestu tos uz tiesu, tad sausais atlikums šodien ir tāds, ka tikai viens no apsūdzētajiem, Ivans Mirahtanovs, izcieš reālu sodu. Pārējie pārsūdz tiesas lēmumus vai arī vienkārši nav vēl noķerti (kaut arī vārdi zināmi).

Tiesas procesus pamatīgi paildzināja Latvijā ierastā prakse, ka apsūdzētais vienkārši neierodas tiesā, un tāpēc tiesu atliek. Vai citur pasaulē šāda lieta tiktu pieļauta?

1905. gadā pieprasījām tiesisku valsti, un to pieprasām vēl šodien.

GN
2013. g. 13. janv.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com