Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Mārtiņa gailīši dancīti veda – izcili labi!

AL54KD Tautas deju uzvedums

Laikraksts Latvietis Nr. 238, 2013. g. 9. janv.
Māra Siksna -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL54KD400

Tautas deju uzvedums. Adelaides Latviešu bērnudārzs un pamatskola. FOTO Gunārs Nāgels.

Tautas deju uzvedums. Teicējs Māris Caune. FOTO Gunārs Nāgels.

Tautas deju uzvedums. „Stebere“ dejo Adelaides „Auseklītis“ un Melburnas „Ritenītis“. FOTO Gunārs Nāgels.

Tautas deju uzvedums. Mūzikas ansamblis „Vepons ov rok“. No kreisās: Tija Lodiņa, Ance Deksne, Mārtiņš Ozols, Ingus Purēns, Vēsma Putniņa, Valda Biezaite. FOTO Gunārs Nāgels.

Tautas deju uzvedums. FOTO Gunārs Nāgels.

Tautas deju uzvedums. Sidnejas „Jautrais pāris“ dejo „Āzīti“. FOTO Gunārs Nāgels.

Tautas deju uzvedums. Adelaides „Auseklītis“ un Melburnas „Ritenītis“. FOTO Roberts Birze.

28. decembrī, Austrālijas latviešu 54. Kultūras dienu tautas deju uzveduma beigās gandarīti smaidīja visa publika, dejotāji, muzikanti, kopu vadītāji un sarīkojuma organizētāji, un man, to aprakstot, ir prieks, ka varu galvenokārt lietot tikai slavas vārdus!

Ļoti informatīvā programma stāsta, ka „Nāk rudentiņis: Mārtiņa gailīši dancīti veda“ tēmai izvēlētās dejas sasaucās ar rudens darbiem un rudens svinībām Miķeļos un Mārtiņos. Rudens Latvijā ienāk ar košām lapu krāsām, bet tad pārvēršas miglainā, lietainā laikā ar darbu un dzīves pārcelšanos uz telpām, dienām sarūkot un satumstot. Uzveduma vadītāja Rasma Celinska visus šos elementus sakopoja skatītājiem saprotami un efektīgi.

Vispirms krāsu virpulī, deju kopas iepazīstinot, noplandījās brunči no visiem četriem Latvijas apgabaliem – svītroti no Zemgales un Vidzemes, balti no Latgales un koši sarkani un svītroti no Kurzemes. Tad visiem sirdis iesildīja mazie dejotāji, lepni savos pirmajos tautas tērpos vecākiem pie rokas, un Adelaides Latviešu skolas bērni sākuma rotaļās un dejās. Pirmajā daļā attēlotos lauku darbus un apjumības ar labu dikciju un attiecīgam tautas dziesmām paskaidroja teicējs Māris Caune un deju pieteicēja balss. Otrā daļa sākās klusināti ar Veļu laiku, bet kāpināja tempu, drīz vien pārejot uz Mārtiņdienas svinībām un ķekatām.

Dejai vajag mūziku, un dzīva mūzika nodrošina dzīvu deju. Vepons of Rok muzikanti tautas deju uzvedumu pavadīšanā jau sevi var pieskaitīt profesionāļiem. Nevainojama dikcija katrā dziesmā, dažādība instrumentu izvēlē no vienas dejas uz otru, iejūtība pret prasīto dejas noskaņojumu un mūzikas dažādība, kas tomēr nenojauc dejotājiem nepieciešamo drošību, ka ritmi un temps tiek noturēti. Nav viegli to saskaņot kopām, kuras gatavojas dažādās pilsētās, un ar muzikantiem tiekas tikai pirms uzveduma – man likās, ka visi dejotāji jutās labi!

Jauki bija redzēt 8 jaunu horeogrāfiju pirmizrādes un to, ka deju kopas izvēlas dejas, kas radušās citās pilsētās un Latvijā. Pelnītus aplausus izpelnīja Daila Šmita par sava pirmā darba pirmizrādi Seši mozi bundzenieki, ko viegli un veikli nodejoja Adelaides Auseklīša trīs pāri. Auseklītim citas jaunas dejas bija radījusi arī Rasma Celinska, atjautīgi veidojot soļus neparastam ritmam dejai Miķeļa dziesma, un Daila Šmita ar Ievu Daenki ātrā, jautrā dejā Putra. Labi, ka arī jau pieredzējuši horeogrāfi – Skaidrīte Darius, Juris Runģis, Iveta Rone un Naomi Vitersa (Withers) – vēl arvien rada savām kopām jaunas dejas, un novēlu tām visām ilgu mūžu un visiem bērniem vismaz reizi iet ķekatās ar Jura Runģa Āzīti!

Par katru kopu ir grūtāk rakstīt, tāpēc minēšu tikai mirkļus, kas man spilgtāk iekrita acīs. Vispirms jau krāsas – nenoliedzami lielais Melburnas Ritenīša skaits košos Alsungas tērpos bija spilgts kontrasts pret Kanberas Sprigulīšiem baltos Abrenes tērpos, un visām citām kopām. Priecājos par Ritenīša izvēli dejot Zigurda Miezīša Kurzemes pērkondanci viņa aiziešanas gadā, un it īpaši apsveicu meiteņu spēju uztvert un izvest dejā rituāla noskaņu. Melburnas Piektais ritenis spēja sacensties veiklībā ar gados jaunākiem dejotājiem gan Naomi Vitersas Nogodēju rudzus, miežus, gan Alda Sila Upe nesa ozoliņu dejās. Sidnejas Jautrais pāris pierādīja spēju savu ilggadīgo prasmi un pieredzi nodot arī jaunākiem dejotājiem, jo visi dejoja priecīgi un ar drosmi izmantoja ierobežoto skatuves telpu līdz pašai priekšai. Sprigulītis man sirdi iesildīja it sevišķi ar Eglītes deju, ko pati dejoju tās pirmizrādē 1972. gadā. Arī šoreiz Sprigulītis to nodejoja tikpat labi, kā jebkurš Saules Jostas sastāvs!

Ja jāpiemin, kas mazāk patika vai ko varētu uzlabot, tad varētu minēt horeogrāfijas Ai zaļāi birztaliņa un Man izauga divas vārpas, kuras man šķita neveiklas un neizskatīgas. Arī meiteņu puķu vainadziņi Vāverītē īsti neiederējās rudens tēmā. Muzikantu novietojums aizņēma skatuves priekšas trešo daļu, tā veidojot dziļu un nevienāda platuma dejas telpu, kur lielākām formācijām un kopējām dejām nepietika vietas. Bet tie visi ir sīkumi... jo uzvedums bija krāšņs un skaists. Paldies visiem dejotājiem, deju kopu vadītājiem, horeogrāfiem, muzikantiem un uzveduma rīkotājiem par skaisto Rudentiņu!

Māra Siksna
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI



Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com