Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


AL54KD noslēgušās

Latviešu kultūras svētki Austrālijā

Laikraksts Latvietis Nr. 238, 2013. g. 9. janv.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL54KD400

Dievkalpojumā mūzicē radošā apvienība „Mūza“. No kreisāš Pēteris Endzelis, Ints Dālderis, Sondra Lejmalniece. FOTO Gunārs Nāgels.

Dievkalpojumā piedalījās arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. FOTO Gunārs Nāgels.

LAAJ priekšsēdis Pēteris Strazds Atklāšanas koncertā. FOTO Gunārs Nāgels.

Atklāšanas koncertā. FOTO Gunārs Nāgels.

Pēc Atklāšanas koncerta. No kreisās: Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidijas priekšsēdis Pēteris Strazds, Ants Grende, LR kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēži Inta un Juris Skābe FOTO Gunārs Nāgels.

Pieņemšana pēc Atklāšanas koncerta. FOTO Gunārs Nāgels.

Atklāšanas ballīte. FOTO Gunārs Nāgels.

Mākslas un foto izstādi atklāj Anlijas pilsētas mērs Loklans Klains (Lachlan Clyne). No labās LAAJ prezidija priekšsēdis un izstādes rīkotājs Pēteris Strazds. FOTO Ilze Nāgela.

Mākslas un foto izstādes atklāšanā. No kreisās Andris Dārziņš, Dace Dārziņa, Juris Skābe. FOTO Ilze Nāgela.

Ģimeņu svētki un tirdziņš. Ilze Švarca. FOTO Ilze Nāgela.

Ģimeņu svētki un tirdziņš. FOTO Ilze Nāgela.

Ģimeņu svētki un tirdziņš. Slidināšanās uz ledus gabaliem. FOTO Ilze Nāgela.

Ģimeņu svētki un tirdziņš. FOTO Ilze Nāgela.

Sarīkojums „Lai dzied ģimenes!“. FOTO Gunārs Nāgels.

Teātris. No kreisās: Iveta Rone, Linda Ozere. FOTO Gunārs Nāgels.

Teātris. No kreisās: Andris Kariks, Iveta Rone, Jānis Čečiņš. FOTO Gunārs Nāgels.

No kreisās: Ivars Cinkuss, Andris Poga, Sondra Lejmalniece, Ints Dālderis, Pēteris Endzelis. FOTO Gunārs Nāgels.

Tautas deju uzvedums. „Paleciens“ – Skaidrītes Dariusas horeogrāfija. Piedalās Kanberas „Sprigulīts“, Sidnejas „Jautrais pāris“, Melburnas „Ritenītis“ un Adelaides „Auseklītis“. FOTO Gunārs Nāgels.

Tautas deju uzvedums. FOTO Gunārs Nāgels.

No kreisās: Ivars Cinkuss, Kristīne Kārkle-Puriņa, Edgars Kārklis, Zane Šmite. FOTO Gunārs Nāgels.

Saviesīgais vakars. FOTO Gunārs Nāgels.

Kopkora koncerts. Vīru koris diriģentes Astras Kronītes vadībā. FOTO Gunārs Nāgels.

Kopkora koncerts. Jauktais koris. FOTO Gunārs Nāgels.

Kultūras dienu kopkoris diriģenta Alda Sila vadībā. FOTO Gunārs Nāgels.

Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēži Inta un Juris Skābes pateicās pārējiem rīkotājiem. FOTO Gunārs Nāgels.

No kreisās: Inta Skābe, Andis Bērziņš, Juris Skābe. FOTO Gunārs Nāgels.

LAAJ informatīvā sanāksme. No kreisās: Astra Kronīte, Ilze Radziņa, LAAJ prezidija priekšsēdis Dr. Pēteris Strazds. FOTO Gunārs Nāgels.

LAAJ informatīvā sanāksme. No kreisās pie galda: Astra Kronīte, Ilze Radziņa, LAAJ prezidija priekšsēdis Dr. Pēteris Strazds. Sanāksmi uzrunā LAAJ Kultūras fonda priekšsēdis Dr. Aldis Putniņš. FOTO Gunārs Nāgels.

LR kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes referāts un tikšanās ar tautiešiem. FOTO Gunārs Nāgels.

Noslēguma balle. No kreisās: Ivars Cinkuss, Zane Šmite, Kristīne Kārkle-Puriņa, Edgars Kārklis, Ingus Purēns. FOTO Gunārs Nāgels.

Noslēguma balle. FOTO Gunārs Nāgels.

Noslēguma balle. No kreisās: Ināra Strazda, LAAJ prezidija priekšsēdis Pēteris Strazds, LR kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. FOTO Gunārs Nāgels.

Noslēguma balle. Bundzinieks Ingus Purēns. FOTO Gunārs Nāgels.

Šķiet nupat, nupat izskanēja AL 53. Kultūras dienas Melburnā, bet... divi gadi pagājuši, un 26. decembrī Adelaidē tika atklātas Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienas. Tās turpinājās 6 dienas un noslēdzās ar balli 31. decembrī.

Adelaidē bija sabraucis ne tikai liels pulks Austrālijā dzīvojošo latviešu un viņu draugu, bet arī tautieši no daudzām pasaules valstīm. Gandrīz it visus sarīkojumus apmeklēja Latvijas Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. Ir patīkami apzināties, ka Latvijas valdība izrāda interesi par saviem pilsoņiem, par ko liecina Kultūras ministres aktīva piedalīšanās un līdzdarbošanās Austrālijas Latviešu Kultūras dienās.

Atklāšanas dievkalpojumā piedalījās un sprediķi teica viesis no Vācijas – LELBĀL arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. Piedalījās prāvests Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson) no Sidnejas, bijusī adelaidiete mācītāja Helga Jansone no Amerikas, kā arī diakoni Jānis Priedkalns un Ivars Ozols no Adelaides. Dievkalpojumā bija arī Latvijas Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Dievkalpojumu kuplināja Mūza – mūziķi no Latvijas: Pēteris Endzelis, Andris Poga, Sondra Lejmalniece un Ints Dālderis, pie ērģelēm adelaidiete Lilita Daenke.

Kultūras dienu Atklāšanas koncertā Aneslijas koledžā kā pirmie vairāk nekā 250 klātesošos sveica KD rīkotāji Inta un Juris Skābe. Kultūras dienas atklāt tika lūgta Latvijas Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Atklāšanas koncertā uzstājās Trio Šmite Kārkle Cinkus un radošā apvienība Mūza no Latvijas, bijušais adelaidietis Gunārs Larsens ar meitu Rasmu no Šveices, kā arī folkloras ansamblis Jumalēni no Melburnas Jolantas Lārmanes vadībā.

Vakarā, apmēram, 250 dalībnieku un viesu pulcējās Adelaides Latviešu namā Tālava uz Pieņemšanu. Par to, lai visi justos gaidīti, rūpējusies bija Ināra Putniņa. Draudzīgā un priecīgā gaisotnē Atklāšanas ballītē, kuru rīkoja Zinta Līduma, satikās seni draugi, paziņas un viesi – gandrīz 200 – gan no dažādām Austrālijas pilsētām, gan arī no tuvākām un tālākām pasaules valstīm – Amerikas, Vācijas, Ķīnas, Jaunzēlandes un, protams, no Latvijas. Vakars pagāja draudzīgās sarunās, baudot garšīgus ēdienus un dzērienus, dejojot un uzdziedot.

27. decembris – Kultūras dienu otrā diena iesākās ar mākslas darbu izstādes atklāšanu. Tā tēma bija Austrālijas un Latvijas daba; izstādē savus darbus bija izstādījuši 35 mākslinieki ar 80 mākslas darbiem dažādās tehnikās – eļļas, akrila, akvareļa; grafikas darbi un fotogrāfijas. Izstādi atklāja tās rīkotājs – Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēdis Pēteris Strazds un Anlijas pilsētas mērs Loklans Klains. Latvijas Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende ar dzīvesbiedru un, apmēram, 70 izstādes apmeklētāju bija klāt atklāšanā.

Tās pašas dienas priekšpusdienā Aneslijas koledžas dārzos norisinājās Ģimenes svētki – īsts gadatirgus – Zelta Pūralāde. Apmeklētāju bija daudz, apmēram 200. Bērniem bija interesantas nodarbības, kuras bija organizējusi Iveta Leitase. Varēja iegādāties daudz un dažādas galvenokārt latviskas lietas, sākot ar Ilzes Švarcas darinātām sudraba rotaslietām un beidzot ar tautiskos rakstos adītām vilnas zeķēm, kuras, neskatoties uz to, ka Austrālijā patlaban ir silts un saulains vasaras laiks, tika nadzīgi pirktas. Gadatirgū bija arī daudz dažādas atrakcijas un nodarbes bērniem: piparkūku dekorēšana, ziedu vainadziņu vīšana, slidināšanās uz ledus gabala (īsta!).

Pēcpusdienā Adelaides Latviešu namā Tālava pirmo reizi KD ietvaros norisinājās sarīkojums – koncerts Lai dzied ģimenes! Apmēram 180 atsaucīgu skatītāju, ērti iekārtojušies pie galdiņiem, priecājās par priekšnesumiem. Izrādās, ka Austrālijā ir daudz varenu latviešu dziedošo ģimeņu, kuras uzstājās, dziedot un spēlējot dažādus mūzikas instrumentus. Dienas noslēgumā Sidnejas Latviešu teātra grupa izrādīja Anšlava Eglīša lugu Pēc kaut kā cēla, nezināma. Skatītāju zāle bija pārpildīta, un pēc izrādes kā pateicība aktieriem – Ivetai Ronei, Lindai Ozerei, Andrim Karikam un Jānim Čečiņam – skanēja ilgi, ilgi aplausi, kā arī ziedu veltes, kuras pasniedza Melburnas vidusskolas audzēknes Lija Andersone un Kārla Jaudzema. Skaistās dekorācijas bija veidojuši mākslinieki Vija un Pēteris Ērdmaņi.

Piektdien, 28. decembrī – Kultūras dienu trešajā dienā jau no paša rīta Ivars Cinkus – Latvijas nākamo – XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku virsdiriģents un Noslēguma koncerta Mežaparkā mākslinieciskais vadītājs tikās ar apmēram 50 latviešu dziedātājiem no dažādām Austrālijas pilsētām. Šie ir Austrālijas apvienotā latviešu kora Atbalss dalībnieki, kuri nākamvasar iecerējuši doties uz Latviju, lai piedalītos Dziesmu svētkos.

Pēcpusdienā ar lielu atsaucību tika uzņemti mūziķi no Latvijas – Pēteris Endzelis, Andris Poga, Sondra Lejmalniece, Ints Dālderis – Mūza. Izcilā izpildījumā viņi iepazīstināja vairāk nekā 150 koncerta apmeklētājus ar dažiem latviešu klasiskās mūzikas skaņdarbiem; speciāli šim braucienam un speciāli šim sastāvam Andris Poga bija aranžējis vairākas Emīla Dārziņa dziesmas, kuras dziedāja Ivars Cinkuss. Dārziņa Melanholisko valsi šādā aranžējumā daudzi dzirdējām pirmo reizi; lieliski. Pēc koncerta aplausi nevarēja vien rimties; kā vēlāk kāda skatītāja izteicās – „Mēs vēlētos, lai koncertam būtu vēl trešā un vēl ceturtā daļa...“

Šīs pašas dienas – piektdienas vakarā Adelaides Universitātes Skota teātrī norisinājās tautas deju uzvedums Nāk rudentiņis. Tajā piedalījās septiņas deju kopas no Adelaides, Sidnejas, Kanberas un Melburnas; pavisam, apmēram, 70 dejotāju. Sešu mūziķu grupa – Vepons ov rok – Vēsma Putniņa, Tija Lodiņa, Valda Biezaite, Inguss Purēns un Mārtiņš Ozols – Ances Deksnes vadībā, dziedot un spēlējot, pavadīja dejotājus. Mūziķi ir no dažādām Austrālijas pilsētām – Brisbanes, Melburnas, Sidnejas. Uzveduma teicējs Māris Caune. Uzveduma vadītāja Rasma Celinska bija sastādījusi interesantu programmu, iekļaujot tajā ne tikai daudzas Austrālijā labi pazīstamās horeogrāfes Skaidrītes Dariusas dejas, bet arī astoņas jaunas dejas, kas šajā vakarā piedzīvoja pirmuzvedumu. Vairāk nekā 560 skatītāju pildīja zāli un balkonu. Deju uzvedumā piedalījās 14 skolas bērni un 13 spēļu grupas mazuļi ar savu tēti vai māmiņu. Atkal – pārpildīta skatītāju zāle, atkal aplausi negribēja vien rimties – skatītāji bija sajūsmā par deju uzvedumu. Pēc koncerta notika Tautas deju apkūlības Hyde Park hotelī.

29. un 31. decembrī notika mēģinājumi Latvijas Deju svētku dalībniekiem. Maruta Alpa – dejas mākslas eksperte no Latvijas Nacionālā kultūrizglītības centra un tautas deju skolotāja Gunta Skuja bija atbraukušas no Latvijas, lai apmācītu tos tautas deju dejotājus, kas domā šogad braukt uz Latviju, lai piedalītos Dziesmu un Deju svētkos.

Sestdien, 29. decembrī jau astoņos no rīta Adelaides Latviešu namā Tālava uz Kopkora pirmo mēģinājumu pulcējās patiesi krietns pulks dziedātāju no visas Austrālijas un ārzemēm. Lielākais dziedātāju skaits šoreiz bija tieši no Adelaides, jo Kopkora koncerta vadītājs Aldis Sils koncertā bija aicinājis piebiedroties arī Adelaides Filharmonijas kora (Philharmonia Chorus) dalībniekus. Mēģinājums bija spraigs un ilga vairāk nekā četras stundas. Diriģenti Jolanta Lārmane, Marija Perejma, Lilita Daenke, Aldis Sils un Ivars Cinkuss deva dziedātājiem savus norādījumus.

29. decembrī kā viens no daudzajiem KD sarīkojumiem, bija arī referāts Latviešu rotu vēsture un to ornamenta simbolika, kuru vairāk nekā 60 apmeklētāju lielai auditorijai sniedza rotkale Ilze Švarca.

Vakarā Adelaides Latviešu nama Tālava Lielajā zālē vairāk nekā 200 apmeklētājiem koncertu sniedza Trio Šmite Kārkle Cinkuss no Latvijas. Notika viņu jaunā, Latvijā ieskaņotā kompaktdiska Gaviles atklāšana. Skatītāju pilna zāle, un ilgi, ilgi aplausi kā atzinība māksliniekiem.

Pēc šī koncerta sekoja pārsteigums – Juris Skābe iznāca publikas priekšā un iepazīstināja ar animācijas filmu, kuras autors ir latviešu izcelsmes kinorežisors Raijans (Ryan) Grobins; viņš latviski nerunā, bet viņu interesē latviešu senči un latviešu vēsture. Viņš veidojis filmu par Turaidas Rozi; šo teiksmu filmā latviešu valodā stāsta Astra Kronīte.

Dienas noslēgumā latviešu nama Tālava kafejnīcas telpās 4 muzikanti un vairāk nekā 130 KD viesu bija pulcējušies jautrā saviesīgā vakarā.

29. un 30. decembrī norisinājās Austrālijas Latviešu sportistu meistarsacīkstes (ASM) un 29. decembrī – kongress.

Svētdienas, 30. decembra KD aktivitātes no paša rīta iesākās ar ģenerālmēģinājumu Kopkora koncertam.

Priekšpusdienā Austrālijas Latviešu skolotāji pulcējās uz konferenci. Goda viesi skolotāju sanāksmē bija LELBĀL arhibīskaps E. E. Rozītis un Latvijas Kultūras ministre Žaneta Jaunzema-Grende.

Kā viens no KD centrālajiem notikumiem bija svētdienas vakarā notikušais Kopkora koncerts Adelaides Latviešu nama Tālava Lielajā zālē. Visas biļetes bija izpārdotas. Koris un kora koncerti allaž bijuši ļoti populāri – tie KD apmeklētāji, kas paši korī nedzied, bija atrodami publikā. Kopkora koncerta rīkotājs Aldis Sils par koncerta programmu stāstīja sekojošo: „...Es esmu izvēlējies dziesmas, es arī rakstu aranžējumus pavadītāju ansamblim, kas būs korim, un tas ir mans lielākais darbs. Pirmkārt, dziesmas, kas man ir mīļas no manas dziedošās pagātnes, it sevišķi tādas dziesmas kā Pērkons veda vedekliņu, Manai tautai un Ģērbies saule – vairāku iemeslu dēļ, jo tur katrai dziesmai ir sava nozīme manā pagātnē. Otrkārt. Tad, kad es beidzamo reizi biju Latvijā, es runāju ar Ivaru Cinkusu. Man jau bija dažas dziesmas no Dziesmusvētku programmas, un viņš ieteica, vai nevarētu vairāk, jo tad cilvēki varētu iemācīties tās dziesmas, un tad paši dosies uz Dziesmusvētkiem Latvijā. Tātad es dažas izvēlējos no tām. Treškārt, tad arī es atradu tādas dziesmas, kas varbūt nav dziedātas Austrālijā, bet ir labas kora dziesmas un ir vērts mūsu repertuārā tādas iekļaut.“ Dažas no Alda izvēlētajām dziesmām, kā piemēram Sasala jūriņa, bija pirmatskaņojums Austrālijā. Aldis turpina: „Sasala jūriņa es domāju ir viena no tām, un man arī ļoti interesē kora mūzikas vēsture un kā tā ir veidojusies. Sevišķi es vēlos cilvēkiem atgādināt, ka Pirmajos Dziesmu svētkos mēs dziedājām vīru kora dziesmas un daudzas no tām bija vācu valodā, baznīcas himnas un daudz no latviskā tur nebija, bet cilvēki aizmirst to. Tā ir mūsu pagātne, tā bagātināja mūsu mūziku, bet it sevišķi kā Sasala jūriņa; tur ir saliktas kopā tautas balsis kopā ar kora dziedāšanas tehniku. Es domāju, ka tas ir kaut kas fantastisks un jauns. Tas ir tas, kas vedīs mūsu kora dziedāšanu tālāk.“

Koncertā skatītāju rindās bija arī Kultūras ministre no Latvijas Žaneta Jaunzeme-Grende un arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. Varētu teikt, ka Adelaides Latviešu nama Tālava Lielā zāle bija ne tikai cilvēku pilna, tā bija pārpildīta – vairāk nekā 540 skatītāju, bet kopā ar 160 koristiem, mūziķiem un visiem čaklajiem palīgiem, kas rosījās namā, šī vakara dalībnieku skaits bija prāvs.

Koncertam iesākoties, visi klātesošie nodziedāja Latvijas valsts himnu Dievs, svētī Latviju! diriģenta Alda Sila vadībā. Piecas dziesmas diriģentes Astras Kronītes un Ivara Cinkusa vadībā nodziedāja apvienotais vīru koris. Koncertu turpināja apvienotais Austrālijas latviešu koris, nodziedot piecas dziesmas; diriģenti: Aldis Sils, Marija Perejma un Jolanta Lārmane. Koncerta pirmajā un arī otrajā daļā dzirdējām arī viesus Trio Šmite Kārkle Cinkuss gan kā solistus kora dziesmām, gan starpspēlēs. Ivars Cinkuss pildīja divas lomas; viņš bija ne tikai diriģents, bet arī solists. Kopkora diriģenti bija Astra Kronīte, Aldis Sils, Marija Perejma, Jolanta Lārmane, Lilita Daenke un Ivars Cinkuss. Koncerta otrā daļā koristiem pievienojās 44 Adelaides Filharmonijas kora (Philharmonia Chorus) dalībnieki, un diriģentes Lilitas Daenkes un Alda Sila vadībā izpildīja 8 dziesmas. Programmas izskaņā pēdējai dziesmai Pūt, vējiņi! pievienojās arī vīru kora dalībnieki.

Kopkora koncertā dziesmu pavadījumu izpildīja instrumentālais ansamblis (Džeisons Hamonds (Joseph Hammond), Džosefs Stīrs (Joseph Steer), Džakija Kariasa (Jacqui Carias), Louis Cann, Louis Todd, Ben Finnis). Programmas pieteicējas koncertā bija Daila Šmite un Liene Brūna.

AL54. KD rīkotāji Inta un Juris Skābes pateicās pārējiem KD rīkotājiem – īpaši rīcības komitejai (vicepriekšsēdis Andis Bērziņš, sekretāre Mārīte Rumpe un viņas palīdze, kā arī informācijas nodaļas vadītāja Rudīte Bērziņa, kasiere Ināra Strazda, viņas palīdze, kā arī KD Noslēguma balles vadītāja Ģinta Orčarda (Orchard), Latviešu Nama kooperatīva pārstāvis Ints Puķītis, diakons Ivars Ozols, Kopkora vadītājs un Sadziedāšanās vakara vadītājs Aldis Sils, Kopkora koncerta un Sadziedāšanās vakara administratore Zinta Ozoliņa, atbildīgais par teātra izrādi Ēriks Strauts, Tautas deju uzveduma vadītāja Rasma Celinska, Bērnu priekšpusdienas rīkotāja Iveta Leitase, tirdziņa rīkotāja Vizma Skābe-Boag, mākslas izstādes rīkotājs Pēteris Strazds, Pieņemšana KD pirmajā dienā – Ināra Putniņa, Atklāšanas ballīte – Zinta Līduma, KD mājas lapas dizains un uzturēšana Gunārs un Ilze Nāgeli, Programmas grāmatiņa – Ilze Radziņa un Kirsten Jones; Ilze Franka, Margota Puķīte, Rūdis Dancis.).

AL 54. Kultūras dienu rīkotāji Inta un Juris Skābe nodeva Kultūras dienu karogu nākamo KD rīkotājam Jānis Čečiņam, kas sacīja sekojošo: „... Pirmās Kultūras dienas tika rīkotas godinot pagātni un ar cerīgu skatu nākotnē! No šiem pieticīgajiem, bet tik ļoti nozīmīgajiem iesākumiem, pamazām mēs, Austrālijā dzīvojošie latvieši, esam izveidojuši svētkus kas mūs stiprina un vieno – un ne tikai šajā kontinentā vien, bet vieno arvien ciešāk ar latviešiem visā pasaulē. [...] Šīs Kultūras dienas bija tiešām izcilas, te bija ierastais un jaunais. Te bija māksla un te bija draudzība. Par to liels paldies visiem dalībniekiem un darba darītājiem. Bet īpaši liels paldies pienākas Intai un Jurim Skābēm.[...] Aicinu jūs visus pēc diviem gadiem uz Sidneju, uz cerību pilnām Austrālijas Latviešu 55. Kultūras dienām!“

Noslēgumā koris Alda Sila vadībā nodziedāja J. Mediņa Tev mūžam dzīvot, Latvija. Publikā esošie piecēlās kājās un pievienojās dziesmai. KD Kopkora koncerts bija izskanējis, bet nebeidzās dziesma. Pēc koncerta nepilnas stundas laikā Adelaides Latviešu nama Tālava Lielā zāle tika pārkārtota – krēslu rindas pazuda. Skatītāji un arī koristi – vairāk nekā 300 dalībnieku apsēdās pie galdiem. Pēc garšīgu, īsti latvisku vakariņu (neiztrūka pīrādziņi) nobaudīšanas, Sadziedāšanās vakars varēja sākties. Aldis Sils ieņēma vietu pie dziesmu klades, uz ekrāna parādījās dziesmu vārdi, un pianista pavadījumā viena pēc otras tika skandētas tautā zināmas, pazīstamas un iemīļotas dziesmas. Vienā brīdi dziedāšanai pievienojās lustīgas dejas.

31. decembra priekšpusdienā Latviešu namā notika LAAJ atklāta informatīvā sanāksme, kam sekoja turpat divu stundu garais LR kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes referāts ar pārrunām.

Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienu noslēguma sarīkojums Nacionālajā vīna centrā notika 31. decembrī – Noslēguma balle, kurā piedalījās apmēram 230 viesu un 5 mūziķi – Trio Šmite Kārkle Cinkuss, Edgars Kārklis un melburnietis Inguss Purēns; ballē viņi spēlēja un dziedāja latviešu dančus un dejas ar tautas, populārās mūzikas un roka melodijām, bija arī dažas pazīstamas dziesmas angļu mēlē.

Mūzikai un dziesmām skanot, arvien pilnu dejas grīdu vakars pagāja dejās, un Jaunā gada pirmā stunda piedancoja klāt jautrībā un draugu pulkā.

Sācies jaunais – 2013. gads; laimīgu Jauno gadu!

Ilze Nāgela
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com