Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Saruna ar diriģentu Aldi Silu

Būs interesantas un jaukas Kultūras dienas Adelaidē

Laikraksts Latvietis Nr. 234, 2012. g. 12. dec.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL54KD400

Aldis Sils Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienās Melburnā 2010. gadā diriģē J. Vītola „Gaismas pils“. FOTO Gunārs Nāgels.

Aldis Sils Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienās Melburnā 2010. gadā diriģē J. Vītola „Gaismas pils“. FOTO Gunārs Nāgels.

Aldis Sils Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienās Melburnā 2010. gadā diriģē J. Vītola „Gaismas pils“. FOTO Gunārs Nāgels.

1982. g. Kultūras dienās Kanberā. No kreisās: Ilma Siksna, Lia Sils, Aldis Sils, Daina Sils, Zinta Siksna. FOTO Maija Sils.

1983. g. Kultūras dienās Melburnā. No kreisās: Ieva Saule, Aldis Sils, Daina Sils. FOTO Maija Sils.

1988. g. Kultūras dienu Brisbanē Tautas deju uzveduma skats ar Goda vārtiem līgavai. FOTO no Siksnu ģimenes arhīva.

Ar Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienu (KD) Kopkora koncerta vadītāju tiekamies pirmdien, 19. novembrī, Melburnā.

Ilze Nāgela: Vairs tik pāris nedēļas mūs šķir no lielā un nozīmīgā notikuma ne tikai Adelaides, bet arī visu Austrālijas latviešu dzīvē; klāt jau 54. Austrālijas Latviešu Kultūras dienas (AL54.KD)!

Vai varu lūgt Tevi, Aldi, īsumā pastāstīt mūsu lasītājiem, kāda būs Tava līdzdalība tajās?

Aldis Sils: Pirmkārt, mana līdzdalība ir kā Kopkora koncerta vadītājam; es esmu izvēlējies dziesmas, es arī rakstu aranžējumus pavadītāju ansamblim, kas būs korim, un tas ir mans lielākais darbs. Es vēl piedalīšos KD sarīkojumā Dziedošās ģimenes; pēc šī sarīkojuma būs īss koncertiņš, un tur es arī piedalos mazliet.

I.N.: Vai tu arī dziedāsi?

A.S.: Jā, kaut kāda dalība Silu ģimenē man būs.

I.N.: Pēc kādiem principiem Tu izvēlējies Kopkora koncerta programmu?

A.S.: Trīskārši. Pirmkārt, bija tādas dziesmas, kas man ir mīļas no manas dziedošās pagātnes, it sevišķi tādas dziesmas kā Pērkons veda vedekliņu, Manai tautai un Ģērbies saule – vairāku iemeslu dēļ, jo tur katrai dziesmai ir sava nozīme manā pagātnē.

Otrkārt. Tad, kad es beidzamo reizi biju Latvijā, es runāju ar Ivaru Cinkusu. Man jau bija dažas dziesmas no Dziesmusvētku programmas, un viņš ieteica, vai nevarētu vairāk, jo tad cilvēki varētu iemācīties tās dziesmas, un tad paši dosies uz Dziesmusvētkiem Latvijā. Tātad es dažas izvēlējos no tām.

Treškārt, tad arī es atradu tādas dziesmas, kas varbūt nav dziedātas Austrālijā, bet ir labas kora dziesmas un ir vērts mūsu repertuārā tādas iekļaut.

I.N.: Tad dažas no tām būs pirmatskaņojums Austrālijā?

A.S.: Jā, tā varētu būt. Sasala jūriņa es domāju ir viena no tām, un man arī ļoti interesē kora mūzikas vēsture un kā tā ir veidojusies. Sevišķi es vēlos cilvēkiem atgādināt, ka Pirmajos Dziesmu svētkos mēs dziedājām vīru kora dziesmas un daudzas no tām bija vācu valodā, baznīcas himnas un daudz no latviskā tur nebija, bet cilvēki aizmirst to. Tā ir mūsu pagātne, tā bagātināja mūsu mūziku, bet it sevišķi kā Sasala jūriņa; tur ir saliktas kopā tautas balsis kopā ar kora dziedāšanas tehniku. Es domāju, ka tas ir kaut kas fantastisks un jauns. Tas ir tas, kas vedīs mūsu kora dziedāšanu tālāk.

I.N.: Nevari visur pats būt klāt; Tev droši vien ir palīgi gan Adelaidē, gan citur Austrālijā. Lūdzu, pastāsti par viņiem!

A.S.: Katrā pilsētā Austrālijā ir dziedātāju pulciņš, koris un ir koru diriģenti, kas ir mācījuši cilvēkiem šīs dziesmas. Es esmu ļoti priecīgs, gandarīts, ka tas ir noticis. Liels prieks man ir sadarboties ar Zani Riteri Melburnā, kas ir palīdzējusi man rīkot mēģinājumu šeit Melburnā un mudinājusi mani tālāk. Adelaidē man palīdz Zinta Ozoliņa. Viņa ir mana administratīvā puse, jo man nepatīk administrācija, bet bez tās nevaram iztikt. Valdis Jaudzems arī izpalīdz gan pie koncerta organizēšanas, gan tieši ar Sadziedāšanās vakara organizēšanas, kas būs pēc Kopkora koncerta. Tāds kā agrāk bija Apkūlības, un tādā veidā, kā mēs svinējām pagājušās Kultūras dienās Melburnā ar dziedāšanu un jautrību.

I.N.: Kas būs Kopkora koncertā un koncerta repertuārā varbūt savādāk nekā ierasts līdz šim KD? Ko Tu esi iecerējis saglabāt kā KD tradīciju?

A.S.: Es izvēlējos dziesmas, kas man bija tuvas sirdij, bet es arī gribēju dziesmas, pie kurām korim būtu mazliet jāpastrādā, kaut ko tādu, kas ir grūts, un ko mūsu kori var izdziedāt. Tāpēc es domāju tādas dziesmas, kurām varētu pielikt pavadījumu klāt, un daudzām tām dziesmām, kas ir repertuārā, ir pavadījums. Man ļoti interesē tas, ko tagad dara kori Latvijā. Viņi dzied vai nu moderni, vai saliek kopā folkloru un kori, un tas ir tas, kas atstās pasaulē latviešu kora dziesmu, jo mums ir jāatšķiras no pārējiem. Savādāk, kurš dziedās latviešu dziesmas, ja ne mēs? Tā ir tik liela māksla un to vajadzētu saglabāt un izplatīt pasaulē. Tas tiešām ir kaut kas fenomenāls, ko latviešu kori dara.

I.N.: Pastāsti par KD Kopkora koncerta viesiem no Latvijas?

A.S.: Jā, mums piedalīsies Trio un tie ir: Zane Šmite, Kristīne Kārkle-Puriņa un Ivars Cinkuss. Un tikai bija sagadīšanās, ka Ivars Cinkuss ir arī nākamo Dziesmusvētku virsdiriģents. Es viņus biju dzirdējis vienreiz, bija uz YouTube vai internetā vispirms, un es domāju – tas ir interesanti. Es zināju, ka Ivars ir kordiriģents un domāju, tas ir labi, ka diriģents īstenībā dzied arī folkloru un kārtīgu folkloru nevis māksliniecisku folkloru. Un man patīk arī tas, ko Ivars dara Latvijā; viņš taisa interesantas lietas ar kora mūziku. Tad šis bija fantastisks gadījums, un tas bija jāizmanto. Viņš man deva labus padomus, un mēs varēsim labi sadarboties.

Man ir mainījies koncerta formāts; pa starpām būs folkloriski dziedājumi, bet Trio vairākās vietās dziedās solo daļu kora dziesmām.

I.N.: Kādas ir Tavas pašas pirmās atmiņas par Austrālijas Latviešu Kultūras dienām?

A.S.: Saules jostas uzvedumus. Mana tante Māra Siksna šuva sava tautas tērpa villaini, viņai tā bija jāpabeidz līdz Kultūras dienām, un man tā deja, dziesma, mūzika un teātris – viss kopā; tas man atmiņā ir palicis. Arī tā emblēma Kultūras dienām – tā stopu sakta – sudraba uz zila fona – tas arī mani ietekmēja. Un tādēļ 2000. gadā Kultūras dienām man atkal bija vēsturiska sakta emblēmā, atkal uz zila fona, bet bronzas krāsā.

I.N.: Kādas ir Tavas visspilgtākās atmiņas no Austrālijas Latviešu Kultūras dienām?

A.S.: Visspilgtākās atmiņas bija no beidzamajām Brisbanes Kultūras dienām 1988. gadā, un mēs dejojām Sankorpa stadionā (Suncorp Stadium) Southbankā, un Auseklītis dejoja manis horeogrāfēto deju Divi, divi mēs māsiņas, un es biju kā mūziķis folkloras ansamblī, kas dziedāja. Es skatījos, kā mana deja tika dejota, un man tajā brīdī bija šermuļi. Visinteresantākā lieta par to bija, ka kaut kāda iemesla dēļ tieši tad video aparāts, kas filmēja, apstājās... No šī brīža, no šī momenta man ir tikai mana atmiņa un tā paliks ar mani. Vienkārši tas, ka es pirmo reizi redzēju savu radīto deju, teātri, mūziku.

I.N.: Kas Tev darāms nākotnē pēc KD?

A.S.: Es un mans Filharmonijas koris janvārī dosimies uz Ņujorku, lai piedalītos koncertā slavenajā Karnegi zālē.
Filharmonijas koris kopā ar diviem citiem koriem, orķestri un solistiem dziedās Karla Dženkinsa (Karl Jenkins) Bruņotais vīrs (The Armed Man).
Es arī esmu bijis izvēlēts piedalīties diriģenta kursos, kamēr būšu Ņujorkā. Es mācīšos pie diriģenta Renē Klausena (René Clausen) un citiem izciliem skolotajiem instrumentālo ansambļu diriģēšanas tehnikas.

Pēc kursiem es došos tālāk uz Eiropu, kur uzsākšu pētīšanas darbu maģistra grādam mūzikas pedagoģijā.

I.N.: Ko Tu vēlētos piebilst, bez manis jautātā?

A.S.: Es ceru, ka ir vēl cilvēki, kas izdomās braukt uz Adelaidi. Ir kaut kas jauns, ir kaut kas svaigs, un būtu labi, ja mums būtu lielāka publika. Tas arī palīdz. Es domāju, ka būs interesantas un jaukas Kultūras dienas Adelaidē. Es mudinu visiem – dodieties uz Adelaidi! Vismaz uz daļu no sarīkojumiem – vai nu pirmo, vai otro daļu, kas kuru vairāk interesē. Programmā ir kaut kas no visa – ir māksla, ir fotogrāfija, jauni mākslinieki; ir teātris, referāti... būs ar sarīkojumiem un pasākumiem pilnas dienas. Pateicos par sadarbību!

I.N.: Liels paldies par sarunu! Paldies Tev arī par lielisko kora mēģinājumu, kuru tikko vairāk nekā divas stundas bez pārtraukuma novadīji, lai palīdzētu melburniešiem gatavoties Kultūras dienu Kopkora koncertam. Vēlu, lai Tev piepildās ieceres un izdodas Kopkora koncerts kā iecerēts! Uz drīzu redzēšanos Adelaidē! ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI



Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com