Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Latvijai beidzot ir Nobela prēmija. Ne gluži sava, bet vismaz daļa no 2012. gada Nobela miera prēmijas, ko piešķīra Eiropas Savienībai.

Apsveicu mūs visus!

Dziļi emocionālā runā Eiropas Padomes prezidents Hermanis van Rompijs (Herman Van Rompuy) stāstīja par veco, karojošo Eiropu un minēja dažādus aizkustinošus tēlus, kuri „sadziedēja Eiropu“. To starpā Vilija Branta mešanās ceļos Varšavā, Miterāna un Kola iešanu roku rokā, divu miljonu cilvēkus, savienojot Tallinu ar Rīgu un Viļņu cilvēku ķēdē 1989. gadā... Kad šo klausījos tiešraidē, tad man likās, ka kaut kas nav kārtībā. Pārlasot publicēto runu, vēl arvien gluži nesaprotu, kādā veidā agrāk karojošo valstu vadītāju jaunatrastā draudzība ir salīdzināma ar Baltijas valstu seno draudzību. Bet var arī būt tā.

Sākot rakstīt šo sleju, vēlējos pārbaudīt, kā pareizi latviski rakstās EP prezidenta uzvārds. Pats nebūdams beļģis, nezinu kā viņa uzvārdu izrunāt. Uzreiz devos uz Eiropas Padomes tīmekļa vietni (www.european-council.europa.eu), kur materiāli ir visās ES valodās. Atradis Eiropadomes priekšsēdētāja biogrāfijas lapu, netiku pie skaidrības. Uzzināju, ka precējies ar „Gērtreiju Vindelsu“, noskaidroju, kā saucās bērni un mazbērni (visiem vārdi rakstīti skaidrā latviešu valodā), bet pats priekšsēdētājs esot „Herman Van Rompuy“. Skaidrs ir tikai tas, ka šis burtu sakopojums neatbilst latviešu valodas gramatikai, un, ka pēdējais burts vispār nav latviešu alfabētā. Kā latvietis, Eiropas Savienības pilsonis, lai uzzinātu, kādas skaņas izlaist no mutes, minot Eiropadomes priekšsēdētāja uzvārdu?

Bet ja mēs vēl varam kaut ko izburtot, varbūt pieņemot, ka nelatviskais burts y ir izrunājams kā latgaļu rakstu valodā (t.i. cietais i), tad nabaga grieķi pat šo nespēs. Ja visa priekšsēdētāja lapa ir grieķiski, tad pats priekšsēdētājs un viņa ģimenes locekļi tiek stādīti priekšā ar latīņu burtiem.

Nobela miera prēmijas pasniegšanā daudz tika slavētas kopīgās Eiropas vērtības, bet jāprasa, cik šīs kopīgās vērtības ir paredzētas lielajām tautām un cik tās aizsargās latviešu tautu no tās etniskās tīrīšanas, kura ir mūs skārusi katrreiz, kad esam bijuši Krievijas varā. Un kuras pasargās mūs no demokrātiskās pazušanas Latvijas sveštautiešu masā?

Ja pat ES tulkošanas vadlīnijas nicina latviešu valodas principus (ko atkal drīz redzēsim, kad Latvijā ieviesies nevis Eiro vai Eiru, bet gan latviešu valodai nederīgo Euro), tad kuras no citām vērtībām palīdzēs mums, mūsu kultūrai un valodai izdzīvot?

Cildināsim kopīgās vērtības, bet reizē būsim piesardzīgi.

GN
2012. g. 12. dec.