Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Austrālijas Latviešu Kultūras dienas

Redakcijā Rudīte un Andis Bērziņi

Laikraksts Latvietis Nr. 233, 2012. g. 6. dec.
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL54KD400

Andis un Rudīte Bērziņi ar meitām Selgu (kreisā pusē) un Liju 1990. gada Jāņos Latviešu namā „Tālavā“. FOTO no Bērziņu ģimenes arhīva.

No kreisās: Andis Bērziņš, Imants Freibergs, Vaira Vīķe-Freiberga, Rudīte Bērziņa Austrālijas Latviešu 52. Kultūras dienās Sidnejā 2008. gadā. FOTO no Bērziņu ģimenes arhīva.

2012. gada nogalē no 26. līdz 31. decembrim Adelaidē norisināsies Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienas (AL54.KD). Aktīvu dalību Kultūras dienu (KD) organizēšanas darbos, ka arī norisē ņem adelaidieši Rudīte un Andis Bērziņi; viņus esam aicinājuši redakcijā uz sarunu.

Ilze Nāgela: Pēc pāris nedēļām klāt lielais un nozīmīgais notikums ne tikai Adelaides, bet arī visu Austrālijas latviešu dzīvē; klāt kārtējās Austrālijas Latviešu kultūras dienas (AL54.KD) – jau 54. Kultūras dienas!

Šoreiz KD rīkotāji ir pāris – Inta un Juris Skābes. Bet varētu teikt, ka arī jūs abi esat ģimenes komanda, kas atbalsta KD: Rudīte ar regulāru informācijas sagatavošanu laikrakstam un tīkla vietnei, Andis – ar organizatoriskiem jautājumiem un ne tikai.

Kā izlēmāt darboties tieši šajos darba laukos? Kā jūtaties, gatavojoties šīm Kultūras dienām?

Rudīte Bērziņa: Mana atbildība ir par Kultūras dienu informāciju. Jau ilgākus gadus esmu darbojusies vairākās valdēs un komitejās kā sekretāre, rakstot protokolus, vēstules un ziņojumus. Informācijas izplatīšana pieprasa galvenokārt rakstīšanu. Kultūras dienu programma ir kvalitatīva un ar lielu dažādību; tātad ir daudz kas interesants par ko rakstīt un pastāstīt. Visi komitejas locekļi ir ļoti profesionāli cilvēki un pretimnākoši ar informāciju, ko es tad pasniedzu tālāk. Tas dara manu darbu ļoti patīkamu.

Andis Bērziņš: Man pašam nebija specifisks lauks, kas būtu piedāvāts Kultūras dienu rīkošanā, bet tas ir vispusīgs. Tādā sakarā, kad nāca piedāvājums pieskaitīt Atklāšanas koncertu pie vicepriekšsēža pienākumiem, es to ar lielu prieku pieņēmu. Visu laiku esmu domājis, ka arī mūsu mazajai Adelaides saimei nepieciešams sadarboties kopā, lai mēs varētu pasniegt – it sevišķi jaunākai paaudzei – vērtīgas Kultūras dienas. Es domāju, ka tas arī ir noticis, un ar pozitīvu noskaņu gaidu, kad baudīsim Kultūras dienas.

I.N.: Droši vien jau nav pirmā reize, kad jūs abi sadarbojieties pie KD rīkošanas, esot KD rīcības komitejā? Vai viegli vienoties, vai arī ir gadījumi, kad domas dalās par kādu konkrētu jautājumu?

R.B.: Šī ir pirmā reize, kad mēs abi ar Andi vienlaicīgi esam iesaistīti pie Kultūras dienu rīkošanas. Mēs esam precējušies jau turpat 31 gadu un pazīstam viens otru jau 55 gadus. Bijām vienā klasē latviešu skolā un vēlāk abi dejojām tautas dejas Auseklītī. Esam kopīgi rīkojuši jau trīs 3x3 saietus. Laimīgā kārtā varu teikt, ka mēs sastrādājamies kopā ļoti labi, bez strīdiem. Ne jau vienmēr domas sakrīt, bet spējam vienoties bez lielām galvas sāpēm.

A.B.: Mēs abi esam daudz sadarbojušies un zinām viens otra spējas; bieži pārrunājam notikumus un varam apmainīties ar idejām. Esam ar mieru uzklausīt domas; ne vienmēr piekrītam viens otram, bet kādreiz izmainot kādu mazu detaļu, abi jūtamies, ka esam kaut ko labāk sagatavojuši.

I.N.: Lūdzu pastāstiet par ko katrs no jums nes atbildību šajās Kultūras dienās? Vai jums ir palīgi?

R.B.: Mana loma ir darīt sabiedrībai zināmu, ko pārējie rīcības komitejas locekļi dara lietas labā. Mans mērķis ir bijis panākt to, lai cilvēki ir labi informēti un redz, ka būtu vērts apmeklēt Kultūras dienas. Nepietiek, ka mums būs laba programma; vajag arī skatītājus! Cenšamies izmantot dažādus avotus – laikrakstus, KD mājas lapu (www.al54kd.com), radio programmas, Sidnejas Ritumu, Adelaides Ziņotāju, moderno Facebook, kā arī ar e-pastiem izsūtām ziņojumus un Kultūras dienu brošūru. Man liela palīdze ir bijusi Ilze Tomasa. Pirms daudziem gadiem Ilze bija mana latviešu skolas skolotāja, un es regulāri griežos pie Ilzes un lūdzu viņai izlabot manus rakstus. Ar mājas lapu palīdz Gunārs Nāgels un viņa dzīvesbiedre Ilze no Melburnas.

A.B.: Vice amats nozīmē, ka man jābūt gatavam pārņemt vadību kurā katrā brīdī; tātad, man ir jābūt skaidrībai par visu. Vēl pie tam kontrolēju tās lietas, kas piepeši parādās bez kārtotāja. Atklāšanas koncertam esmu principā atbildīgs par koncerta daļu, jo Inta un Juris Skābe kārto Atklāšanas oficiālo daļu. Man nāk palīgā apgaismotājs Ēriks Strauts un skaņu meistars Džeims Noubs (James Nobes), kā arī Rudīte kā padomdevēja. Konsultēšanās ar vairākiem mūzikas speciālistiem man ir devusi vairākas vērtīgas domas.

I.N.: Vai Atklāšanas koncertā varbūt kaut kas būs savādāks nekā citas reizes KD ir bijis līdz šim? Vai saglabāsit KD Atklāšanas koncerta tradīcijas?

A.B.: Esmu izmantojis tradicionālo pieeju, kā arī jaunākas idejas. Ne vienmēr jāatmet tas, kas ir bijis, bet jāmēģina sakombinēt un saliedēt bijušo ar jaunrades domām. Es domāju, ka tas būs labi izdevies un būs patīkams mūsu publikai, kurai ir plašas un dažādas intereses.

I.N.: Personīgs jautājums – kādas jums katram ir jūsu pašas pirmās atmiņas par Austrālijas Latviešu Kultūras dienām?

R.B.: Manas pirmās atmiņas, jau esot kā skolas bērnam, saistās ar lielajiem sarīkojumiem – kora koncertiem un tautas deju sarīkojumiem ar krāšņajiem tautas tērpiem, kā arī lugas. Es tās kā bērns vienmēr atcerējos kā lielās lugas ar ļoti daudz aktieriem, un katrā cēlienā citas greznas dekorācijas. Ar lielu interesi nesen lasīju, ka 1961. gadā, kad bija 11. Kultūras dienas Adelaidē, uz skatuves bija 300 dziedātāju, un zāli pildīja 2000 skatītāju. Adelaides Pilsētas nams ar 1300 sēdvietām bija par mazu, un koncerts notika Odeona kinoteātrī. Manas pirmās atmiņas ir par daudz cilvēkiem uz skatuves un daudz skatītājiem. Man patika tas, ka ir tik daudz cilvēku korī, jo kā bērnam man bija izdevība uz daudzām lietām skatīties – uz dažādiem tautas tērpiem, uz diriģentiem.

A.B.: Kā bērns atceros priecīgus cilvēkus, svētku sajūtu, arī rosīgu darbību; cilvēki gāja uz visām malām. Kultūras dienas bija tā izdevība atkal satikties ar ilgi neredzētiem draugiem; pie mūsu ģimenes nāca cilvēki. Mājas bija pilnas, braukšanu bija daudz. Lieli prieki stāv atmiņā.

I.N.: Un kādas ir jūsu spilgtākās atmiņas no Austrālijas Latviešu Kultūras dienām, kurās esat bijuši gan kā dalībnieki, gan kā darbinieki, gan kā skatītāji un viesi?

R.B.: Man ir gara virkne labu atmiņu par Kultūras dienām jau no jaunības laikiem. Protams, tās spilgtākās atmiņas no tām Kultūras dienām, kurās pati piedalījos vai nu tautas deju sarīkojumos, vai kora koncertos. Bet no pavisam personīga viedokļa man vienmēr paliks prātā Sidnejas Kultūras dienas, kurās viesojās Vaira Vīķe-Freiberga. Mums ar Andi bija lūgts Vairas Vīķes-Freibergas kundzei un viņas dzīvesbiedram Imantam Freibergam būt par šoferiem veselu nedēļu. Apmetāmies blakus mājā, un bija laba iespēja iepazīties ar viņu – mūsu bijušo Latvijas valsts prezidenti. Atceros, piemēram, svētdienas brokastis, kad Freiberga kungs visiem mājiniekiem gatavoja pankūkas. Piedzīvojām daudz jauku brīžu tajās Kultūras dienās.

A.B.: Spilgtākās atmiņas saistās ar paša dalību: ilgus gadus dejoju tautas dejas, un braukšana tajos laikos katru gadu uz citu pilsētu bija liels prieks. Lielie uzvedumi, mēģinājumi, kā arī saviesīgā dzīve ir ļoti skaidri atmiņā. Tādā veidā izveidojušās vairākas ilggadīgas draudzības, kuras vēl šodien uzturam.

I.N.: Ko jūs vēlētos teikt laikraksta Latvietis lasītājiem?

R.B.: Es gribētu piebilst, ka es pati jūtos ļoti pozitīvi par gaidāmajiem svētkiem – Kultūras dienām, kas mums stāv priekšā. Man kā informācijas vadītājai ir regulārs kontakts ar katra sarīkojuma vadītāju. Viņi visi ir ļoti spējīgi cilvēki, katrs ar savu talantu, un es redzu, cik cītīgi un rūpīgi viņi gatavojas Kultūras dienām. Es pati dziedāšu Kopkora koncertā, un no mēģinājumiem jūtu, ka koncerts būs lielisks; publikai tas tiešām patiks. Arī adelaidieši paši ar savu sajūsmu gatavojas Kultūras dienām, piemēram, atbalsta pasākumus, ko rīkojam, lai būtu papildus līdzekļi, un uzpoš mūsu namu Tālava, lai tas būtu labā kārtībā uzņemt ciemiņus. 3. novembrī Namā bija darba talka, uz kuru vairāki cilvēki iepriekš jau bija pieteikušies; tīrīt, kārtot un krāsot namu, uzpost Kultūras dienām. Uz redzīti decembrī!

A.B.: Tagad ir pienācis brīdis, kad cilvēkiem domāšanu par braukšanu uz Kultūras dienām likt pie malas, bet sākt jau pakot somas braukšanai. Mēs visus, visus ļoti mīļi gaidām, un ceram, ka mūsu Kultūras dienas varēs iepriecināt visus, kas atbrauks pie mums!

I.N: Mīļš paldies jums abiem, ka atlicinājāt laiku šai sarunai; paldies par atbildēm un uz tikšanos jau pavisam drīz Adelaidē – Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienās! ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com