Redakcijā

Izrādās, ka Latvijā labklājība ir jau sasniegusi tik augstu līmeni, ka jāsāk iedalīt papildus brīvdienas, balstoties uz reliģisko pārliecību.

(Zatlera) Reformu partija piedāvā grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kā arī Darba likumā, lai strādājošie varētu izvēlēties sev kā brīvdienu vienu no sekojošiem svētkiem: 6. janvāri (Zvaigznes diena), 7. janvāri (pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki (kas tiek atzīmēti pēc vecā stila jeb Jūlija Cēzara kalendāra)), 15. augustu (Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki), ebreju svētkus – Jom Kipur jeb Grēku izpirkšanas diena un 31. oktobri (Reformācijas diena). Ja tomēr neņem šo dienu brīvu un strādā „savā“ brīvdienā, tad darba devējs piemaksās ne mazāk kā 100% apmērā no darbiniekam noteiktās algas likmes.

Tad uzreiz jāprasa, kuros oficiālos dokumentos būs jāreģistrē sava reliģija, lai būtu tiesības uz šiem labumiem? Vai tā pati Reformu partija (ar tikai diviem izņēmumiem) nepretojās tautības ierakstīšanai pasē, uz tā pamata, ka nešķirojam cilvēkus pēc tautības? Bet pēc reliģijas drīkstēsim šķirot gan!

Vai jaunā likumā paredzēto tiesību nodrošināšanai ieviesīs jaunu ierakstu pasēs? Ir valstis, kur reliģiskā piederība ir tik svarīga, ka valstī strādājošiem ārzemniekiem izdala iekšzemes pases ar atšķirīgiem vākiem. Ja pieder valstī valdošai reliģijai, tad vāki ir zaļā krāsā, bet citi saņem iekšzemes pasi ar brūniem vākiem.

Atsevišķu brīvdienu noteikšana pēc indivīda reliģiskās pārliecības sekmēs Latvijas sabiedrības šķelšanu.

Kāpēc tāda diskriminācija visām citām reliģijām? Latvijā pēdējā laikā ir iznākuši vairāki Korāna tulkojumi latviešu valodā, bet musulmanim nepienāksies ne savs Īd alfitr ne Īd aladha. Un kur vēl visas tālo austrumu reliģijas, kurām ir savi piekritēji Latvijā? Patiešam, Civillikuma 51. pants atzīst tikai evaņģēliski-luterisko, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu un Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas. Bet Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka, piemēram, Latvijā 2011. gadā bija vairāk musulmaņu draudzes (17) nekā jūdaistu draudzes (12).

Ja, kā Valdis Zatlers saka, jāpapildina brīvdienu skaits, lai apliecinātu, ka valsts ciena savus pilsoņus un viņu brīvības, vērtības un pārliecību, tad vai nevajadzētu sākt ar Civillikuma papildināšanu?

Ko lai saka latviešu dievturis, kurš Apjumībās (jeb Miķeļdienā) vēlas brīvu dienu Jumja ķeršanai?

Ja patiešam esam tik bagāti, ka varam atļauties papildus brīvdienu, tad es iesaku ieviest tādu normu, ka katrs var noteikt sev vienu brīvu dienu gadā, nenorādot iemeslus – reliģiskus, ģimeniskus vai citus.

„Runas ir garas, darbs ir īss...“, un, Zatlerprāt, jākļūst par vienu dienu īsākam.

GN
2012. g. 6. dec.