Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


No teikas līdz kara ordenim

Daugavas Vanagu Adelaides nodaļa atceras varoņus

Laikraksts Latvietis Nr. 229, 2012. g. 15. nov.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Daugavas Vanagu Austrālijas Valdes locekļi 10. novembrī Lāčplēša dienas atceres sarīkojumā Adelaidē. No kreisās, riekšā: Ēriks Krūmiņš, Aleksandrs Impols, Jānis Priedkalns (priekšsēdis), Ilga Vēvere (DV Austrālijā Vanadžu vadītāja), Miķelis Dancis. Aizmugurē: Artūrs Berķis, Rasa Feja, Jānis Lindbergs, Aija Balode. Trūkst: Inese Laine, Toms Kļavenieks. FOTO Artūrs Berķis.

Dr. Jānis Priedkalns teic svētku runu. FOTO Artūrs Berķis.

No kreisās: Jānis Priedkalns, Rita Pillupe, Jānis Brakovskis, Imants Kronītis, Pēteris Strazds, Dzintra Sudimte, Peter Daenke, Ilga Vēvere, Brigitte Sigur. FOTO Pēteris Strazds.

Laik' no laika laivinieki, braukdami pa Daugavu,
Pusnaktī redz divus vīrus, stāvā krastā cīkstoties;

...................

Tas ir Lāčplēs', kas te cīkstas vēl ar svešo naidnieku;

..................

Un ar reizi nāks tas brīdis, kad viņš savu naidnieku
Vienu pašu lejā grūdīs, noslīcinās atvarā;
Tad zels tautai jauni laiki, tad būs tauta svabada!

Andrejs Pumpurs „Lāčplēsis“

Ikkatras tautas teikās un mitoloģijā ir atrodami varoņi, kas vajadzības brīdī aizstāv savu zemi un glābj tautu no briesmām. Tie ir cilvēki ar pārcilvēciskiem spēkiem gan fiziski, gan garīgi. Latviešiem šāds mitoloģisks un teiksmains varonis ir Lāčplēsis Andreja Pumpura eposā – taisnības un vīrišķības simbols. Un tādēļ Latvijas valsts pirmo un augstāko militāro apbalvojumu nosauca Lāčplēša vārdā. Šī gada Varoņu piemiņas sarīkojuma tēma sestdien, 10. novembrī Adelaidē bija Lāčplēša teika un viņa vārdā nosauktais ordenis.

Ordenis dibināts simboliski jau 1919. gada 11. novembrī, dienā, kad latviešu armija no Rīgas padzina Bermonta karaspēku, un jaundibinātā Latvijas valsts beidzot bija brīva. Pirmos ordeņus pasniedza 1920. gada 13. augustā, pēdējos – 1928. gada 11. novembrī. Starplaikā izsniedza nedaudz vairāk kā 2000 visu triju pakāpju ordeņus. Kas to būtu domājis, ka jaunākais starp apbalvotiem bija tikai 14 gadus vecs, ka ordeni saņēmušas arī trīs sievietes un ka ar Latvijas valsts augstāko militāro apbalvojumu godināti arī tādi ārvalstnieki, kā Itālijas karalis Viktors Immanuels, Beļģijas karalis Alberts un Itālijas diktators Benito Musolini? Taču tā tas bija.

Savā piemiņas referātā Lāčplēsis Lielvārdē Dr. Jānis Priedkalns ar Daugavas Vanagu (DV) nama jaunās skaņu un bilžu ierīces palīdzību (esam beidzot namā ieveduši 21. gadsimta tehnoloģiju) saveda kopā seno teiku ar mūsu laikmetu un apcerēja arī pašu apbalvojumu. Lāčplēsis darbojās 13. gs., kad vācu krustneši ar uguni un zobenu ieveda Livonijā kristīgo ticību, bet eposa četri galvenie tēli savos raksturos ir atrodami arī modernajos cilvēkos. Pats Lāčplēsis ir stiprs, taisnīgs, un godprātīgs, bet būdams tikai vīrietis ar gluži vīrišķīgām vājībām, viņš ir padots kārdinājumiem, ko piedāvā sieviete, sevišķi, ja šī sieviete ir tik skaista, atbrīvota, temperamentīga, lepna un spēcīga (šodien teiktu vienkārši – seksīga) intrigante, kāda ir Spīdala (Spīdola), tumšmate ar ugunīgām acīm, pusragana. Īsta femme fatale, kurai patika rotaļāties ar vīriešu likteņiem. Spīdalai pretstatā stāv Laimdota – skaistā, zilacainā blondīne, visa labā iemiesojums, Lāčplēša mīļotā. Viņa ir tiklības, gudrības, uzticības un nepakļāvības simbols, Lāčplēsim piemērota biedrene. Abas šīs sievietes ir Lāčplēša varoņdarbu veikšanai nepieciešamas, bet liktenīgā brīdī, kad draud briesmas, Spīdala dara, kamēr Laimdota lauza rokas un krīt izmisumā. Nodevējs Kangars biedrojas ar Melno Bruņinieku, tautas ienaidnieku. Arī šodien mūsu zemē ir ļaudis, kuri ar saviem nodevīgiem vārdiem un darbiem biedrojās ar valstij naidīgiem spēkiem, cenšoties sagraut sūri grūti izcīnīto latviešu tautas brīvību un neatkarību. Cīņa pret ļaunumu turpinās. Dr. Priedkalna vārdus ilustrēja fotoattēli uz ekrāna un kuplināja Jāņa Lindberga lasītās rindas no Andreja Pumpura, Andreja Eglīša un Jāņa Akuratera dzejām.

Varoņu piemiņas sarīkojumu atklāja ar karoga svinīgu ienešanu, kam sekoja nodaļas priekšnieka Imanta Kronīša īsa uzruna par Lāčplēša ordeni, izceļot domu, ka... Šodien no vairāk nekā 2000 Latvijas Kara Ordeņa Kavalieriem, šai saulē vairs nav neviens. Vairāk kā trešā daļa viņi šo varonības ordeni guva, atstājot savu dzīvību kara laukā. Mēs nedrīkstam aizmirst arī mūsu vēlāko cīņu varoņus, LEĢIONĀRUS, kuri ar savu drošsirdību un nesalaužamo cīņas garu ir Lāčplēša vārda cienīgi. Tad visi vienojās tautas lūgšanā Dievs, svētī Latviju, ar klavieru pavadījumu, un uz lielā ekrāna plīvojošā karogā skatoties.

Svētbrīdī diakons Dr. Ivars Ozols turpināja tēmu par varoņiem, kas nepieciešami cīņā pret tautu apspiedējiem, jo visos laikos cilvēki cīnās par taisnīgumu un godīgumu. Viņš pieminēja arī tos latviešu karavīrus, kas beidzamos gados savas dzīvības atstājuši Irākā un Afganistānā. Viņu vārdi ir goda vietā Vanagu namā pie sienas blakus mirušo Adelaides DV biedru vitrīnai. Kritušie karavīri ir Olafs Baumanis, Andrejs Merkušēvics, Ģints Bleija, Vitālijs Vasiljevs, Edgars Ozoliņš, Voldemārs Anšēvics un Dāvis Baltābols. Lai miers viņu pīšļiem.

Pēc DV Austrālijas valdes (DVAV) priekšsēža Dr. Jāņa Priedkalna referāta ar DVAV Atzinības rakstiem apbalvoja sabiedriskos darbiniekus Brigittu Sigur, Ilgu Vēveri, Diānu Rozentāli, Pēteri Daenki un Dzintru Sudimti, kamēr DV Centrālās valdes (DVCV) Atzinības rakstus saņēma Pēteris Strazds, Rita Pillups un Jānis Brakovskis. Astra Kronīte nolasīja DVCV priekšnieka Andreja Mežmaļa 11. un 18. novembra apsveikumu DV Adelaides nodaļai, kā arī pateicības vēstuli no Nacionālās Aizsardzības Akadēmijas bibliotēkas par Adelaides DV bibliotēkas dāvātām grāmatām. Viņa pieminēja arī praktisko palīdzību $500 vērtībā, kas nesen aizsūtīta katrai no divu Irākā un Afganistānā kritušo Latvijas karavīru ģimenēm par zīmi, ka viņu upuri nav aizmirsti. Par šāda atbalsta sniegšanu mūsu laikos kritušo karavīru ģimenēm derētu padomāt arī DVAV un DVCV, ne tikai Adelaides nodaļai.

Koncerta daļā 13 gadīgais Raimonds Jaudzems iepriecināja ar drošo piesitienu un veiklo spēli, uz klavierēm atskaņojot divu klasiķu darbus: J. S. Baha Menuetu sol mažorā un V. A. Mocarta Ariettu. Tad septiņus gadiņus jaunā Katrīne Nobes ļoti pašapzinīgi nospēlēja Daugav's abas malas. Ļoti iepriecina tieši jaunās paaudzes devums šādā piemiņas sarīkojumā. DV Vīru Koris Daugava, savas diriģentes Astras Kronītes vadībā, nobeidza programmu ar piecām dziesmām: I. Saksa ilgu pilno Es vēlos mājās pārnākt, V. Kaminska spītīgo Priedes, B. Skultes maigo Aijā un K. Alberta svinīgo Par zemi, ko mīlam. Jēkaba Graubiņa Lāčplēšu dziesmas pēdējais pantiņš pavadīja karogu no zāles laukā. Tad pie Vanadžu kafijas galda varēja vēl pakavēties un pārspriest redzēto un dzirdēto.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com