Andrejam Eglītim 100

Pirmo reizi mūžā ar Andreju Eglīti tikos 1995. g. maijā Stokholmā, kur ierados Latvijas Radio uzdevumā. Es gatavoju 10 raidījumu ciklu Pāri jūrai – par laivu bēgļiem, kas kara beigās zvejnieku laivās glābās no sarkanajiem okupantiem Gotlandē. Dzejnieks pašās kara beigās 1945. g. 8. maijā astoņos vakarā, kad krievi jau bija Liepājā, ar motorlaivu devās prom no dzimtenes.

Ar A. Eglīša dzejas vārdiem, publicistiskajiem rakstiem un runām latvieši stiprināja sevī ticību brīvai un neatkarīgai Latvijai. Dzejnieka iedvesmojošie vārdi skanēja Zviedrijā, Kanādā, ASV, Austrālijā. Latvieši ticēja Dzejniekam.

Otru reizi Eglīti intervēju 1997. g. 19. jūlijā Stokholmā viņa dzīvoklī. Dzejnieks teica: Lai tauta kļūtu pilnīgi brīva un, brīvības durvis slēdzot, atslēgas nenolūztu, tai jāpārbauda savas zemes robežas. Un latviešu valoda. Atstāt latvieša muti. Latviešu valoda ir svēta, tā ir jāsargā un latviešu valodā jārunā. Kas to pazaudē, tas pats sevi pazaudē. Ja tauta to pazaudē, tad pazūd arī pati tauta. Bet atslēgas neslēgsies arī tad, ja sāksim rāpot Maskavas neskaitāmo prasību priekšā. Bīstami ir okupantiem piešķirt pilsoņu tiesības. Palīdzēsim izveidot jaunatnei patriotisko ideālu kustību. Tas nozīmē – tēvzemes mīlestību. Šī intervija iespiesta žurnālā Treji Vārti 1998. g. Nr. 182.

Andrejs Eglītis atgriezās Tēvzemē 1998. g. 13. augustā plkst. 11.07. Svešatnē bija pavadīti 53 gadi 3 mēneši un 5 dienas. Mūsu kinogrupa viņu sagaidīja Rīgas lidostā, kāpjot ārā no Air Baltic lidmašīnas. Savā pirmajā intervijā viņš teica: Esmu atgriezies uz visiem laikiem. No viņa dzejas es zināju – tauta ir viņa mājas. Filmu tā arī nosaucām: ANDREJS EGLĪTIS. Tauta manas mājas.

2006. gada 23. februārī plkst. 8.30 no Rīgas 1. slimnīcas 93 gadu vecumā ANDREJS EGLĪTIS devās aizsaules ceļos. Savā Tēvzemē pēc atgriešanās viņš nodzīvoja 7 gadus 6 mēnešus un 10 dienas. Izvadīšana notika 1. martā no Vecās Ģertrūdes baznīcas, skanot kantātei Dievs, tava zeme deg. Šīs Lūcijas Garūtas kantātes pirmatskaņojums notika tieši šai baznīcā 1944. gadā. Baznīca esot bijusi stāvgrūdām pilna un pa Brīvības ielu esot drāzušās vācu bruņumašīnas.

Bēru dienā 2006. gadā ap baznīcu satiksme bija slēgta. Pie ieejas baznīcā stāvēja seši Latvijas armijas karavīri ar sarkanbaltiem karogiem sēru noformējumā. Latvijas Radio divos dienā atskaņoja intervijas ar Dzejnieku, viņa dzeju lasīja aktieris Imants Skrastiņš. Visa Latvija ar mīlestību un cieņu atvadījās no sava Dzejnieka.

Atis Skalbergs
Laikrakstam „Latvietis“